Madonas novada pašvaldības dome atbalstījusi lēmuma projektu par sociālo dzīvokļu īres maksas noteikšanu novadā.
Lēmuma projekts paredz noteikt, ka sociālajos dzīvokļos īres maksa ir par 50 % zemāka nekā īres maksa, kas noteikta pašvaldības īpašumā esošajiem attiecīgās kategorijas dzīvokļiem. Tāpat paredzēts, ka pašvaldība apmaksās 50 % no sociālajam dzīvoklim paredzētās apsaimniekošanas maksas, 50 % no maksas par auksto ūdeni un kanalizāciju, kā arī 50 % no maksas par apkuri un ūdens uzsildīšanu.
Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs, Madonas novada domes deputāts Artūrs Čačka informē: – Konceptuāli izmaiņu kā tādu nav vispār, lēmums vienkārši ir pārapstiprināts sakarā ar to, ka Madonas novads paplašinājās, pievienojoties Varakļānu novadam. Ja mums nepievienotos Varakļāni, spēkā paliktu „vecie" saistošie noteikumi. Atbalsta sadaļa ir tieši tāda pati – 50 % atlaide no maksājumiem. Taču ir jāsaprot, ka uz šiem sociālajiem dzīvokļiem var pretendēt tikai tie cilvēki, kam ir invaliditāte vai trūcīgās personas statuss. Viņi tur var dzīvot patstāvīgu dzīvi, nevajag doties uz sociālās aprūpes centriem, un arī pašvaldība, kā arī sabiedrība kopumā no tā iegūst, jo šie cilvēki ir spējīgi dzīvot pilntiesīgu dzīvi. Pašvaldība „nāk pretī" ar šo 50 % atlaidi. Tas, protams, ir ilgtermiņa lēmums, nekas nemainīsies, kamēr vien cilvēks ir spējīgs pats par sevi parūpēties un vadīt mājsaimniecības dzīvi patstāvīgi. Ja personas materiālais stāvoklis uzlabojas un statuss līdz ar to mainās, viņu pārvērtēs Sociālais dienests, un tad, protams, sociālais dzīvoklis šai personai netiks piešķirts.
Madonas novadā kopā ar Varakļāniem šis statuss piešķirts vairāk nekā trīsdesmit mājsaimniecībām, un tas ir pietiekami ievērojams skaits. Pēdējos sešos mēnešos esam piešķīruši sociālā dzīvokļa statusu dažādiem nekustamajiem īpašumiem gan Madonā, gan Dzelzavā, gan Mārcienā, arī Aronā. Protams, tā ir sadarbība starp pagasta pārvaldes vadītāju, dzīvokļu komisiju un Sociālo dienestu, kas izvērtē, vai konkrētā persona atbilst kritērijiem, un tālāk jau process tiek virzīts uz priekšu, līdz veiksmīgi nonāk galā. Normatīvajos aktos ir noteikti kritēriji, pēc tiem arī notiek izvērtēšana. Lai persona saņemtu sociālo dzīvokli, nekādas papildus darbības pašam nav jāveic. Visbiežāk pagasta pārvaldnieks raksta iesniegumu dzīvokļu jautājumu komisijai, kas izvērtē, vai tāds dzīvoklis vispār ir, attiecīgi tālāk piešķir iespēju, un dome savukārt apstiprina.
Artūrs Čačka skaidro – šīs izmaksas pašvaldībai ir vismaz uz pusi mazākas nekā gadījumā, ja persona ar invaliditāti vai trūcīgā statusu jāievieto sociālās aprūpes centrā. Kamēr vien cilvēks spēj par sevi parūpēties un vadīt saimniecisko dzīvi, pašvaldība ir ieguvēja, viņiem palīdzot šādā veidā, nevis ejot visiem zināmo ceļu uz sociālās aprūpes centru.
– Pensija ir maza, izmaksas sociālās aprūpes centrā ir salīdzinoši augstas, tāpēc atlikuma jeb starpības daļu starp personas ienākumiem un izmaksām sedz pašvaldība, jo nav citu iespēju, un nav neviena tuvinieka, kas par cilvēku var gādāt. Šis ir pareizs solis atbalsta politikā, un pašvaldība iespēju robežās turpinās to darīt. Jāsaprot arī tas, ka dzīvoklis nevar būt lielas platības, piemēram, trīsistabu mājoklis nederēs cilvēkam, kurš dzīvo viens. Pēdējo sešu mēnešu laikā esam piešķīruši sociālā dzīvokļa statusu pieciem dzīvokļiem, kuriem iepriekš tas nav bijis. Tas gan nenozīmē, ka dzīvoklim šo statusu piešķir uz mūžīgiem laikiem, jo, mainoties situācijai, arī dzīvoklis var tikt izīrēts citādākā veidā, – atgādina Artūrs Čačka.
20.01.2026.