Legioneloze jeb Leģionāru slimība nu ir nonākusi arī līdz Madonai. Par to „Staru" informēja kāda daudzdzīvokļu mājas Rūpniecības ielā 18a iedzīvotāja.
Madonas pilsētā tas ir pirmais šāda veida gadījums, bet valstī inficēšanās ar šo bīstamo mikroorganismu diemžēl vairs nav nekāds retums. Legionellas baktērija Madonas pilsētā tika konstatēta dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Madonas Robežnieki" apsaimniekotās daudzdzīvokļu mājas ūdensapgādes sistēmā.
Sarunā „Staram" Anita Ziemele atklāja: – Septembra sākumā ar legionelozi saslima viens no mājas iedzīvotājiem. 17. septembrī Slimību profilakses un kontroles centrs paņēma ūdens paraugus un veica analīzes. Atbilde tika saņemta 27. septembrī: diemžēl Legionella spp. klātbūtne mājas ūdensapgādes sistēmā apstiprinājās.
Vēstuli saņēmām arī no Veselības inspekcijas, kas norādīja uz profilaktisko pasākumu veikšanas nepieciešamību atbilstoši 2010. gada 6. jūlija MK noteikumiem Nr. 618 „Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas noteikumi". Uz mums attiecas šo noteikumu 15. punkts, kas nosaka, ka legionellas gadījumā profilaktisko dezinfekciju nodrošina persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir ūdensapgādes vai kondicionēšanas sistēma.
Šai gadījumā tas bija jādara mums pašiem, jo AS „Madonas ūdens" atbildība – tikai līdz mājas ievadam. Firmu, kas apņēmās veikt dezinfekcijas pasākumus gan karstā, gan aukstā ūdens apgādes sistēmā, sameklējām Rīgā. Vienojāmies ar SIA „Ūdens risinājumi", kas pagājušajā nedēļā divas dienas veica sistēmas dezinfekciju.
Informēja iedzīvotājus
Sarunā A. Ziemele uzsvēra, ka tad, kad apstiprinājās legionellas klātbūtne mājas iekšējā ūdensapgādes sistēmā, par to uzreiz tika informēti iedzīvotāji. Katram pastkastītē tika ievietota vēstule ar informāciju, kas katram jādara, lai izvairītos no saslimšanas ar legionelozi, tāpat paziņojums tika izlikts pie ārdurvīm. Pie individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos baktēriju izplatības ierobežošanai pieder tādi kā dušas galviņu tīrīšana no organiskā un neorganiskā aplikuma, ūdens notecināšana pirms tā lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes. Par atklāto Legionella spp. tika informēta arī AS „Madonas ūdens" un SIA „Madonas siltums", kurš mājā apkalpo iekšējos karstā ūdens tīklus un siltummezglu. Arī SIA „Ūdens risinājumi" dezinfekcijas pasākumu laikā katram tika darīts zināms, kas tiks veikts pa stundām – kad ūdeni vispār nedrīkstēs lietot, kad to varēs darīt tikai pēc notecināšanas utt.
Vaicāta par dezinfekcijas pasākumu veikšanas procesu, viņa atklāja, ka firmas darbinieki veica pieslēgumu siltummezglā gan pie karstā, gan aukstā ūdens vada, un tad tā ķīmija tikusi laista iekšā. Pēc tam ūdens bija jānotecina katrā dzīvoklī, lai dezinfekcijas līdzeklis nonāktu līdz katram krānam un iznīcinātu legionellas, ja tur tādas bija.
– Dezinfekcija ir veikta, paņemti arī jauni ūdens paraugi no aukstā un karstā ūdens apgādes sistēmas. Vairāk saslimšanas gadījumu nav. Viss pasākumu kopums, ieskaitot ūdens laboratoriskās analīzes, mums izmaksāja 1139,41 eiro. Pēc analīžu rezultātu saņemšanas informēsim arī Veselības inspekciju, kas ir noteikusi, ka līdz 1. novembrim mums ir jāsniedz informācija par atkārtoti veikto ūdens paraugu laboratorisko pārbaudi, – atzīmēja Anita Ziemele.
Anita atzina, ka līdz šim viņai tā bijusi sveša lieta, bet pēc legionellas baktērijas atklāšanas mājas ūdensapgādes sistēmā daudz ir uzzinājusi internetā. Interesanti, ka legionellas atrodas ne tikai karstajā, bet arī aukstajā ūdenī. Pirmoreiz plašāk tas izskanēja 2017. gadā, kad Aizkrauklē ar Leģionāru slimību saslima kāds zīdainis. Tad sabiedrībai tika skaidrots, ka īsta laimes zeme legionellām ir arī remdens, sastāvējies ūdens. Tāpat tika atklāts, ka beidzamajos gados Latvijā vidēji tiek reģistrēti 33 legionelozes gadījumi.
– Aukstajam ūdenim ir jābūt ne siltākam par 20 grādiem, savukārt karstajam ūdenim – ne mazāk par 50 grādiem. Kad veica laboratoriskās analīzes, mums tas bija 54 grādi, bet aukstajam – ap 15 grādu. Iespējams, kādā posmā karstā ūdens temperatūra bija zemāka, kas varēja veicināt legionellu savairošanos. Tās konstatējot, temperatūra karstajam ūdenim izejā no siltummaiņa tika palielināta līdz 61 grādam. Pirms tam arī brīdinājām iedzīvotājus, lai, lietojot ūdeni, viņi neapplaucētos. Tiek arī rekomendēts, lai aukstais ūdens sistēmā nesasiltu virs 20 grādiem, izolēt karstā ūdens vadus, kā arī ievērot, lai tie neatrastos pārāk tuvu aukstā ūdens cauruļvadiem. Vēl iesaka novērst situāciju, kad sistēmā sastāvas ūdens. To var panākt, ūdeni vienkārši notecinot, bet tas jādara katram savā dzīvoklī, apsaimniekotājs tur netiek klāt. Taču pats galvenais – regulāri tīrīt dušas galviņu (to var ielikt arī verdošā ūdenī), izlietnes krānus un to iekšējās virsmas ar hloru saturošiem dezinfekcijas līdzekļiem. Šad tad kopā ar mājas iekšējo tīklu apkalpotāju ieteicams veikt šoka terapiju karstā ūdens apgādes sistēmā, palielinot to izejā no siltummaiņa līdz pat 70 grādiem, jo tādā gadījumā legionellas noteikti iet bojā, – sarunā var just, ka Anita Ziemele šajos jautājumos tagad ir ļoti zinoša.
Ienāk no ārpuses
Viņa ir arī izpētījusi, ka legionellas mājas ūdensapgādes sistēmā ienāk no ārpuses, pašas no sevis tās iekšējos cauruļvados neuzrodas.
– Legionella ir mikroorganisms, kas iekļūst caur auksto ūdeni, bet savairojas un kļūst bīstama tad, kad izveidojas tām labvēlīgi apstākļi, kas veicina to savairošanos. Tās pārsvarā ir vietas, kur ir sastāvējies ūdens. Analīzes ņēma arī „Madonas ūdens" pie mājas ievada, bet tur tās netika atklātas. Taču, ja baktērijas iekļuvušas iekšējā mājas ūdensvadā, tās pašas no sevis neizzudīs, tās ir jāiznīcina. Kā zināms, Madonā ūdens tiek ņemts no dziļurbumiem, kur legionellu baktērijas nedzīvo, bet, ja notiek kāda avārija vai tiek veikts remonts, tās kopējā ūdensapgādes sistēmā var iekļūt no virsūdeņiem (dabā Legionella pneumophila mīt ezeros un upēs), lietusūdeņiem, kad pārvietojoties tās arī nonāk māju iekšējā ūdensapgādes sistēmā, – akcentēja Anita Ziemele.
Viņa arī atklāti atzina, ka pilnīgi visas priekšrakstos izvirzītās prasības tehniski nemaz neesot iespējams izpildīt. Tad jau mājās būtu jāpārbūvē visa ūdensapgādes sistēma, jāliek jauni cauruļvadi, kuros nekrājas nekādas nogulsnes, un visu laiku par to vien jādomā. Apsaimniekotājiem tiek izvirzīta arī prasība, ka līdz ar temperatūras kontroli ir jāveic arī tādi pasākumi kā ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu regulāra apsekošana un novērtēšana, nosakot potenciālās infekcijas slimību izraisītāju savairošanās un uzkrāšanās vietas.
– Madonā legionella ir konstatēta pirmo reizi, bet, kā mums pastāstīja SIA „Ūdens risinājumi" puiši, Rīgā šādi dezinfekcijas pasākumi, lai iznīcinātu legionellas, notiek regulāri, it īpaši objektos, kur ūdeni ņem no Daugavas, – uzsvēra Anita Ziemele.
Jāpiebilst, ka legionellas pirmo reizi tika atklātas 1976. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, leģionāru sanāksmes laikā Filadelfijā. Kopš šo mikroorganismu atklāšanas brīža legionellu infekcija nereti tiek diagnosticēta kā pneimonijas jeb plaušu iekaisuma (tautā nereti saukta par plaušu karsoni) izraisītājs. Legionellu izplatību vairāk veicina cilvēka veidotie ūdens rezervuāri, kuros ir izteikti labvēlīga vide, lai legionellas varētu veiksmīgi vairoties, tostarp ūdens temperatūra +25-42 grādi C.
Saslimst ieelpojot
Dzerot ūdeni, ar legionelozi saslimt nevar. Visbiežāk cilvēki ar legionellām inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētās ūdens daļiņas, kas veidojas, sīkiem ūdens pilieniņiem atsitoties pret cietām virsmām, ar ko vislielākais risks ir saskarties dušā, bet tas ir iespējams arī citos veidos, piemēram, izmantojot augu lapu mitrināmo ūdeni, augstspiediena ūdens mazgāšanas ierīces, dekoratīvās strūklakas, karstas vannas un burbuļvannas, istabas gaisa mitrinātājus – gan ūdens tvertnes, piemēram, novietotas pie radiatoriem, gan arī elektriskos gaisa mitrinātājus. Saslimšanas gadījumi ar legionellu pneimoniju aprakstīti arī no kontaminēta ūdens kruīza kuģos un viesnīcās, inficētām gaisa mitrināšanas un kondicionēšanas sistēmām. Saslimt var arī pēc inficēta ūdens aspirācijas jeb ūdens nonākšanas elpceļos, piemēram, ir zināmi gadījumi par jaundzimušo inficēšanos ūdensdzemdību laikā.
Legionellas var savairoties, arī savācot lietusūdeni dažādos traukos vai mucās, kur tas tiek glabāts vēlākai izmantošanai, piemēram, dārza laistīšanai, kas iedzīvotāju vidū ir visai izplatīta parādība.
Līdz šim nav aprakstīts neviens gadījums, kad legionellu infekcija tiktu pārnesta no cilvēka uz cilvēku, t. i., no saslimuša cilvēka citi cilvēki inficēties nevar. Bet tas, vai cilvēks pēc inficētā ūdens aerosola ieelpošanas saslims vai nesaslims ar legionellu izraisītu pneimoniju, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, cik intensīvi inficēts bijis attiecīgais ūdens, cik izteikta bija cilvēka saskare ar inficēto aerosolu, vai cilvēkam nav samazinātas organisma dabiskās aizsargspējas pretoties infekcijai (bieži tās nomāc smēķēšana vai pasīvā smēķēšana) utt.
Legionellu izraisītas pneimonijas pirmais simptoms parasti ir klepus, kas sākumā var būt arī viegls un ar mazu krēpu daudzumu, krēpām nereti var būt neliels asiņu piejaukums, var būt arī sāpes krūtīs. Bieži ir paaugstināta ķermeņa temperatūra līdz 38,8-40 grādiem C, drebuļi, elpas trūkums, kā arī kuņģa un zarnu trakta simptomi – caureja, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā. Lai diagnosticētu, vai pacienta slimību izraisa legionellas, nepieciešams veikt īpašus testus. Droši vien, saslimstot ar plaušu karsoni vai klepus gadījumos, kad tas ilgstoši nepāriet, tie katram būtu arī jāveic.
25.10.2019.