Visai plašu rezonansi Madonas sabiedrībā izraisīja iecere organizēt Latvijas Radio rokmūzikas un popmūzikas dziesmu aptaujas „Muzikālā banka" noslēguma ceremoniju Madonā.
„Muzikālā banka" Latvijā notiek jau 17 gadu. Līdz šim pasākuma norises vieta ir bijusi Ventspils, bet šogad tam tiek meklētas jaunas mājas, un organizatori cerīgi raudzījās uz Madonas pusi, ar kuru Latvijas Radio 2 ir izveidojusies laba sadarbība, tai skaitā rīkojot „Zelta šlāgeri" un citus pasākumus. Savulaik tagadējais Latvijas Radio 2 direktors Armins Ronis ir bijis festivāla „Sinepes un Medus" žūrijā. „Muzikālā banka" ir nacionāla mēroga pasākums ar Latvijas popmūzikas zvaigžņu piedalīšanos.
Iespējamā sadarbība ar Latvijas Radio 2 šī pasākuma organizēšanā tika apspriesta vairākās Madonas novada pašvaldības domes komitejās un arī domes sēdē, bet tas, ka Madonas pilsētas sporta centrā nenotiks „Muzikālās bankas" noslēguma ceremonija, kļuva zināms 18. septembrī, kad finanšu un attīstības komitejas sēdē, izskatot jautājumu par finansējuma piešķiršanu šī pasākuma organizēšanai, „pret" nobalsoja deviņi deputāti no 16, „par" bija četri, bet trīs „atturējās".
Pirms tam savu viedokli varēja paust arī iedzīvotāji, piedaloties Madonas novada pašvaldības rīkotajā aptaujā. Tika saņemtas vairāk nekā 400 anketu, kurās vairākums, paužot atbalstu „Muzikālās bankas" noslēguma ceremonijas rīkošanai Madonā, bija pret finansējuma 60 000 eiro apmērā piešķiršanu, novērtējot to kā neadekvāti lielu summu Madonas novada pašvaldības budžetā.
Jāpiebilst, ka šāda pasākuma organizēšanas izmaksas ir vēl daudz lielākas, tāpēc tiek piesaistīti arī sponsori un ieņēmumus gūst arī no biļešu tirdzniecības.
Aptauju vērtē dažādi
Attiecībā uz aptauju tika izteikti dažādi viedokļi. Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora un domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons uzsvēra, ka daudzi iedzīvotāji mutiski izteikuši pateicību pašvaldībai par to, ka salīdzinoši īsā laikā jau otro reizi tiek aicināti paust viedokli par aktuāliem jautājumiem (iepriekš – par spēļu zāles atvēršanu Madonas pilsētas centrā), tātad domei ir svarīgi zināt, ko domā tauta.
Producents Jānis Kļaviņš gan sagatavoto anketu novērtēja kā nepilnīgu un savā ziņā pat tendenciozu, jo tajā nebija norādīti Madonas novada pašvaldības ieguvumi. Piemēram, attiecībā uz plašajām reklāmas iespējām Latvijas Radio un LTV kanālos, kad janvārī Madona tiktu pozicionēta kā pilsēta, kurā tiec gaidīts, un kādu laiku kā centrālā pilsēta Latvijā; gan infrastruktūras izmantošanu. Vairākas dienas (tika minētas pat septiņas), radošajai grupai (ap 300 cilvēku) uzturoties Madonā, būtu piepildītas viesnīcas, pieprasīti ēdināšanas un citi pakalpojumi, tātad ieguvēji būtu arī uzņēmēji, it sevišķi tie, kas darbojas apkalpojošajā sfērā.
Norādot aptaujas anketā tikai nepieciešamo līdzfinansējumu – 60 000 eiro, kas, nenoliedzami, ir ļoti liela summa, pēc J. Kļaviņa domām, nevar gaidīt, ka tās piešķiršanu atbalstīs iedzīvotāji ar 300, 400 vai pat vēl mazākiem ienākumiem, it īpaši, ja viņiem netiek sniegta informācija par pašvaldības ieguvumiem. Arī tad, ja šī summa būtu bijusi 10 000 eiro, aptaujas iznākums būtu bijis tāds pats.
Kā aptaujas trūkumu viņš minēja arī to, ka viens aptaujas dalībnieks, ja vien gribēja, aptaujas anketu elektroniski varējis iesniegt daudzkārt. Rīkojot šādas aptaujas, parasti tāda iespēja tiek tehniski izslēgta, no vienas IP adreses ļaujot paust savu nostāju tikai reizi. Tāds viedoklis esot arī Latvijas Radio vadībai.
Tiesa, kā uz to norādīja I. Miķelsons, viens aptaujas dalībnieks, ja vien vēlējās, varēja aizpildīt un iesniegt vairākas anketas arī papīra formātā. Šādas aptaujas jau neesot referendums, juridiski tās nav saistošas un, tās rīkojot, tomēr jāpaļaujas uz aptaujas dalībnieku godaprātu. Turklāt gan Z. Gora, gan I. Miķelsons uzsvēra, ka noraidošu attieksmi pret tik liela finansējuma piešķiršanu iedzīvotāji pauduši, tiekoties arī klātienē.
Savukārt Madonas novada domes deputāts Andrejs Ceļapīters uzsvēra, ka, rīkojot aptaujas arī turpmāk, atklātās nepilnības būtu jānovērš, tāpat, rīkojot sabiedrisko apspriešanu, vajadzētu stingri pieturēties pie likumdošanas vai arī attiecībā uz iedzīvotāju aptauju rīkošanu pašvaldībai būtu jāizstrādā savi noteikumi.
Pēc finanšu un attīstības komitejas sēdes šī pasākuma producents Jānis Kļaviņš, sazinoties ar laikrakstu, „Staram" pauda, ka vislielākais sarūgtinājums viņam esot par to, ka pēc deputātu vairākuma pozitīvās attieksmes pirmajās divās diskusijās gan domes sēdē 30. augustā, gan izglītības un jaunatnes lietu komitejas sēdē tika dotas cerības, ka šāds pasākums Madonā patiešām ir iespējams. Turpretī tagad ir pazaudētas trīs nedēļas laika, kas, rīkojot tik nozīmīgu nacionāla mēroga pasākumu, ir no liela svara. Būtu bijis labāk, ja Latvijas Radio 2 priekšlikums tiktu noraidīts uzreiz.
Deva cerības
Šai ziņā Jānim Kļaviņam var pilnībā piekrist. Tik tiešām, noklausoties pirmās diskusijas ierakstu (30. augustā), rodas iespaids, ka saņemt domes finansiālo atbalstu „Muzikālās bankas" noslēguma ceremonijas rīkošanai Madonā ir bijis visai reāli. Arī Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, kas vadīja domes sēdi, kurā notika pirmā diskusija par iespējamo Madonas novada pašvaldības un Latvijas Radio 2 sadarbību šī pasākuma organizēšanā, tās noslēgumā secināja, ka deputātu noskaņojums ir visnotaļ pozitīvs.
Madonas novada domes deputāts Andris Dombrovskis iedrošināja pasākuma organizatorus – sak', redzat, neviens no deputātiem nav „pret". Arī Madonas novada domes deputāte, izglītības un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja Valda Kļaviņa pieļāva, ka arī viņa droši vien atbalstīšot šāda pasākuma rīkošanu Madonā.
– Tā, protams, ir ļoti liela nauda, bet salīdzinājumā ar 2018. gadu kultūras budžets no tā necietīs, jo nebūs Dziesmu svētku. Madona no tā iegūs, jo paredzēta estrādes būvniecība un labiekārtošana. Tas varētu būt tāds pozitīvs reklāmas stāsts, ka „Muzikālā banka" notiek Madonā, bet Madonā būs arī estrāde pēc pieciem, desmit gadiem, – sacīja Valda Kļaviņa.
Arī Madonas novada domes deputāts Valentīns Rakstiņš, aicinot sarīkot iedzīvotāju aptauju, prognozēja, ka šī iecere gūs iedzīvotāju atbalstu un nebūs tā, ka visi balsos tikai „par maizi".
– No aptaujas nav jābaidās. Madoniešiem mūzika ir kā dopings. Domāju, ka 90% noteikti atbalstīs jebkura mūzikas pasākuma norisi Madonā. Mūzika un sports ir laba lieta, tomēr šajā gadījumā runa ir par Madonas novada pašvaldības budžeta naudu, kas pieder ne tikai Madonas pilsētai, bet visam novadam. Tas būtu tikai demokrātiski, ja lēmumu pieņemtu nevis tikai 17 „tautas kalpi" vai „gudrās galvas", bet to atbalstītu arī tauta gadījumā, ja kaut kur mēs varētu ietaupīt, – uzsvēra Valentīns Rakstiņš.
Arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks
Ivars Miķelsons, atbalstot iedzīvotāju aptauju un atzīstot, ka 60 000 eiro vienam pasākumam ir milzīga nauda Madonas novada budžeta ietvaros, uzsvēra, ka cilvēkiem tiktu piedāvāts brīnišķīgs pasākums un zināmā mērā tas būtu arī eksperiments, kad varētu izvērtēt, vai tas madoniešiem un pārējiem novada iedzīvotājiem ir vajadzīgs, tāpēc finansējumu tā rīkošanai būtu jāmēģina atrast.
Vienīgi Madonas novada domes deputāte, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšēdētāja Antra Gotlaufa ar viennozīmīgu atbalsta izteikšanu šāda vērienīga pasākuma rīkošanai Madonā aicināja nesteigties.
– Šis priekšlikums ir rūpīgi jāpārdomā, „jāapsmadzeņo" – vai mums to vajag un vai mēs to gribam. Varbūt es mazliet iesēšu šaubas, sakot, ka mēs jau gribam visu ko – aptvert sportu, visu mūzikas spektru utt., bet jautājums ir par to – vai mēs to visu varam pavilkt. Tik viennozīmīgi apgalvot, ka Madonā šo pasākumu rīkos, es neņemos. Vispirms jāapzina sabiedrības viedoklis un tad arī varēsim lemt, – ieteica Antra Gotlaufa.
„Ko nevar celt, to nevar nest"
Tā īsumā varētu raksturot deputātu vairākuma un arī iedzīvotāju
(J. Adamoviča, I. Vītuma) izteiktos viedokļus komitejas sēdē 18. septembrī.
– Tas ir ļoti patīkami, ka kultūras galvaspilsēta pārceļas uz Madonu, bet, kā teikts vienā no aptaujas anketām, „ko nevar celt, to nevar nest", līdz ar to šis pasākums diemžēl jālaiž garām. Gribu vēl tikai uzsvērt, ka kaut kā jocīgi sanāk, ka tādas pašvaldības kā Rīga, Jūrmala, Ventspils un citas, kuras veic iemaksas Valsts finanšu atbalsta fondā, no šādiem dārgiem pasākumiem atsakās, bet mēs saņemam 7 miljonus un esam gatavi līdzfinansēt, – sacīja Madonas novada domes deputāts Valentīns Rakstiņš.
Arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons atzina, ka ir mainījis viedokli. Ir jāņem vērā iedzīvotāju paustais viedoklis gan aptaujā, gan tiekoties klātienē.
Līdzīgu viedokli pauda Madonas novada domes deputāts Gunārs Ikaunieks, uzsverot, ka būtu ļoti jocīgi neņemt vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus, tad jau aptauja nebija jārīko.
Pārdomu vērti ir Madonas novada domes deputātes Antras Gotlaufas minētie pieci salīdzinājumi. Pašvaldības līdzfinansējums vienam pasākumam 60 000 eiro apmērā būtu līdzvērtīgs sporta skolas gada budžetam; tāpat tuvu līdzvērtīgs Dziesmu un deju svētkiem atvēlētajai summai ap 900 dalībniekiem gandrīz nedēļu dzīvošanai galvaspilsētā. Tas ir ļoti tuvu arī konkursa „Madona var labāk!" gada budžetam (55 000 eiro). Kultūras nama pasākumu gada budžets ir 31 000 eiro, tātad līdzvērtīgs divu gadu budžetam, un piektais piemērs: šis ir divu gadu Madonas pilsētas svētku budžets, bet, piemēram, šogad svētki norisinājās četras dienas.
Arī domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora uzskata, ka Madonas pašvaldības budžeta kapacitāte nav tāda, lai vienam pasākumam varētu atvēlēt tik lielu summu.
Jāpiebilst, ka nožēlu par kolēģu negatīvo balsojumu pauda Madonas novada domes deputāts Andris Dombrovskis, raksturojot to kā balsojumu par dzīvošanu „Sūnu ciemā", neatbalstot attīstību.
25.09.2018.