Aizvadītajā nedēļā saņēmām informāciju no laikraksta lasītājiem, kā arī paši esam ievērojuši, ka Madonā ir parādījies ievērojams skaits putnu, kas pēdējā laikā bieži tiek manīti arī pilsētā.
Lai noskaidrotu cilvēku viedokli, iepriekšējā nedēļā devāmies ielu intervijā. Sastaptie cilvēki atzina, ka putnus pilsētā ir pamanījuši – vienam tas nelikās nekas sevišķs, jo putnus pilsētā varot redzēt salīdzinoši bieži vasarās, savukārt daži intervējamie atzina, ka, viņuprāt, šogad to ir vairāk. Šiem putniem mājvieta, kolonijas vairāku gadu garumā ir atradušās Madonas pilsētas karjerā, līdz ar to cilvēki norāda, ka tur putnu arī ir kļuvis manāmi vairāk. Cilvēki atzina: ir arī novērots, ka daži iedzīvotāji šos putnus piebarojot. Madonieši pauž informāciju, ka putni esot naski arī uz ķiršu ēšanu māju pagalmos, kā arī mašīnu, māju jumtu, pagalmu ķēzīšanu. Turklāt sastapto cilvēku viedokļi jautājumā par putnu nosaukumu nedaudz atšķīrās – vieni teica, ka tās ir kaijas, citi, ka zīriņi un ķīri, tāpēc, apkopojot visu iegūto informāciju, jautājumā par putniem vērsāmies pie atbildīgajām personām.
Sākumā sazinājāmies ar Madonas pilsētas pārvaldnieku Gunti Ķeveri, lai noskaidrotu, vai Madonas novada pašvaldība ir saņēmusi kādu informāciju no Madonas iedzīvotājiem par putniem pilsētā un kāds ir pašvaldības viedoklis, nostāja šajā jautājumā.
– Šī informācija par putniem noteikti nav nekas jauns. Putni ir putni – dzīvas radības. Tos šaut mēs nedrīkstam, jo tas ir aizliegts. Suņi, lapsas arī pa pilsētu staigā, un neko īsti nevaram izdarīt. Madonas pilsētas karjera ezerā esošo salu norakt un slazdus likt arī nevaram. Pilsētas centram, kā zināms, blakus ir ūdenstilpes, kurās atrodas mazās zivtiņas, ar kurām putni, protams, barojas. Putnus ļoti bieži var sastapt arī pie atkritumu tvertnēm. Lielisks piemērs tam ir nākamās dienas pēc pasākumiem – ja kāds maisiņš būs atstāts ar ēdienu ārpus tvertnes, putni uzreiz būs klāt. Ar valdību un vides pārvaldi jau esam centušies šo jautājumu risināt, tomēr labāko risinājumu ir diezgan sarežģīti atrast, – stāstīja Guntis Ķeveris.
Sazinoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, tika norādīts, ka šie putni ir lielie ķīri (Larus ridibundus), kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" ir īpaši aizsargājami putni un to saudzēšanai pat iespējams veidot mikroliegumu.
Dabas aizsardzības pārvalde informēja: – Tā kā lielais ķīris ir īpaši aizsargājama suga, nav tāds „pēc iespējas labāks vai izdevīgāks" veids, lai samazinātu šo putnu skaitu pilsētā. Jau formulējums „īpaši aizsargājama suga" vien liecina, ka šie putni ir jāsaudzē un iespēju robežās jārūpējas par to dzīves apstākļu ja ne uzlabošanu, tad vismaz nepasliktināšanu.
Atbildīgā iestāde norādīja, ka sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. pants nosaka zemes īpašnieku vai lietotāju pienākumus un tie ir arī „veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu", turklāt likums aizliedz īpaši aizsargājamus putnus ķert, nogalināt, apzināti traucēt, īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, migrācijas laikā, kā arī ir aizliegts postīt šo putnu dzīvotnes.
Līdz ar to aicinām Madonas iedzīvotājus būt atbildīgiem un izturēties ar cieņu pret dzīvajām radībām un vidi sev apkārt.
19.07.2019.