Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Madonieši atgriežas no vizītes

ZANE BIKOVSKA

Autors • 14.09.2023.

Madonieši atgriežas no vizītes
Burtu lielums

Aizvadītajā nedēļā Madonas novada pašvaldības delegācija devās pieredzes apmaiņas vizītē uz sadraudzības pilsētu Kulēnu (Coulaines), kas atrodas Francijā. Draudzības saite starp Latvijas un Francijas pašvaldībām izveidojās jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un pa šo laiku abas valstis paguvušas gan apmainīties pieredzes stāstiem, gan piedāvāt viena otrai idejas, kas sekmētu veiksmīgāku pašvaldību darbību.

Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs Agris Lungevičs uz aizvadīto braucienu atskatās pozitīvi un neslēpj, ka vizītes laikā tika risināti daudzi būtiski jautājumi.
– Šajā reizē diezgan daudz runājām par atbalstu Ukrainai, man ir prieks, ka Kulēna arī atbalsta šo valsti, tai skaitā rīko dažādas nometnes bērniem un plāno sūtīt palīdzības sūtījumus. Kulēnas pašvaldība patiesi priecājas, ka arī mēs iesaistāmies atbalsta pasākumos, viņi interesējas par Madonas sadarbību ar Bobrinecu. Pārrunājām arī par jauniešu nometnes rīkošanu starp Kulēnas, Vaijes un Madonas jauniešiem, iespējams, arī Ukrainas. Jāskatās, kāda situācija izvērtīsies nākotnē, tad būs zināms skaidri. Runāts tika arī par kultūras jautājumiem – varbūt varētu apmainīties ar kolektīviem pilsētas vai citos svētkos, un ļaut mūsējiem ar skaistiem priekšnesumiem iepriecināt turienes iedzīvotājus, tāpat arī otrādi. Ciemojoties zāles un mauriņu elektro traktoru ražotnē, secinājām, ka mūsu vietējiem kokrūpniekiem varētu šķist interesants eksports uz Franciju, – pārdomās dalās Agris Lungevičs.
Madonas delegācija apskatīja arī vietējo nevalstisko organizāciju, kas nodarbojas ar pārtikas produktu izdali trūcīgajiem iedzīvotājiem jeb mūsu izpratnē – zupas virtuvi.
– Redzējām, ka nevalstiskais sektors ļoti labi ar to strādā. Man bija pārsteigums, ka Kulēnā, kas ir aptuveni tikpat liela, cik Madona, pārtikas pakas jādod ļoti daudziem cilvēkiem. Pie mums šī sociālā situācija ir pat labāka. To, ko pie mums veic pašvaldība, Francijā dara nevalstiskās organizācijas. Liela uzmanība tur tiek pievērsta mācību saturam, zināšanu sniegšanai bērniem. Mēs pavisam noteikti varam aizgūt arī savā izglītības iestāžu ikdienā kaut ko lietderīgu no Kulēnas piemēriem. Savukārt turienes pašvaldība allaž ir apbrīnojusi mūsu kultūras sadaļu, mākslinieciskos kolektīvus. Interesanti francūžiem šķiet arī tas, ka pie mums bērnudārzs ir par brīvu, arī ēdināšana. Francijā tas nemaksā daudz, bet pilnībā visiem ir jāveic līdzmaksājums, – atklāj Agris Lungevičs, piebilstot, – viņam ir prieks, ka izveidojusies sadarbība ar vairākām Eiropas pilsētu pašvaldībām – tā ir iespēja apmainīties ar zināšanām, iedvesmoties un likt šo enerģiju lietā, atgriežoties mājās.
Savukārt Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris atklāj, ko noderīgu ievērojis Francijā saimnieciskajā jomā.
– Kā vienu no labajiem piemēriem, ko es vēlētos iedzīvināt arī Madonā, noteikti varu minēt sporta laukumu uzkopšanas tehniku un zāles pļāvējus. Lemānas pilsētiņā mums bija iespēja apmeklēt ražošanas rūpnīcu, kurā šī tehnika tiek gatavota. Zāles pļāvēji ir elektriski nevis ar benzīnu darbināmi, un līdz ar to ir ne tikai dabai draudzīgi, bet arī krietni ekonomiskāki. Ja mēs iztērējam, piemēram, četrdesmit eiro dienā, tad viņi ar saviem elektriskajiem pļāvējiem patērē piecus eiro dienā. Jau runāju ar domes vadību par to, ka šādu tehniku vajadzētu iegādāties arī mums; protams, tam vajadzētu rast arī finansējumu. Es personīgi izmēģināju, kā ir strādāt ar šiem pļāvējiem, un mums tiešām tādus vajag. Bet, runājot par to, kāds ir kārtības līmenis Francijā, varu teikt – viņiem daudz kas ir jāmācās no mums. Zāle praktiski vispār netiek pļauta, puķu dobes arī visai reti kur ir redzamas. Laikam francūži ir ļoti zaļi domājoši, – saka Guntis Ķeveris, piebilstot – problēma pavisam noteikti ir arī darbaspēka trūkums un mūsdienām tik piemītošā darbu mehanizācija.
Pilsētas pārvaldnieks piemin arī manāmo atšķirību starp Latvijas un Francijas skolām un bērnudārziem – mūsmājās izglītības iestādes cenšas veidot un iekārtot pēc iespējas modernāk, savukārt Francijā par šo jautājumu neviens sevišķi neiespringst un lielāka uzmanība tiek pievērsta nevis ēku izskatam, bet gan izglītības procesam.

15.09.2023.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px