Ministru kabinets ir atbalstījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosināto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu, pārejot no desmit atkritumu apsaimniekošanas reģioniem (AAR) uz pieciem – Dienvidkurzemes, Latgales, Viduslatvijas, Vidzemes un Ziemeļkurzemes AAR.
Pieci reģioni
Jaunajos MK noteikumos paredzēts, ka turpmāk Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā būs iekļauta Daugavpils, Rēzekne, Aizkraukles, Augšdaugavas, Jēkabpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Madonas, Preiļu, Rēzeknes un Varakļānu novads.
Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā būs Liepāja, Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novada Nīkrāces, Raņķu un Rudbāržu pagasts, Skrunda un Skrundas pagasts, kā arī Saldus novads.
Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilps Rīga, Jelgava, Ādažu, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novads.
Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā būs Jūrmala, Ventspils, Kuldīgas, Kuldīgas novada Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagasts, kā arī Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Savukārt Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilps Alūksnes, Balvu, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Saulkrastu, Smiltenes, Valkas un Valmieras novads.
Reformas mērķi
Reformas iedzīvināšanas mērķis, kā plašsaziņas līdzekļiem skaidro VARAM sabiedrisko attiecību nodaļa, ir nodrošināt ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanu, kas ietver samērīgu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras un reģionā radīto atkritumu apsaimniekošanas balansu, saprātīgus atkritumu pārvadājumu attālumus no atkritumu rašanās vietām līdz sadzīves atkritumu poligonam.
Līdz 2023. gada 30. decembrim atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības attiecīgajiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem izstrādās reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus, kuri veicinās atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi un ES struktūrfondu finansējuma piesaisti.
Ņemot vērā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam noteiktos mērķus, ir būtiski mazināt sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā, samazinot minēto apjomu līdz 10% 2035. gadā (pašreiz Latvijā tiek apglabāti apmēram 60% no radītajiem sadzīves atkritumiem), kā arī palielināt sadzīves atkritumu pārstrādi līdz 65% 2035. gadā (pašreiz Latvijā tiek pārstrādāti 44% sadzīves atkritumu). Prognozēts, ka atkritumu dalītās vākšanas apjoms palielināsies, kas nosaka nepieciešamību attīstīt infrastruktūru, lai dalīti savākto pārstrādei derīgo materiālu novirzītu pārstrādei.
Domes lēmums
Madonas novada dome vienā no sēdēm, izskatot paredzamās izmaiņas, nolēma pilnvarot Latgales plānošanas reģionu veikt iepirkuma procedūru Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna 2024.-2030. gadam izstrādei un noslēgt līgumu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju.
Dome arī nolēma paredzēt 2024. gada pašvaldības budžetā līdzekļus šī līguma līgumcenas līdzfinansējumam un 5% no līgumcenas papildu līdzfinansējumam Latgales plānošanas reģiona administratīvajiem izdevumiem, nosakot pašvaldības līdzfinansējuma daļu proporcionāli iedzīvotāju skaitam Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībās pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 2023. gada 15. maiju.
Tika noteikts, ka domes lēmums zaudē spēku gadījumā, ja ar normatīvo aktu grozījumiem Madonas novada administratīvā teritorija netiek iekļauta Latgales atkritumu apsaimniekošanās reģionā.
Sāpīgs esot viss scenārijs
Madonas novada domes deputāti lēmumu par Madonas novada iekļaušanu Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā uztvēra neviennozīmīgi. Asāka diskusija izraisījās domes finanšu un attīstības komitejas sēdē, kad šis jautājums tika skatīts informatīvajā sadaļā.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Uģis Fjodorovs atgādināja, ka aptuveni pirms gada dome jau pieņēmusi lēmumu par līdzīgas stratēģijas izstrādi Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā un gandrīz jau ir tikts līdz tās izstrādes finālam, bet tagad Madonas novads tiek iekļauts Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā, un šis process jāsāk no jauna.
Madonas novada domes deputāte Vita Robalte atzina, ka par šādām izmaiņām esot ļoti sāpīgi dzirdēt, jo tā ir tāda pašlikvidēšanās, kas tiek darīta uzņēmuma vārdā, un zaudētāji stratēģiski būšot jau paaudzēm, un tad viņa Madonas lomu neredzot.
– Pievienošanās Latgales reģionam – tā ir cita domāšana, cita kultūra, citi cilvēki, pavisam cits saturs. Es saprastu, ja mēs, piemēram, pievienotos Valmierai, jo tad tā bilde būtu skaidra. Katrā ziņā man tas ir šoks, – atzīmēja Vita Robalte.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs
precizēja, ka nevis Madonas novada pašvaldība kaut kam pievienojas, bet gan VARAM kopā ar valdību, veicot šo reformu un veidojot AAR, Madonas novadu iekļauj Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Taču šīs izmaiņas attiecas tikai uz atkritumu apsaimniekošanas sadaļu un nekādā ziņā neskar citas jomas, tāpat pašvaldības uzņēmuma SIA „Madonas namsaimnieks" statusā nekas nemainās, tas arī turpmāk būs pašvaldībai piederošs uzņēmums.
– Mums vienīgi atkritumu apsaimniekošanā būs jāsasniedz rādītāji Latgales reģionā, bet kopumā tas neko nemaina, jo tie visi valstī neatkarīgi no reģiona tāpat būs jāsasniedz, proti, atkritumu noglabāšanas samazināšana, pārstrādāšanas palielināšana utt. Diemžēl vai par laimi tas bija vienīgais veids, lai SPAA nebūtu jāsadala, pašvaldībai nebūtu jāatmaksā kredīts Valsts kasē un lai nebūtu jādomā, ko darīt ar šo poligonu, kā to rekultivēt, – situāciju skaidroja Agris Lungevičs.
Arī Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls atzina, ka sāpīgs, protams, esot viss šis scenārijs. – Pašvaldības ietekmes sviras bija galīgi par īsām. Pirmais scenārijs bija vēl nežēlīgāks. Mūsu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums tiktu ne tikai likvidēts, bet arī paliktu iepriekšējās kredītsaistības un būtu jāņem jaunas. Šajā variantā mēs saglabājam esošo uzņēmumu, kas pēdējā laikā ir nostabilizējis savu darbību un strādā pat ar mazu peļņu. Turklāt atkritumus turpināsim vest turpat, kur jau vedām, līdz ar to nepalielināsies atkritumu aizvešanas attālums. Pirmā scenārija variantā, ja tie būtu jāved uz Cēsu poligonu, teju vai uz pusi palielinātos kilometru skaits no savākšanas vietas Madonā, Augu ielā, uz to noglabāšanas vietu, un tas viss atspoguļotos tarifā un iedzīvotāju maciņos. Šobrīd mēs saglabājam esošo attālumu. Savukārt attiecībā uz sasniedzamajiem rādījumiem jāatzīmē, ka ir jāsamazina noglabājamo atkritumu daudzums, bet tas jau visiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem būs vienāds, – uzsvēra Aigars Šķēls.
Diskusijā iesaistījās arī Madonas novada domes deputāts Andris Dombrovskis. – Es visu saprotu ļoti labi. Iepriekš valsts politika bija uz mazākiem lietotājiem un mazākiem poligoniem. Šobrīd pēc administratīvi teritoriālās reformas kopā tiek salikti lielāki reģioni un lielāki poligoni, un tā ir tā atšķirība. Agrāk tie bija kādi trīs rajoni vai novadi, kas tika iekļauti konkrētajos atkritumu apsaimniekošanas reģionos, tagad pārdomāja, ka tomēr tikai vajag piecus lielus atkritumu apsaimniekošanas reģionus. Ko lai saka? Dumam putnam – duma dziesma! Tā diemžēl valsts ar mums rīkojas un pagrūž mūs kaut kādā nesaprotamā virzienā, – neizpratni pauda Andris Dombrovskis.
Pēc deputāta domām, ja jau reiz izveidoja poligonus, piesaistot noteiktu skaitu novadu, tad šo koncepciju nevar tik vienkārši mainīt un pie tās būtu jāpaliek vismaz 20, 30 vai pat 40 gadu, un tikai tad kaut ko var mainīt, jārekultivē šie poligoni vai jādomā citi risinājumi. – Bet nē! Pastrādā vienā virzienā, tad nāk citi politiķi, kas funktierē kaut ko citu, uzskatot, ka vajadzīga reorganizācija, lielāka nauda, tāpēc viss jālikvidē un jātaisa no jauna. Tas vienkārši ir nonsenss. Ka tikai varētu ko sadalīt, lai eksperti uzvārītos, bet pēc tam lauķi lai cīnās, izstrebj to putru vai brauc strādāt uz ārzemēm, vai kalpo tepat nezin kam, – deputāts ir sašutis ne pa jokam, jo tā diemžēl pie mums esot visur, ne tikai atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs piebilda, ka deputāta Andra Dombrovska paustais ir ļoti tuvu tai sarunai, kas norisinājās ministrijā, – līdz šim bijusi viena politika, bet tagad būšot cita un lai pašvaldības par to maksājot. Taču šobrīd situācija vismaz ir tāda, ka pašvaldībām nebūs nekādu jaunu saistību attiecībā uz iepriekšējām kredītiem šajā jomā un arī sākotnējā doma sašķelt uzņēmumu neesot spēkā.
01.08.2023.