12. decembrī noslēdzās dokumentu iesniegšanas termiņš pretendentiem uz vakanto Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja amata vietu, kuru šā gada 10. novembrī atstāja astoņus gadus pārvaldi vadījusī Ilze Dreimane.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts „Staru" informēja, ka noteiktajā termiņā iesniegumus iesniedza kopumā 11 pretendenti.
– To vidū bija gan vietējie iedzīvotāji, gan arī cilvēki no attālākiem novadiem. Pretendentu vidū ir arī personas, kas pirms dažiem mēnešiem pieteicās uz Vestienas un Bērzaunes pagasta pārvalžu vadītāju amatiem. 13. decembrī domes uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komitejā jau pirmajā lasījumā izsijājām pretendentu sarakstu, un tika nolemts, ka trīs no kandidātiem uz sarunu netiks aicināti, jo pieteikumos tika iesniegti ne visi nepieciešamie dokumenti, –
norādīja Āris Vilšķērsts.
Tālākā procedūra pārvaldes vadītāja izraudzīšanās procesā būs līdzīga kā iepriekšējos gadījumos. Astoņi atlikušie pretendenti 21. decembrī tiks aicināti uz pārrunām komitejā. Pēc tam tiks rīkota tikšanās ar Ļaudonas pagasta iedzīvotājiem, uz kuru virzīs dažus perspektīvākos pretendentus, un vēlāk sekos domes lēmums, ar kuru viens no pretendentiem tiks apstiprināts amatā.
– Prognozēju, ka galīgais lēmums tiks pieņemts nākamā gada janvārī, jo rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem Ziemassvētku laikā diez vai būtu prātīgi, – minēja pašvaldības izpilddirektors.
Spriedīs, vai publiskot visus uzvārdus
Kā zināms, Bērzaunes un Vestienas pagasta pārvaldes vadītāja izraudzīšanās procesu pavadīja arī aktīva sabiedrības iesaiste, kas izpaudās pat piketa formā. Pastāvot tik lielam saspīlējumam sabiedrībā, pašvaldība izšķīrās par iepriekš nepraktizētu soli, un dažas dienas, pirms komiteja sāka uzklausīt abu pārvalžu amatu pretendentus, pašvaldības mājaslapā tika ievietots pilns kandidātu saraksts. Vēlāk publiski pieejami bija arī pirmo kārtu pārvarējušo septiņu pretendentu redzējumi par konkrētā pagasta, uz kura pārvaldes vadītāja amatu tie ir pieteikušies, attīstību, kas arī citkārt netiek darīts.
Pašvaldības izpilddirektors šo rīcību, kurai pats gan nepiekrita, pamatoja ar vēlmi rīkoties demokrātiski, jo tika ņemta vērā ažiotāža, kā arī pret domi vērstie izteikumi, apšaubot procesa godīgumu.
Vaicāts, vai šādi pašvaldība rīkosies arī Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja amata pretendentu gadījumā, Āris Vilšķērsts atzina, ka šo jautājumu komitejā vēl pārrunās.
– Saistībā ar iepriekšējo pārvaldes vadītāju amatu izraudzīšanās procesu bija izveidojusies neveselīga atmosfēra, dodot mājienus, ka process ir slēpts, un ar mērķi pirms tikšanās ar iedzīvotājiem izbīdīt savus kandidātus, norokot citus. Nevienam tāda mērķa nebija. Jāpiebilst, ka ne visi pretendenti arī vēlas, lai viņu vārdus publisko, pirms tie tiek virzīti uz tikšanos ar iedzīvotājiem, – sacīja pašvaldības izpilddirektors.
Iesniegti trīs atlūgumi
Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja amats gan nav vienīgā vakance, kura tuvākajā laikā Madonas novada pašvaldībā jāaizpilda. Šā gada nogalē savas darba gaitas pašvaldībā noslēgs arī Liezēres pagasta pārvaldes vadītājs Viktors Abramovs, Madonas bērnu un jauniešu centra direktore Gunita Kļaviņa, kā arī pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans.
Pašvaldības izpilddirektors apstiprināja, ka visi minētie pašvaldības darbinieki, katrs ar savu motivāciju, ir iesnieguši atlūgumu un darba attiecības ar pašvaldību viņiem beidzas šā gada nogalē.
– Būs jālemj par to, kā aizpildīt vakantos amatus. Pārvaldes vadītāja amata gadījumā droši vien izmantosim to pašu modeli, ko līdz šim. Pārējos gadījumos vakances, iespējams, raudzīsim aizpildīt no iekšējām rezervēm, jo normatīvajos aktos, izņemot skolu direktorus, pieteikšanās rīkošana nav obligāta prasība. Ja būs labi kandidāti, pieteikšanos var arī nerīkot, – skaidroja Āris Vilšķērsts.
Motivācija atšķiras
Viktors Abramovs plašāk komentēt savu lēmumu par darba attiecību izbeigšanu ar Madonas novada pašvaldību nevēlējās, vien norādīja, ka tas ir bijis smags lēmums un tā pamatā ir ģimenes apstākļi. Pārvaldes vadītājs gan minēja, ka paliks Liezērē, kā arī turpinās darboties pagasta labā.
Gunita Kļaviņa savukārt ir izturējusi konkursu uz kādas no Rīgas vidusskolām direktora amatu un šobrīd gaida Rīgas domes lēmumu par iecelšanu amatā.
– Galvenā motivācija bija jaunas izaugsmes un attīstības iespējas. Divpadsmit gadu esmu nostrādājusi Madonas bērnu un jauniešu centra direktores amatā, šajā laikā daudz ir paveikts, un šobrīd likumsakarīgi ir vēlme doties tālāk un personiski augt. Jau pirms diviem gadiem vēlējos pāriet uz vispārējās izglītības sistēmu, līdz ar to solis pretendēt uz skolas direktora amatu bija likumsakarīgs, – pastāstīja Gunita Kļaviņa.
Romāns Hačatrjans laikrakstam minēja, ka viņa lēmums balstījies uz vairāku faktoru kopumu.
– Pirmkārt, atšķīrās mans un domes vadības redzējums par tālāko attīstību. Otrkārt, domes vadības rīcība atsevišķos gadījumos, jo īpaši tajos, kas saistīti ar manis pieņemtu lēmumu atcelšanu, viesa izjūtu, ka vadība man un manam darbam neuzticas. Sapratu, ka sevi šajā komandā turpmāk īsti neredzu. Trešais faktors bija tas, ka jau ilgāku laiku biju domājis, ka nepieciešams kaut ko mainīt. Darbs valsts pārvaldē sniedz labu pieredzi un kontaktus, taču pienāk mirklis, kad jālūkojas tālāk. Manā gadījumā tas ir privātais sektors. Šobrīd gan esmu vēl tikai pārdomās un meklējumos par to, ko darīt tālāk, – savu lēmumu motivēja Romāns Hačatrjans, par kura izteikumiem publiskajā telpā, kā zināms, vairāki domes deputāti ir uzrakstījuši kolektīvo iesniegumu pašvaldības ētikas komisijā.
Vaicāts, vai jaunu izaicinājumu meklēšana viņu aizvedīs prom no Madonas novada, nodaļas vadītājs atbildēja, ka noteikti vēlas palikt Madonā un būt arī turpmāk sabiedriski aktīvs, nebūdams valsts pārvaldes darbinieka statusā.
15.12.2017.