Gluži tāpat kā Rīga, arī Madona nekad nebūs gatava — nemitīgi norit remontdarbi, tiek gādāts par pilsētas labiekārtošanu un sakopšanu. Jūlija beigās tika nomainīts bruģakmens segums gar ēkām Saules ielā 13 un 15 un Saules un Raiņa ielas krustojumā. Kopējās darbu izmaksas ir vairāk nekā 11 000 eiro + PVN.
– Pavasarī sociālo tīklu vietnēs aktualizējās jautājums par SEB bankas un "Rudzona" krustojuma daļu, jo pa to vairs nebija iespējams normāli pārvietoties ne ar ratiņiem, ne gājējiem. Sākotnēji bija doma mainīt tikai beigtos bruģakmens ķieģeļus, bet, visu kārtīgi izpētot, sapratām, ka labāk ir nomainīt visu gājēju celiņa segumu. Bruģakmens ir simpātisks un ērts segums tad, ja jāveic remontdarbi, jo vajadzīgos ķieģeļus var izņemt un pēc tam vienkārši ievietot atpakaļ, bet ilgtspējas ziņā pēc desmit gadiem tas sāk drupt. Ziemas apstākļos, kādi tie ir pie mums, šis bruģis tika vienkārši salauzts. Jau minētajā krustojumā bruģakmens tika nomainīts pilnībā, arī iepriekšējos gados šādi pat remontdarbi tika veikti posmos pie kultūras nama. Savdabīgi šķiet tas, ka vienā ielas pusē segums ir labs, bet otrā bruģakmens ir sliktā stāvoklī, lai gan abās pusēs tas tika mainīts vienlaicīgi. Nākamajā gadā plānojam to atkal atjaunot – ja ne uzreiz pilnībā, tad pa daļām, – skaidro Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris.
Ieceres jācenšas īstenot šogad
Viņš uzsver, ka galvenais kritērijs, kas ļoti ierobežo plānotos darbus, ir finansējums, jo tā daudzums ir tik liels, cik ir. Budžets ir jāsabalansē tā, lai varētu nosegt kārtējos maksājumus, tāpat jāņem vērā arī energoefektivitātes izmaksas, jo atkal ceļas elektrības cenas.
– Šajā gadā esam ieplānojuši veikt remontu iebrauktuvei, kas ved garām "Āderei" gar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ēku virzienā uz makšķernieku veikalu "Cope&Jakts", kā arī izbūvēt stāvlaukumu, jo ir noslēdzies iepirkums. Arī pie autoostas ir mazliet pabojāts bruģakmens, ko arī varētu censties salabot jau šogad. Darbi ir paredzēti arī pie izglītības iestādēm, lai samazinātu braukšanas ātrumu. Inženieris strādā pie tā, lai pie skolām izbūvētu ātrumvaļņus jeb guļošos policistus, kas palīdzēs samazināt transportlīdzekļu kustības ātrumu. Valdemāra bulvāra un Raiņa ielas krustojumā, kad vecāki ved bērnus uz skolu un šoferi vēlas veikt kreiso pagriezienu uz leju Raiņa ielā, virzienā no skolas uz Raiņa ielu veidojas sastrēgums. Visticamāk būs jāpārplāno satiksmes virziens un turpmāk autovadītājiem nāksies braukt tikai taisni vai pa labi uz augšu. Ir daudz ideju un projektu. Uz projektēšanu šobrīd tiek virzīta Kalpaka iela, kas ir diezgan sliktā stāvoklī, tai skaitā gājēju ceļš. Ceram, ka nākamajā gadā dabūsim finansējumu asfalta virskārtas nomaiņai Saules ielai posmā no Rūpniecības ielas rotācijas apļa līdz CSDD. Orehovozujevas ielas posms, kas ir tepat blakus domei, arī tika atjaunots – tas izskatījās gluži kā no puzles gabaliņiem salikts, – komentē Guntis Ķeveris.
Pilsētas pārvaldnieks norāda, ka ļoti labs piemērs ir Valmieras iela un Augu iela – tās ziemas posmā, pateicoties asfaltētajam segumam, ir vieglāk kopt un arī nokausēt ledus kārtu. Guntis Ķeveris pauž, ka asfalta segums ir daudz pateicīgāks kopšanā, ilgmūžīgāks lietošanā un arī krietni praktiskāks. Nākamā gada plānos jau ietverta Valmieras ielas un Skolas ielas posma nofrēzēšana un jaunas asfalta kārtas uzliešana.
Finanses jātērē saprātīgi
– Uzmanība jāpievērš arī Saieta laukumā esošajai strūklakai. Tās darbība patlaban ir apturēta, jo strūklakai ir vajadzīga pārbūve – ieguldījums, kas līdz šim tajā investēts, ir ārkārtīgi liels. Nesaskatu vajadzību strūklakas ikdienas uzturēšanai ik gadu veltīt līdz 20 000 eiro. Labāk ir tādu pat vai nedaudz lielāku summu atvēlēt tās pārbūvei. Laika gaitā noteikti jāsakārto arī kāpnes pie viesnīcas un vides pieejamība. Ļoti grūti šobrīd ir iegūt finansējumu. Savukārt pretī bibliotēkai esošā strūklaka tiks ieslēgta, tās darbība pārtraukta tikai uz laiku, jo dīķī ļoti kritās ūdens līmenis. Tagad tas pamazām atjaunojas, un drīzumā strūklaka atkal tiks palaista. Šobrīd notiek ielu apgaismojuma maiņas risināšana – daļa iepirkuma jau noslēgta un vēl daļa jānoslēdz, – informē Guntis Ķeveris.
Pilsētas pārvaldnieks neslēpj prieku par to, ka Madonā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu nesakoptu vietu, un pauž gandarījumu, ka arī privātīpašnieki rosās, sakopjot savus īpašumus. Piemērs tam ir Saules iela 19 – ēkai nomainījies īpašnieks, kurš parūpējies par to, lai īpašums izskatītos simpātisks, nomainot pandusu. Kā negatīvu iezīmi Guntis Ķeveris min vandaļu darbību, kas atsākusies pēc vairāku gadu pārtraukuma – skumji, ka īpašumu uzturēšanas dienesta darbinieku centienus, lai pilsēta būtu skaista un tīra, jaunieši sabojā. Dziesmu svētku laikā visas autobusu pieturas no Raiņa ielas līdz pat Augu ielai tika sadauzītas.
Pilsēta tiek uzturēta kārtībā, arī regulāri ravējot trotuārus. Pārmērīgā karstuma dēļ lielos apmēros ietvju malās saauga dažādas nezāles, bet īpašumu uzturēšanas nodaļas darbinieki nemitīgi rūpējas par to likvidēšanu. Vasaras posms ir arī atvaļinājumu laiks, jo ziemā piešķirt darbiniekiem atvaļinājumus esot neiespējami lielā darbu daudzuma dēļ. Ja agrāk pilsētas sakopšanas darbos bija iespējams piesaistīt bezdarbniekus, tad tagad bez darba esošo cilvēku ir krietni mazāk. Tāpat ir neiespējami konkurēt ar privāto tirgu gadījumā, ja vēlas darbā pieņemt jaunu štata darbinieku.
18.08.2023.