30. septembra domes sēdē, skatot jautājumu par Madonas novada pašvaldības 2021. gada budžeta grozījumiem, tika aktualizēti jautājumi par vairākām budžeta pozīcijām.
Pašvaldības vecākā ekonomiste Dina Bojaruņeca informēja, ka finanšu nodaļa ir izstrādājusi Saistošo noteikumu Nr. 10 projektu. Saskaņā ar to budžeta ieņēmumi pieaug par 5,307 miljoniem, izdevumi pieaug par 9,617 miljoniem.
Deputātam Andrejam Ceļapīteram bija jautājumi par vairākām budžeta pozīcijām. Jau finanšu komitejas sēdē viņš bija vēlējies uzzināt, cik kopumā izmaksājis Bērzaunes-Sauleskalna gājēju celiņš. Uz to tika solīts sagatavot atbildi.
Ieguvēji no sadarbības
Savukārt saistībā ar Barkavas Brāļu kapu rekonstrukciju deputāts vaicāja, kādēļ kapu projektēšanas izdevumus sedz pašvaldība, ja reiz darbu izmaksas sedz Krievijas vēstniecība Latvijā.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora atbildēja: – Brāļu kapos Barkavā piemiņas siena ne tikai bija kļuvusi estētiski neglīta, bet arī bīstama cilvēkiem, tā varēja sagrūt. Runājot ar Krievijas vēstniecības pārstāvjiem, darbu plānos nebija to sakārtot, tad nu izrādījām iniciatīvu. Pašiem projektējot, bija priekšrocība, ka varam darīt, kā paši vēlamies, vairāk vai mazāk, pārplānojot arī atsevišķu piemiņas elementu novietojumu. Tika pārplānots tā, lai iegūtu skatu no centrālās ielas puses uz Barkavas baznīcu, lai tā vairāk atsegtos. Tad nu, lai šajā gadā to varētu izdarīt, bija šāda vienošanās. Darbi jau ir sākušies, renovācijas darbi ir Krievijas vēstniecības izdevumu
daļa.
Kolēģis Aigars Šķēls piebilda, ka darbu plānošana aizsākās pavasarī, kad viņš vēl bijis Barkavas pagasta pārvaldes vadītājs. Viņš zināja teikt, ka piemiņas akmens sienas remonts, ja tas būtu bijis jāveic pašu spēkiem, būtu izmaksājis krietni vairāk nekā veiktās projektēšanas izmaksas.
– Kad pavērās iespēja runāt par visu Brāļu kapu atjaunošanu, tā bija mūsu iniciatīva, ka uzņemamies projektēšanu, lai būvdarbus veiktu Krievijas vēstniecība. Viennozīmīgi būsim tikai ieguvēji, arī ainaviski tai skaitā. Ir mainīta piemiņas akmens atrašanās vieta, tādējādi no ielas atsegsies skats uz baznīcu, – turpināja priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls.
Andrejs Ceļapīters iebilda, ka remonta vietā piemiņas elementu būtu varējuši nostiprināt ar kontrforsu, jo pašvaldības prioritāte nav ieguldīt resursus šādos objektos, bet atzina, ka tās esot tikai viņa domas.
Pretējs viedoklis bija Andrim Dombrovskim, kas vērtēja – līdzšinējā sadarbība ar Krievijas vēstniecību bijusi ļoti veiksmīga un tā jānovērtē, tostarp pašvaldībai izrādot arī savu iniciatīvu saistīto jautājumu sakārtošanā. – Neaizmirsīsim, ka Madonas Brāļu kapos pārapbedītais ģenerālis (no teritorijas pie Madonas Valsts ģimnāzijas. – Aut.) ir pirmais gadījums visā Eiropā. Šīs sadarbības vārdā vajag uzturēt labās attiecības ar Krievijas vēstniecību, – sprieda Andris Dombrovskis.
Vides objekti novadā
Nākamie būtiskākie jautājumi bija par vides objektu izveidi Madonas novadā, tas izmaksājis 75 tūkstošus eiro, apkopojis Andrejs Ceļapīters.
– Cik atceros, tas bija zem ieraksta par pagastu identitāti. Bet vai tas tiešām sasaucas ar pagastu identitāti? Piemēram, Mētrienā ir divi vecīši metāla aplī. Vietējie cilvēki jau atraduši līdzības no vietējās sabiedrības, nedaudz iesmaida par šo vides objektu. Tāpat ierakstā ir autoratlīdzība māksliniekam – 18 700 eiro. Labi, varbūt, ja paskaidrotu, cik tā mākslinieciskā doma ir vērtīga. Bet, no ceļa redzot divus sakumpušos vecīšus uz tā rata, neraisās doma par 18 700. Šeit parādās tā lieta, ko jau daudzkārt esmu minējis. Mūsu investīciju plāns ir jāprioritizē, nevis jāsamet dažādi pasākumi kā tumšā maisā. Tad – kurš kuru izvelk, tas arī tiek nofinansēts. Šis nebūt nav pandēmijas un budžeta deficīta apstākļos prioritārs finansējums. Neesam arī skatījuši šos visus objektus domes sēdēs. Ja būtu skatīti, diskutēti, tad šodien nebūtu jautājumu. Mūsu investīciju plāns ir saplānojams gan apjomos, gan laika grafikos, un precīzi investīciju plānā varam ielikt arī prioritātes – no pirmās līdz zemākajai. Vai autoratlīdzība ir par konkrēto objektu? Vai kaut kādi līgumi ir noslēgti, kur tos var redzēt? – jautāja Andrejs Ceļapīters.
Arī deputāte Sandra Maksimova taujāja, vai vides objektiem iepirkums bijis viens vai katram atsevišķi.
Deputāte Valda Kļaviņa kā piemēru minēja vides objektu Sarkaņos. Tā izmaksas veidojušās no divām pozīcijām – objekta izstrādes un būvniecības. – Neņemot pašu būvniecību, vides objekta izmaksas ietver gan autoratlīdzību māksliniekam, gan materiālu, gan to, ka tas tika attransportēts no Rīgas, jo sver aptuveni tonnu. Par to, vai vajag vai nevajag „Covid-19" laikā, – uzskatu, ka ļoti vajag. Sarkaņi varbūt ir veiksmīgs stāsts sadarbībai ar Kārli Īli, jo šeit perfekti parādās identitāte Sarkaņu pagasts – Saules dzīpari. Gan no viesiem, gan vietējiem iedzīvotājiem esmu dzirdējusi tikai pozitīvas atsauksmes, un emocijas ir pozitīvas. Ne visu varam apēst, nopirkt. Turklāt objekts vēl nav pabeigts; šobrīd daļēji sakārtota elektrība, kas jāpabeidz, tad tumšajā laikā tur būs arī gaismas.
Aigars Šķēls skaidroja, ka katrs vides objekts gājis atsevišķi. – Par pamatu ņemts kāds mākslinieks, kurš nācis no konkrētās teritorijas, un viņam ir redzējums par šo teritoriju kā tādu un kā objektam būtu jāizskatās. Katrs objekts veidojas atsevišķi, summas saliktas pa izdevumu veidiem. Konkrēti kas ir pa objektiem, iedosim izklāstu visiem deputātiem, cik uz kuru objektu un kā šīs izmaksas veidojušās, – solīja priekšsēdētāja vietnieks.
Projektu izstrāde un finansējums
Tāpat Andrejs Ceļapīters atsaucās uz ierakstu pašvaldības 2021. gada budžetā par administratīvās struktūras projekta izstrādi. Par to pašvaldība no Valsts reģionālās attīstības aģentūras saņem 5620 eiro. – Kur šis projekts redzams? To būtu vitāli svarīgi deputātiem zināt, ne tikai pēc fakta, bet jau izstrādes procesā. Tāpat kā ar teritorijas plānojumu, par kuru runājām attīstības komitejā, līdz šim brīdim neesmu saņēmis nekādu informāciju ne par plānošanas procesu, ne kādu melnrakstu, – kritiku pauda Andrejs Ceļapīters. Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atklāja, ka administratīvās struktūras projekts izstrādāts pusgada garumā; to tiks lūgts nosūtīt deputātiem, lai ar to iepazītos.
Tikmēr Sandrai Maksimovai bija neskaidrības par industriālās zonas, biznesa attīstības projektu, kur neesot paskaidrojuma par izmaksām. – Minēts tikai – „no atlikuma, investīciju plāns". Tās ir ļoti lielas summas, gribētos zināt, – bilda Sandra Maksimova.
– Tas ir industriālās zonas projekts Sauleskalnā, tas ir ES fondu projekts; norādīts CFLA finansējums. Liels projekts, kas, domāju, radīs ap 50 jaunu darbavietu novadā. Bezdarba situācija, darbavietu radīšana ir ļoti nozīmīga novada prioritāte. Ar šo projektu to reāli varam risināt. No pašvaldības ir tikai līdzfinansējums, pamatā ir Eiropas nauda, – skaidroja Agris Lungevičs.
Noslēdzoties jautājumiem un diskusijām, Madonas novada dome ar balsu pārsvaru un vienu „atturas" (Andrejs Ceļapīters) nolēma apstiprināt Madonas novada pašvaldības Saistošos noteikumus Nr. 10 „Par Madonas novada pašvaldības 2021. gada budžeta grozījumiem".
29.10.2021.