28. decembrī notika aizvadītā gada pēdējā Madonas novada domes sēde. Tās sākumā Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs vispirms pateicās domes deputātiem par darbu 2023. gadā.
– Pietiekami daudz izaicinājumu mums ir bijis, ļoti daudz dažādu lēmumu esam pieņēmuši. Atskatoties uz 2023. gadu, ir bijušas daudzas labas lietas. Nu kaut vai tas, ka otro gadu pēc kārtas esam nominēti kā ģimenei draudzīgākā pašvaldība Vidzemē. Esam atzīti par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību Latvijā, esam iekļuvuši finālbalsojumā "Gada sporta pašvaldība". Manuprāt, tas ir pietiekami nozīmīgi. Skaidrs, ka deputāti ar saviem lēmumiem to, lai mēs šīs nominācijas saņemtu, arī ir sekmējuši. Esmu par to pārliecināts, tāpēc saku deputātiem paldies par konstruktīvu darbu sēdēs. Ceru, ka to jūt arī iedzīvotāji – gan mūsu darbošanos, gan mūsu lēmumus. Jaunajā gadā darbs ir jāturpina, jāliek galvas kopā un šajā nebūt ne vienkāršajā situācijā jāiet uz priekšu, jāpieņem gudri lēmumi, – atzīmēja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
Pavisam aizvadītā gada pēdējā Madonas novada domes sēdē tika izskatīti 36 jautājumi, tai skaitā lēma par grozījumiem Madonas novada pašvaldības domes 2022. gada 29. septembra lēmumā Nr. 653 "Par Madonas novada pašvaldības maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu" jeb pašvaldības apstiprinātā izmitināšanas un ēdināšanas cenrāža termiņa pagarināšanu Ukrainas civiliedzīvotāju grupai.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs aicināja to pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem. Viņš informēja, ka Madonas novada pašvaldībā joprojām ir izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem ir jau beidzies likumā paredzētais valsts atbalsts un 2023. gada 31. decembrī beidzas arī pašvaldības apstiprinātais izmitināšanas un ēdināšanas cenrāža termiņš Cesvaines vidusskolas dienesta viesnīcā, kur viņi dzīvo.
Savu viedokli pauda arī Madonas novada domes deputāts Andris Sakne.
– Šādu priekšlikumu mēs atbalstījām domes finanšu un attīstības komitejas sēdē, lai atbrīvotu skolas dienesta viesnīcu bērniem un skolēniem, kam tā ir arī paredzēta. Taču – kas notiks tālāk? Ir mums tukši dzīvokļi, kas ilgstoši netiek izmantoti, kā, piemēram, Dzelzavas pagasta Aizpurvē, tāpat šai ziņā Kalsnavā ir kaut kādas iespējas. Ar ukraiņu iedzīvotājiem noteikti vajag runāt, informēt par pārmaiņām, piedāvāt risinājumus. Jā, viņi šajā dienesta viesnīcā jūtas diezgan labi, ir pieraduši pie ērtībām, spēj samaksāt atbilstoši cenrādim noteikto naudiņu, bet, ņemot vērā, ka karš Ukrainā nebeigsies ne rīt, ne parīt (protams, gribētos, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk), ir jādomā, kur viņiem dzīvot ilgtermiņā. Iespējams, kāds dzimtenē atgriezīsies tikai pēc diviem trim gadiem, kāds Latvijā paliks pavisam. Ne jau visiem Ukrainā ir mājas, kur atgriezties, jo tās, turpinoties karadarbībai, ir nopostītas, – uzsvēra Andris Sakne.
Deputāts aicināja domāt par risinājumiem, kādā veidā viņiem nodrošināt dzīvojamo platību – vai veidot atsevišķu dienesta viesnīcu, vai daļu pašvaldībai piederošu dzīvokļu pārveidot par dienesta viesnīcu. Katrā ziņā vienam pašvaldības darbiniekam būtu jādarbojas ar viņiem, lai nepienāktu 30. jūnijs un domei nevajadzētu viņus (divpadsmit pieaugušos un septiņus bērnus) nolikt fakta priekšā – sak', draugi mīļie, atbrīvojiet dienesta viesnīcu un palieciet, kur gribat.
– Neticu, ka ar tām algām, ko viņi strādājot saņem, var atļauties no privātajiem īrēt dzīvokļus. Esmu papētījis sludinājumus, tajos šobrīd par divistabu dzīvokļa īri prasa 250, 270 un pat 300 eiro plus jārēķina maksa par komunālajiem pakalpojumiem apmēram 150-170 eiro apmērā. Nu tādas algas viņi nesaņem, lai to visu samaksātu un kaut kas paliktu arī iztikai. Turklāt viņi vēl tā nepārzina situāciju mūsu valstī, arī latviešu valodas zināšanas vēl nav pienācīgā līmenī. Ir jāuzliek pienākums konkrētam pašvaldības darbiniekam – vai tas būtu sabiedrisko attiecību speciālists vai kāds cits darbinieks, ar viņiem darboties, izzināt viņu iespējas, nodomus, cik ilgi domā palikt Latvijā, meklēt un piedāvāt dažādus risinājuma variantus, lai līdz 30. jūnijam visiem būtu jauna dzīvesvieta, – aicināja Andris Sakne.
Tam, ka ar viņiem noteikti vajag runāt un komunicēt, piekrita arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. Viņš informēja, ka pašvaldībā tāds darbinieks jau ir – sadarbību ar ukraiņu bēgļiem koordinē sabiedrisko attiecību speciālists Egils Kazakevičs, tāpat Cesvaines apvienības pārvalde uz vietas komunicē ar ukraiņiem, kas dzīvo skolas dienesta viesnīcā.
– Teorētiski dzīvojamais fonds pašvaldībai ir. Jautājums ir vienīgi par to, vai mēs drīkstam to izīrēt, tas ir jāizvērtē juridiski. Manā skatījumā, ļoti svarīga ir pašu ukraiņu sajūta, varbūt viņiem labāk ir dzīvot vienā vietā visiem kopā. Pieļauju, ka ar laiku tas varētu arī mainīties, bet pagaidām viņiem Cesvainē ir izveidojusies tāda kā maza diaspora. Varbūt ar laiku viņi varētu pāriet uz dzīvokļiem, turklāt drīzāk uz pašvaldībai piederošiem, nekā privātajiem, bet tas vairāk atkarīgs no viņiem pašiem, taču mēs, protams, komunicēsim un ņemsim vērā viņu vēlmes, – uzsvēra Agris Lungevičs.
Deputāti atbalstīja priekšlikumu pagarināt pašvaldības iepriekš apstiprināto izmitināšanas un ēdināšanas cenrāža termiņu Ukrainas civiliedzīvotāju grupai, kas dzīvo Cesvaines vidusskolas dienesta viesnīcā, no 2023. gada 31. decembra līdz 2024. gada 30. jūnijam.
05.01.2024.