Vasaras sākumā Madonas novada pašvaldība neapstiprināja apsaimniekotāja – biedrības „Madonas makšķernieku klubs" –
izstrādāto jauno nolikumu par licencēto makšķerēšanu Rāceņu ezerā, uzsverot konstatētos pārkāpumus un kritizējot biedrības darbību. Tomēr, rūpīgāk izvērtējot pārkāpumu nopietnību, šobrīd, kā rādās, būs rasts kompromiss. Sadarbību ar biedrību tomēr rosināts turpināt – 15. septembrī uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komiteja lēma šo nolikumu virzīt apstiprināšanai domes sēdē.
Savs viedoklis par maija komitejas sēdē izskanējušiem un laikrakstā „Stars" jūnija sākumā publicētajiem komentāriem bija arī pašam makšķernieku klubam. Valdes loceklis Uldis Miglenieks skaidroja: – Šķiet, ka radušies pārpratumi, atšķīrusies interpretācija. Tika apgalvots, ka pataisām Rāceņu ezeru par „karpu dīķi". Bet pēc dokumentiem redzams, cik karpu ielaists. Pēc „BIOR" atļautā gadā uz 35 ha var ielaist 1800 karpu. Nevienā gadā tāds skaits nav sasniegts, tā ka par daudz karpu ielaiduši neesam. Pārkāpumi ir, to nenoliedzu, bet, domājams, ne tik smagi, kā tas tika pasniegts. Pie zivju ielaišanas mums bija pieaicināts vietējais zivju inspektors, tā kā karpas no oficiālajām audzētavām bijām pirkuši paši par saviem līdzekļiem. Izrādījās, ka jāpieaicina vēl 2-3 cilvēki, kas vienkārši bija nezināšanas kļūda. Otra lieta – nokavējām licenču tirdzniecības nolikuma termiņu. Juridiski pārkāpām, tomēr dzīvē bija tā – līgumu noslēdzām, bet faktiski licences uzsākām pārdot tikai pēc kāda pusgada – 2018. gada 1. maijā. Konstatējot, ka līguma termiņš beidzies, nekavējoties tika pārtraukts tirgot licences, kā arī ievietojām sludinājumu par līdzekļu atgriešanu makšķerniekiem šajā periodā.
Kā uzsvēra Uldis Miglenieks, biedrībā „Madonas makšķernieku klubs" apvienojušies entuziasti, kas Rāceņu ezerā darbojas ne peļņas nolūkos. Biedri ik gadu maksā biedru naudu, un peļņa no licencētās makšķerēšanas sastāda mazāko ienākumu daļu. Tā 2018. gadā no licencēm iekasēti 262 eiro, 2019. gadā – 342 eiro un 2020. gadā – 502 eiro. Valsts pamatbudžetā tiek iemaksāti 20% no licenču pārdošanā iegūtajiem naudas līdzekļiem. Tikmēr biedrība no saviem līdzekļiem atvēlējusi 2840 eiro karpu iegādei, ielaižot ap 1500-1700 karpu kopš 2016. gada. Tāpat ielaisti ap 40 amūru, 2300 līdaku mazuļu un 3,5 tūkstoši zandartu mazuļu.
– Bijām jau domājuši darbošanos beigt, tomēr vairāki deputāti arī atzina, ka kopumā esam darbojušies veiksmīgi. Citi no malas, iespējams, nesaprot, viņiem šķiet, ka pa kluso kaut ko pelnām. Varbūt tā ir kāda personīga nepatika. Tomēr katram ir savs hobijs, un entuziasti sapratīs – kāpēc to darām, – pauda biedrības pārstāvis.
Kā jau minēts, 15. septembra komitejas sēdē atkārtoti tika skatīts jautājums par nolikuma „Nolikums par licencēto makšķerēšanu Rāceņu ezerā" apstiprināšanu ar saistošajiem noteikumiem.
Uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komitejas priekšsēdētājs Aigars Šķēls vērtēja, ka iepriekš Lazdonas pagasta pārvaldes vadītājam Reinim Silupam radušās domstarpības ar biedrību, tā nu pašvaldība nostājusies uz kara takas. Lai gan dažas nekorektas darbības no biedrības puses bijušas, tomēr arī pašvaldība nepietiekami kontrolējusi līguma izpildi.
– Lielākās domstarpības bija par to, ka līdz šim lielāks akcents likts uz karpu ielaišanu ezerā, pārvaldes vadītājam tas nesimpatizēja, bet ielaisto zivju skaits atbilst ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem. Zivju ielaišanas procedūra nebija īsti līdz galam korekta, kā to noteic normatīvie akti, tas arī ir fakts. Pašvaldība no savas puses nekādu kontroli par darbību līdz šim arī nebija veikusi. Tāpēc bija radušās domstarpības, – komentēja Aigars Šķēls. Kā kopsaucējs rasta vienošanās par uzskaites vešanu nomakšķerētajām karpām, lai atpakaļ tiktu ielaists tāds pats skaits.
Pozitīvs rādītājs ir arī tas, ka biedrība veiksmīgi apsaimniekojusi Rāceņu ezeru jau kopš 2014. gada, un par to nav saņemtas iedzīvotāju sūdzības.
Kas attiecas uz ezera teritorijas apsaimniekošanu, par ko arī iepriekšējā komitejas sēdē bija izskanējušas replikas, tika skaidrots, ka ūdenstilpes nomas līgumā biedrībai par pienākumu uzlikts uzturēt kārtībā tikai tauvas joslu. Biedrībai ir tiesības ierīkot laipas makšķerēšanai, saskaņojot to ar attiecīgās vietas īpašnieku – pašvaldību vai privātīpašnieku.
– Nomas līgums neuzliek par pienākumu uzturēt pludmali, kas arī nebūtu saistīts ar licencēto makšķerēšanu, – piebilda Aigars Šķēls.
Tomēr darīts arī šajā jomā – pēc biedrības iniciatīvas, sadarbojoties ar „Latvijas valsts mežiem", kopīgi uzbūvēta lapene un labiekārtota peldētava.
Attiecīgi tika nolemts virzīt apstiprināšanai uz domes sēdi nolikumu par licencēto makšķerēšanu Rāceņu ezerā ar saistošajiem noteikumiem, turpinot sadarbību ar „Madonas makšķernieku klubu".
17.09.2021.