12. oktobra uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komitejas sēdē deputāts Andris Sakne informatīvi aktualizēja jautājumu par tā saukto lapu maisu izvešanu Madonas pilsētā sakarā ar SIA "Madonas namsaimnieks" publicēto informāciju par maksas pakalpojumu – specializēto big-bag 1 m3 maisu izvešanu -, sākot ar 6. oktobri. Līdz šim Madonas pilsētā gan no privātmāju, gan daudzdzīvokļu, gan juridisku personu teritorijām to bez maksas veica īpašumu uzturēšanas dienests.
Andris Sakne skaidroja, ka saņēmis iesniegumus un jautājumus no vairākiem Madonas iedzīvotājiem par to, kāpēc turpmāk bez maksas tiks izsniegts un izvests tikai viens maiss, kā labos piemērus minot Cēsis, Jēkabpili, kur attiecīgi mēnesi vai pat pusotru, spodrības mēneša akcijas ietvaros, bez maksas tiekot izvesti zaļie dārza atkritumi neierobežotā daudzumā. Tāpat viņš minēja situācijas, kad atsevišķi iedzīvotāju īpašumi ir tuvu pašvaldības teritorijā esošām zaļajām teritorijām, no kurām tiek sapūstas lapas, vai pat esot iedzīvotāji, kuri lapas grābuši piegulošajās pašvaldības teritorijās. Ja tagad par to būšot papildus jāmaksā, teritorijas varot kļūt nekoptākas. Daudz citu alternatīvu iedzīvotājiem neesot, ja par lapu maisu izvešanu nevēlas papildus maksāt – ja piemājas teritorija atļauj, var veidot komposta kaudzi. Lapas dedzināt pilsētas teritorijā nedrīkst, uz mežu vest – arī neesot ieteicams. Viņš piebilda, ka atbalsta "Madonas namsaimnieka" noteikto soda maksu par to, ja kopā ar koku lapām, zāli, dārzeņiem, augļiem, nezālēm vai to vietā ievietoti neatļauti atkritumi – lieli koku zari, sadzīves atkritumi, būvgruži un citi bīstamie atkritumi. Taču kopumā deputāts aicināja pašvaldību rast iespēju arī turpmāk lapu krišanas un dārza zaļumu novākšanas sezonā sniegt lielāku atbalstu iedzīvotājiem.
Lapu maisu tēmu laikraksta "Stars" redakcijā tika aktualizējis arī madonietis Ingus Gurtiņš, tostarp pie viņa facebook ieraksta izveidojusies diskusija, kurā iedzīvotāji pārsvarā pauž neizpratni un neapmierinātību par ieviestajām izmaiņām.
Nav licences un dārgi izmaksā
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris skaidroja, ka iepriekš ieviestā kārtība, kad no privātiem un juridiskiem īpašumiem teju vai visu gadu sniegta iespēja bez maksas izvest lapu maisus, izmaksājusi ap 50 tūkstošiem eiro gadā, plus vēl degvielas un atalgojuma izmaksas. Ņemot vērā vispārējos taupības pasākumus, pārvaldnieks pieņēmis lēmumu pāriet tikai uz viena bezmaksas maisa izsniegšanu mājsaimniecībai.
– Nenocērtam sunim asti līdz pašām beigām nost, bet iedodam vismaz pa vienam maisam uz mājsaimniecību, daudzdzīvokļu mājām gan bija runa, ka lielākai mājai iedodam kādus trīs maisus. Ja ir vajadzīgs vairāk, tad "Madonas namsaimnieks" piedāvā kā maksas pakalpojumu. Bet attiecībā uz to, vai cilvēkiem iespējams pašiem aizvest, – tā nav problēma. Vidusdaugavas SPAAO punkts strādā katru dienu, kur arī jebkurš cilvēks var aizvest uz Lindēm, nosvērt un izgāzt. Nezinu, kādu konkrēti maksu prasa, – sacīja Guntis Ķeveris.
– Pašvaldībai prasa 8,64 eiro/tonnā par zaļo atkritumu noglabāšanu. Stāsts jau ir trakāks, ka mēs, pašvaldība, neesam atkritumu apsaimniekotāji. Pašvaldības īpašumu uzturēšanas dienesta transportam ir izsniegtas pašpārvadājuma licences, kur drīkst apkalpot tikai kapus, savas pašvaldības iestādes, parkus. Mēs vienkārši iebrauksim problēmās, ka Dabas aizsardzības pārvalde atņems tās licences, ko izsniegusi kapu atkritumu izvešanai. Tāpēc radās tas, ka pamazām jāpāriet uz "Madonas namsaimnieku". Kā atbalstu, kamēr sakārtojam šo sistēmu, vienu maisu iedodam, bet pārējie būtu vai nu pašam vedot nodot maisus noglabāšanai, vai caur pakalpojumu, kaut kā tas jāiziet cauri, – komentēja Guntis Ķeveris.
Andris Sakne arī jautāja, kas notiks ar tām teritorijām, kuru tuvumā ir parki vai pašvaldības teritorijā uz ielas augoši koki, – kurš tās kops un izvedīs lapu maisus, Guntis Ķeveris atbildēja, ka tādas ielas ir vien dažas, un jau šobrīd tās sakopjot īpašumu uzturēšanas dienests.
Līdz šim bija tikai Madonā
Pilsētas pārvaldnieks arī uzsvēra, ka jau iepriekš no pagastiem, un it sevišķi pēc novadu apvienošanās, arī no klāt nākušajām teritorijām, tikusi prasīta līdzvērtīga attieksme šāda pakalpojuma nodrošināšanā. Tam tad būtu jābūt Madonas novada pašvaldības lēmumam, vai visā novada teritorijā sniegt šādu pakalpojumu caur "Madonas namsaimnieku", apmaksājot radušās izmaksas no budžeta līdzekļiem.
To akcentēja arī komitejas priekšsēdētājs, Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls.
– Mēs varam pieņemt lēmumu, ka to dara "Madonas namsaimnieks", bet no pašvaldības puses maksāsim Namsaimniekam. Otrs, par ko tiešām ir jādomā, – par līdzvērtīgu attieksmi; labi, pieņemsim, ja mēs nerunājam par lauku teritorijām, kaut gan arī lauku teritorijās, manos pagastos, Barkavā un Ošupē, ir cilvēki, kas ir prasījuši – Madonā ir bezmaksas maisi, dodiet mums arī bezmaksas maisus. No Ošupes, Barkavas vedīsim uz Lindēm, jo citas zaļo atkritumu izgāšanas vietas mums šeit nav. Ir jau arī vēl divas pilsētas bez Madonas, ir līdzvērtīga attieksme pret visiem, vai Madonu izceļam saulītē? – retoriski jautāja Aigars Šķēls. Savukārt uz Andra Saknes minētajiem piemēriem par Jēkabpili un Cēsīm viņš atbildēja ar pretjautājumu – vai šajos novados esot saglabāta bezmaksas ēdināšana visiem izglītojamajiem?
Izteikto domu turpināja Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Uģis Fjodorovs: – Cesvainē nekad tāds pakalpojums par velti nav bijis, vienmēr ar apbrīnu esam skatījušies Madonas virzienā, kā pašvaldība var tik daudz paveikt. Šobrīd tātad tas pārējais viss, kas bija Madonā, arī ir izplatījies pa visu novadu, tai skaitā apmaksātas skolēnu brīvpusdienas, braukšana un citi labumi, kas ir dažādās sociālajās jomās, krietni lielākā daudzumā. Šeit arī, manuprāt, veidojas tas disbalanss budžetā, kas mums šobrīd ir, no kā cenšamies izvairīties, ka par visu beigās jāmaksā. Man ir bijis rakstisks jautājums no Gulbenes, vai tiešām Madonas pašvaldība joprojām uztur spēkā visus labumus, ko piedāvā skolēniem. Visur tā prakse nav vienāda, arī tas, ka budžets nav bezizmēra. Domāju, ka tas viss jāskatās kopsakarībās. Skaidrs, ka ir grūti atteikties no jebkāda iepriekšēji iestrādāta procesa, kas visiem ir bijis labs; skaidrs, ka pilsētai jābūt sakoptai. Bet skatāmies visu kopumā, mēģinām sabalansēt tās lietas, – aicināja Uģis Fjodorovs.
Pakalpojums maksā salīdzinoši lēti
Runājot tieši par "Madonas namsaimnieka" noteikto maksu šim pakalpojumam, atbildot arī uz deputātes Vitas Robaltes jautājumu, kā cena pakalpojumam noteikta un vai tai nav vajadzējis būt domes apstiprinātai, Aigars Šķēls atbildēja, ka pašvaldības dome ar lēmumu noteic sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu. Pārējo uzņēmuma maksas pakalpojumu cenas noteic pati kapitālsabiedrība, protams, kapitāldaļu turētājam saglabājot iespēju pret to iebilst. "Madonas namsaimnieks" sniedz pakalpojumu Madonas pilsētā, jo pašvaldība ir izmantojusi tai doto iespēju atkritumu apsaimniekošanas uzdevumu deleģēt savai kapitālsabiedrībai, Madona ir šīs kapitālsabiedrības apkalpes zonā, kā arī faktiski sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas esot teju par 2 eiro lētākas, salīdzinot ar blakusnovadā esošo atkritumu apsaimniekotāju.
Aigars Šķēls un Guntis Ķeveris piebilda, ka ar 2025. gadu atkritumu apsaimniekotājiem tarifā būs jāiekļauj arī tā saucamo zaļo atkritumu apsaimniekošana, kā to paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītie noteikumi.
Laikrakstam "Stars" SIA "Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Oskars Janovičs skaidroja, ka par big-bag maisiem prasītā maksa Madonā salīdzinoši esot krietni lētāka, nekā citur valstī.
– Ja paskatās kilupe.lv mājaslapā, Ogrē, Ķegumā, Lielvārdē maksa par tukša maisa piegādi klientam ir 8,50 eiro, un vēl 40 eiro par big-bag maisa izvešanu. Siguldas novadā, SIA "Jumis", atkarībā no teritorijas, par kubikmetru maisa zaļo atkritumu prasa 52-80 eiro (ar PVN). Arī citviet maksa ir dažāda, bet augstāka nekā Madonā. Mums ir 24 (ar PVN), un maisa piegāde ir 2 eiro (plus PVN). Praktiski mums ir pašizmaksa, lai nosegtu tikai izdevumus. Izmaksās tas sastāda ap 15 eiro – transporta izdevumi, un vidēji ap 5 eiro ir noglabāšanas izmaksas. Kamēr lapas ir sausas – lētāk, bet kad salijušas, sablietētas, sver vairāk, tad noglabāšanas izmaksas ir 10 eiro/tonnā, plus PVN, protams. Tāpēc noteiktā cena iedzīvotājiem dārga varbūt šķiet pret nulles pozīciju, bet, salīdzinot ar citiem, tas nav dārgi, – vērtēja Oskars Janovičs.
Jautāts, vai iedzīvotājiem nesanāktu lētāk lapas mest vienkārši pie sadzīves atkritumiem, Oskars Janovičs aprēķināja, ka big-bag maisu pakalpojums esot par aptuveni 10 eiro lētāks.
– Sadzīves atkritumu tarifs ir ap 28 eiro plus PVN, tas sanāk ap 33-34 eiro robežās, – viņš pauda. "Madonas namsaimnieka" jauno pakalpojumu gana daudz cilvēku jau izmantojot, šobrīd pārsvarā no daudzdzīvokļu mājām, mazāk no privātmājām.
– Varbūt daži pāries uz kompostēšanu savā privātajā teritorijā, uztaisīs komposta kaudzi vai uzkrās. Es arī nevedu ārā, kompostēju, – piebilda Oskars Janovičs.
Pašvaldības pārstāvji komitejas sēdes laikā vienojās, ka nepieciešams sniegt plašāku informāciju par ieviestajām izmaiņām lapu maisu piešķiršanas un izvešanas kārtībā.
Jautājums atkārtoti informatīvi tika skatīts arī vakardienas finanšu un attīstības komitejas sēdē. Izskanējušos viedokļus un secinājumus atspoguļosim kādā no nākamajiem laikraksta "Stars" numuriem.
18.10.2022.