Iepriekš jau informējām par diskusijām iedzīvotāju un Madonas novada domes deputātu vidū saistībā ar izmaiņām tā saucamo zaļo atkritumu jeb lapu maisu izvešanas kārtībā Madonā. 17. oktobra finanšu un attīstības komitejas sēdē klātesošie to atkārtoti izskatīja kā informatīvo jautājumu.
Deputāti Andrejs Ceļapīters un Andris Sakne uzsvēra, ka vairāki iedzīvotāji pie viņiem vērsušies, paužot neizpratni par maksas pakalpojuma ieviešanu lapu maisu izvešanai no Madonas pilsētas privātīpašumiem, nosakot, ka bez maksas turpmāk var saņemt tikai vienu maisu šai sezonā. Andrejs Ceļapīters atgādināja, ka lapu izvešana pašvaldības spēkiem kā bezmaksas pakalpojums iedzīvotājiem savulaik, pirms gadiem 20, ieviests, lai pilsēta būtu tīra un sakopta. Arī šobrīd iedzīvotāji pauduši gatavību par šādiem maisiem maksāt, lai varētu sakopt savas teritorijas, taču "Madonas namsaimnieka" aprēķinātie 24 eiro par katru papildus izvedamo lapu maisu esot pārāk liela summa.
SIA "Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Oskars Janovičs atkārtoti skaidroja, kā izmaksas veidojušās 1 kubikmetra maisam: 13,75 eiro par izvešanu (tāda pati cena kā par sadzīves atkritumiem, jo darbības princips tas pats) + apmēram 300-400 kilogramu cena par noglabāšanu + amortizācija par maisu, kas iztur ap 10 izvešanas reizes (ap 1 eiro klāt izmaksās) + PVN. Salīdzinājumam: citos novados identisks pakalpojums maksājot pat 40-50 eiro (ar PVN), taču arī deputāte Sandra Maksimova piekrita, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vai minimālo algu pat 24 eiro ir pārāk augstas izmaksas.
Izmaksas palielinājušās
Laikraksta "Stars" 18. oktobra numurā jau iepazīstinājām ar amatpersonu argumentiem, kāpēc papildus vienam bezmaksas maisam ieviests arī maksas pakalpojums caur pašvaldības kapitālsabiedrību "Madonas namsaimnieks", t. i., ļoti augstas izmaksas gadā neierobežotai pakalpojuma nodrošināšanai no pašvaldības budžeta, neatbilstoša licence zaļo atkritumu pārvadāšanai ar pašvaldības transportu, kā arī nevienlīdzīga pieeja šim jautājumam citviet apvienotajā novadā.
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris piebilda, ka savulaik, kad uzsākts izvest lapu maisus, pašvaldībai par to noglabāšanu nekas nav bijis jāmaksā. Taču ar laiku uzlikta dabas resursu nodokļa 8,68 eiro/tonnā apmaksa, neskaitot ceļa izdevumus, darbinieku atalgojumu un tamlīdzīgi. Kopumā tas veidojot ļoti ievērojamas summas gadā no pašvaldības budžeta. Tikmēr zari joprojām no iedzīvotājiem tiekot savākti bez maksas, jo tos varot nodot apkurei, ne tās kvalitatīvākās, bet šķeldas sagatavošanai; kamēr Cesvainē „savācot arī mazu zaru buntīti, ir jāmaksā" – minēja pilsētas pārvaldnieks.
– Ir tomēr dažādība novadā kopumā, jo mums ir trīs pilsētas, 18 pagasti, un situācija šai jomā ir absolūti dažāda. Madonā tā ir priekšrocība, bet arī pagastos un citviet šādu pakalpojumu nevaram nodrošināt pilnā apmērā, – pauda Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
Kā vērtēja Madonas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Āris Vilšķērsts, šobrīd, kad novads kļuvis lielāks, tas būtu vienkārši netaisnīgi, „ka vienā vietā par to pašu nodokļu maksātāju naudu vieniem sniedz to bez maksas, bet citiem ne".
Budžeta situācija bēdīga
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Uģis Fjodorovs atzina, ka šāda atbalsta sniegšana Madonas novadā jau vēsturiski bijusi „atšķirīgi augstā līmenī".
– Diemžēl tās izmaksas ir tik lielas, ka mums ir jāskatās uz visiem pakalpojumiem kopumā, ko varam iedzīvotājiem piedāvāt un cik mēs varam piedāvāt saistībā gan ar sociālo sadaļu, gan skolēnu pārvadājumiem, ēdināšanu un tamlīdzīgām lietām. Es neteiktu, ka viens kubikmetrs katrai privātai teritorijai būtu maz. Un patiesībā iedzīvotājiem pakalpojums ir pieejams, izcenojums uz kopējā fona nav augsts, – vērtēja Uģis Fjodorovs. Pēc citu novadu pieredzes viņš secinājis, ka atbalsta veidi lapu vai zaļo atkritumu savākšanā novados plaši atšķiras. Ir, kur nekas tamlīdzīgs netiek darīts nemaz, ir, kur bez maksas zaļā masa tiekot savākta kampaņveidīgi – ar laika ierobežojumu vai Lielās talkas ietvaros. Ir arī novadi, kur šādi atkritumi joprojām no iedzīvotāju īpašumiem tiek savākti un izvesti bez maksas, taču tas tiekot darīts par pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Situācija ar Madonas novada pašvaldības domes budžetu pašlaik neesot iepriecinoša, atgādināja Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls.
– Budžeta situācija ir bēdīga, un mums ir jāizvēlas kādas lietas, ko iedzīvotājiem esam devuši bez maksas un neesam prasījuši naudu, pavērtēt, no kā atsakāmies – vai no šāda veida pakalpojumiem vai samazinām savu sociālo paketi, vai prasām bērnu vecākiem par pusdienām un nedodam transportu mākslas, mūzikas un sporta skolām. No manas puses, izvēle ir par labu bērniem, bet tas ir mūsu visu kopējs lēmums, – vēstīja Aigars Šķēls.
Iedzīvotājs var nogādāt pats
Aigars Šķēls arī uzsvēra – ja bezmaksas lapu maiss jau izlietots, bet iedzīvotājam vēl nepieciešams nodot savāktās lapas/zaļos atkritumus, tos var nogādāt uz komposta laukumu arī pats, norēķinoties tikai par attiecīgā svara noglabāšanu (un, protams, nodrošinot pats savu transportu).
– Kļūda varbūt no mūsu puses, ka īpaši iepriekš nebijām to uzsvēruši, ka Madonā arī pats var aizvest uz kompostlaukumu, – atzina priekšsēdētāja vietnieks. Par to informācija drīzumā tikšot publicēta.
Guntis Ķeveris dalījās novērotajā, ka viena kubikmetra maisā vidēji ietilpst ap 300-400-500 kg (kamēr tās sausas) līdz pat 700 kg lapu (salijušas). Andris Sakne aprēķināja, ka iedzīvotājiem, pašiem vedot lapu maisu noglabāšanā, par vienu šādu maisu būtu jāmaksā vien daži eiro. Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem pilsētas pārvaldnieks arī rosināja Madonas atkritumu apsaimniekošanas teritorijā uzstādīt konteineru, kur lapu maisus iedzīvotājiem būtu iespēja atvest pašiem, nosvērt un nodot noglabāšanā, lai nebūtu jāved uz „Lindēm". Tikmēr Andrejs Ceļapīters rosināja pašvaldībai pārņemt objektu „Lindes" no Vidusdaugavas SPAAO un attiecīgi „pašvaldības komunālais dienests šajā zaļo kompostējamo atkritumu teritorijā varētu saimniekot, tādā veidā samazinot šīs izmaksas".
Kopumā visi klātesošie atzina, ka pašvaldība būtu gatava nākt pretī iedzīvotājiem lapu maisu savākšanas organizēšanā, lai teritorijas pēkšņi nekļūtu nekoptākas, lai lapas netiktu vestas uz mežu vai „stumdītas" no privātajām teritorijām uz blakus esošajām pašvaldības teritorijām. Agris Lungevičs sprieda, ka nepieciešams nonākt pie labākā risinājuma, kas turklāt arī būtu visam novadam vienots.
– Varbūt uz turpmākajiem gadiem varam šo pakalpojumu līdzfinansēt. Tad iedzīvotājs kaut ko maksā, kaut ko dotē pašvaldība, tas liek arī atbildīgāk pieiet pie tā, vai un cik maisu izņem, ko liec iekšā. Varbūt par tādu mehānismu varam domāt, bet tas jāskatās novada kontekstā, jo daudzi pārmet, kāpēc Madonā ir šāds pakalpojums, citviet nav, ne tikai no novada izveides brīža vien, – domes priekšsēdētājs mudināja speciālistus apkopot labāko no izskanējušajiem priekšlikumiem.
21.10.2022.