Madonas novada domes kārtējā sēdē 31. janvārī tika pieņemts lēmums izdot saistošos noteikumus Nr. 2 „Par Madonas novada pašvaldības 2025. gada budžetu”. Madonas novada pašvaldības finanšu nodaļas vadītāja Liene Ankrava informēja par izstrādāto saistošo noteikumu projektu.
Tiek prognozēts, ka Madonas novada pašvaldības pamatbudžets 2025. gadam ieņēmumos būs 50 037 798 eiro un izdevumos – 62 564 388 eiro. Lielākais finansējums atvēlēts izglītībai – 37 %; teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai – 23 %; sociālai aizsardzībai – 18,3 %; vispārējiem valdības dienestiem – 10,8 %; atpūtai, kultūrai un reliģijai – 7,5 %. Līdzekļi tiek paredzēti arī ekonomiskai darbībai, sabiedriskai kārtībai un drošībai, veselībai, aizsardzībai un vides aizsardzībai. Šī gada budžetā tiek plānots kredīta portfelis 7 475 656 eiro apmērā.
Gandarījumu par finanšu nodaļas un tās vadītājas Lienes Ankravas veikumu, sastādot šī gada budžetu, pauda vairāki deputāti.
– Jūsu darbs vieš uzticību, es to novērtēju un balsošu par budžeta apstiprināšanu, – sacīja Madonas novada domes deputāts Kaspars Udrass. – Vienīgi nākotnē varbūt būtu jāskatās uz izlīdzināto budžetu tādā izpratnē, ka mēs lielā mērā ievērojam vēl vecās tradīcijās no iepriekšējo novadu laikiem, līdz ar to ir vērojama liela nevienlīdzība plānošanā, un jādomā, kā to varētu mainīt.
Finanšu nodaļas vadītāja Liene Ankrava atzina, ka „vēsturiskie budžeti" visām pārvaldēm, ar kādām tās iekļāvās Madonas novadā, esot joprojām – kādam tie ir daudz lielāki, turpretī citiem – ievērojami mazāki, un ka šī nevienlīdzība pastāv. Gadu no gada tie tiek pārcelti, tāpat visiem vienādi tiek palielināts finansējums vai kā šogad – visiem piemērots 3 % izdevumu samazinājums.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs uzsvēra, ka viņš tik „melnu to bildi" noteikti nezīmētu. Pirmā lielā pozīcija, veidojot budžetu, ir štati un algas, un šajā ziņā tiek piemēroti vienādi mehānismi visās pārvaldēs un iestādēs. Nākamais, ko finanšu nodaļas vadītāja esot ieviesusi, ir „bāzes budžets", iekļaujot tajā visus nenoraidāmos izdevumus un paredzot tos katrai iestādei un funkcijai pēc fakta, ņemot vērā reālos izdevumus, spēkā esošos siltuma, ūdens, elektrības tarifus utt. Kas attiecas uz finansējumu attīstībai, dažādiem projektiem un pasākumiem tie tiek plānoti centralizēti un vietās, kur tie ir. Runājot par pārējiem izdevumiem jeb pārvalžu un iestāžu ikdienas tēriņu naudu, kas ir apmēram 10 % no budžeta, par to vienmēr ir bijušas diskusijas, kādus principus ievērot, šos līdzekļus piešķirot.
Atzinīgi sagatavoto Madonas novada pašvaldības šī gada budžetu novērtēja arī Madonas novada domes Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andris Sakne.
– Esmu apmierināts ar sociālajā jomā paredzēto finansējumu, ar to varēsim izdzīvot. Arī pašvaldības Sociālais dienests neko man kā deputātam nav pārmetis, ka būtu jācīnās vai kāds īpaši jāpārliecina par nepieciešamo finansējumu sociālajām vajadzībām, lai varētu nodrošināt ieplānoto sociālo palīdzību iedzīvotājiem, tas tika uztverts ar izpratni, – pauda Andris Sakne.
Visas finanšu nodaļas un tās vadītājas Lienes Ankravas paveikto uzteica arī Madonas novada domes deputāts Andris Dombrovskis.
– Budžets, manā skatījumā, ir ļoti labs, it īpaši salīdzinājumā ar situāciju valstī kopumā, jo vismaz piecām desmit pašvaldībām ir ļoti lielas finansiālas problēmas sakarā ar nepārdomātām savām rīcībām iepriekšējos gados, kuru dēļ jāpieņem grūti lēmumi, ievērojami samazinot izdevumus vai pat no valdības puses nosakot tām īpašu uzraudzību. Madonas novada pašvaldībai, pateicoties arī domes vadības ieguldījumam veiksmīgas finanšu politikas veidošanā, tas nedraud, – atzīmēja Andris Dombrovskis.
Savukārt Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs pirms šī gada budžeta pieņemšanas ieskicēja desmit, viņa skatījumā, svarīgākās lietas.
– Katram budžetam jau ir savi rakstura lielumi, rādītāji, kas to izceļ. Pats pirmais, ko gribu uzsvērt, ir tas, ka esam spējuši saglabāt visu sociālo paku un atbalstu, tai skaitā bezmaksas ēdināšanu visiem izglītojamiem, bezmaksas bērnudārzus, kā arī ieviest jaunus pakalpojumus, kā, piemēram, braukšanas maksas atlaidi 50 % apmērā reģionālajā sabiedriskajā transportā senioriem no 1. februāra, – uzsvēra Agris Lungevičs.
Viņš atzīmēja, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem jau startā, apstiprinot pašvaldības pamatbudžetu, ir paredzētas nozīmīgas investīcijas, piesaistot arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.
Vieni no lielākajiem projektiem, ko pašvaldība iecerējusi īstenot, ir industriālās zonas attīstības iecere Madonā, Mīlestības graviņas projekts Madonas pilsētā, Ērgļu un Lubānas skolu renovācija, LEADER projekti katrā pārvaldē un citi.
Kā nākamo svarīgāko prioritāti domes priekšsēdētājs minēja atbalstu uzņēmējdarbībai, kas katru gadu esot būtiska sadaļa, un izņēmums nav arī šis gads. Tiek saglabāti gan grantu konkursi, gan citi mehānismi vietējo uzņēmēju atbalstam. Skatoties nākotnē, visdrīzāk šādu atbalstu nākamajā, 2026., gadā varēs saņemt arī tagadējā Varakļānu novada iedzīvotāji, un tā būs viena no pievienotajām vērtībām un taustāms ieguvums varakļāniešiem no administratīvi teritoriālās reformas, Varakļānu novadu apvienojot ar Madonas novadu, ja šāds atbalsts tiks saglabāts arī nākotnē.
Viens no jaunumiem šī gada budžetā ir paredzētais finansējums sabiedrības līdzdalības projektiem, kurus varēs iesniegt iedzīvotāji, kā arī balsot par labāko ieceri. Tiks atbalstīti vismaz trīs labākie projekti un tiem paredzētais pašvaldības finansējums ieguldīts publiskās teritorijas labiekārtošanā jau caur šiem sabiedrības līdzdalības projektiem.
– Esam ņēmuši vērā arī algu kāpumu, kas nebūt nav vienkāršs jautājums, taču minimālā alga un minimālie algu griesti ir pielāgoti normatīvajām prasībām. Esam pietuvojošies minimālajiem algu griestiem katrā amatu saimē, – atzīmēja Agris Lungevičs.
Viena no pozīcijām šogad, kas nav katru gadu, ir Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, un tiem tiek plānoti aptuveni 200 000 eiro. Arī pašvaldību vēlēšanām, kas notiek reizi četros gados, paredzēti ap 200 000 eiro. Ieplānoti izdevumi arī Madonas novada teritorijas plānojuma izstrādei.
Finansējums budžetā tiek paredzēts arī civilajai aizsardzībai un ar to saistītajiem pasākumiem, tāpat infrastruktūras attīstībā, kā arī citām aktivitātēm.
– Svarīgi ir arī tas, ka mēs esam saglabājuši principu, ka nauda paliek tajā teritorijā, kur tā tiek ietaupīta, kas, manā skatījumā, ir ļoti pareizi. Tādā veidā mēs rosinām ekonomēt, jo, ja ieplānotie līdzekļi netiek iztērēti, tos neiekļauj kopējā novada budžetā, bet gan tie katrai apvienības un pagasta pārvaldei pāriet uz nākamo gadu, lai tos varētu ieguldīt savas teritorijas attīstībā. Vēl viena pozitīva lieta ir arī tā, ka mēs neplānojam un netērējam naudu, kuras mums nav. Mēs neliekam izdevumos līdzekļus no potenciāli pārdotajiem pašvaldības īpašumiem, tāpat iespējamo ienākumu nodokļa pārpildi, tādā veidā veidojot bāzi nākamajiem gadiem. Manuprāt, tā ir pareiza pašvaldības politika, un tā sevi ir jau attaisnojusi ilgtermiņā, – akcentēja Agris Lungevičs.
21.02.2025.