Publiskās atmiņas centrs ir izsūtījis vēstules ar atgādinājumu mainīt komunistisko totalitāro režīmu vai rusifikāciju godinošos oficiālos vietvārdus tām pašvaldībām, kuras to vēl nav izdarījušas, tai skaitā arī Madonas novada domei.
Madonas novadā tādi ir vairāki – Martas Riekstas iela, Maskavas iela un Orehovozujevas iela Madonā; Oškalna iela Ērgļos un Ošupē; „Komunāri" Kraukļos, Cesvaines pagastā.
– Jautājums par vairāku ielu nosaukuma maiņu Madonas novadā ir pašvaldības dienaskārtībā. Septembrī pieņēmām lēmumu par padomju lidotāja piemiņas objekta „Lidmašīnas aste" Ļaudonas pagastā demontēšanu, kas bija pēdējais šāds objekts mūsu novadā, kurš bija jānojauc. Pavisam ir demontēti seši padomju režīmu slavinošie objekti Madonas novadā. Ar to esam veiksmīgi tikuši galā, tagad vēl jātiek galā ar vairāku ielu nosaukumu pārdēvēšanu, un tas, iespējams, ir pat grūtāk. Par Martas Riekstas ielu personīgi man viss ir skaidrs – lai viņa, kā saka, atdusas Dieva mierā, bet nav jāslavina viņas darbošanās padomju varas četrdesmitajos gados. Būs jālemj par Maskavas ielu, Orehovozujevas ielu, bet tas ir nedaudz sarežģītāk, jo tie ir pilsētu nosaukumi, kaut gan no otras puses – kāds sakars Madonai ar Krievijas galvaspilsētu – Maskavu, – laikrakstam atzina Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora.
Uz to, ka darbs attiecībā uz ielu nosaukuma maiņu nav padarīts, vienā no domes komitejas sēdēm, kurā tika diskutēts par piemiņas objekta „Lidmašīnas aste" demontāžu, norādīja arī Madonas novada domes deputāts Kaspars Udrass, uzsverot, ka „ar piemiņas objektiem veiksmīgi būsim tikuši galā, bet kā ir ar vietvārdiem un ielu nosaukumiem, kuriem atbilstoši likuma prasībām, ir jāmaina nosaukumi, – tas ir kaut kur aizķēries un nevirzās uz priekšu".
Viņš atzina, ka sabiedrībai, kas šajās ielās dzīvo, kā, piemēram, Martas Riekstas ielā, ir grūti pieņemt, kāpēc tas tagad būtu jādara, bet ir jāsaprot vēsturiskais konteksts. Cilvēki jau ir konservatīvi, jebkuras pārmaiņas biedē un satrauc, bet labāk vienreiz to krupi norīt, pāršķirt šo lappusi un iet tālāk, nevis dzīvot vēsturiskajā mantojumā. Turklāt Martas Riekstas iela nav vienīgā, kas Madonas novadā ir jāpārdēvē, un šis jautājums būtu jāskata un jālemj par visām ielām un vietvārdiem reizē, nevis par katru atsevišķi.
Savukārt Madonas novada domes kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Artūrs Grandāns piebilda, ka šajā ielā dzīvojošo iedzīvotāju domas tomēr daloties. Kāda sieviete viņam dusmīgi esot jautājusi, kad „jūs tur domē to jautājumu atrisināsiet un noņemsiet no dienaskārtības".
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora atzīmēja, ka pirms kāda gada arī viņam Madonas novada bibliotēkā bijusi tikšanās ar Martas Riekstas ielas iedzīvotājiem un bijis nepatīkami pārsteigts par viņu viedokli, jo lielākā daļa no tiem, kas bija atnākuši, bijuši pret Martas Riekstas ielas pārdēvēšanu, un viņa izteiktie argumenti netika sadzirdēti un pieņemti.
Kāpēc šis jautājums ir iestrēdzis, Z. Gora skaidroja, ka šī procedūra ir garāka un sarežģītāka.
– Pirmkārt, domei ir jāpieņem lēmums, vai ielu nosaukumi ir vai nav jāmaina un jāpiedāvā jauni nosaukumi, kuri jāsūta uz Valodas centru saskaņošanai, līdz ar to vienā sēdē to nav iespējams aptvert. Atklāts ir jautājums arī par to, vai šajā gadījumā ir jātiekas ar iedzīvotājiem un jāuzklausa viņu domas par jaunajiem ielu nosaukumiem vai tas nav jādara. Rīgas pašvaldība tā nerīkojās, vienkārši pieņēma lēmumus un nostādīja fakta priekšā. Es pats domāju, ka iedzīvotāji pirms jaunu ielu nosaukumu pieņemšanas tomēr būtu jāuzklausa un, ja tas nav pretrunā ar Valodas centra atzinumu, arī jāņem vērā. Attiecībā uz Martas Riekstas ielu, tiekoties ar tās iedzīvotājiem, tika pārrunāts arī tas, kāds jauns nosaukums būtu jāpiešķir. Viens no reālākajiem variantiem – Martas Riekstas iela varētu būt kā turpinājums Valdemāra bulvārim (līdz aplim), – uzsvēra Zigfrīds Gora.
Deputāte Sandra Maksimova izteica priekšlikumu, ka ielām varētu atgriezt vēsturiskos nosaukumus. Savukārt izvēloties jaunus nosaukumus, kā norādīja Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls, jāņem vērā, ka Valodu centrs iesaka ielas neidentificēt ar personām un ar pilsētām.
Neviennozīmīgs viedoklis ir arī attiecībā uz Oškalna ielas nosaukumu.
– Cilvēki, nezinot vēsturi, domā, ka runa ir par ošiem un kalniem, bet tā nav. Tā ir nosaukta Otomāra Oškalna vārdā. To mūsu paaudze ļoti labi zina, kas ir Otomārs Oškalns, – partizāns, Padomju Savienības varonis, bet pēckara gados – arī padomju darbonis. Viņa vārdā nosauktās ir ielas Ērgļos, turklāt tā iet arī gar skolu, un arī Ošupē, bet bija arī Lubānā, taču lubānieši ir to jau pārdēvējuši: malači, – atzīmēja Zigfrīds Gora.
19.11.2024.