Madonas novada pašvaldības veikums platjoslas interneta pieejamības nodrošināšanā, nenoliedzami, ir atzinības vērts.
Madonas novads šogad ir ieņēmis līderpozīciju starp Latvijas novadiem iznomāto vidējās jūdzes tīkla kilometru ziņā un ir apsteidzis gan Alūksnes novadu, gan Valmieras novadu, gan Rēzeknes novadu, gan Grobiņas novadu, gan citus. Šobrīd 14 elektronisko sakaru komersanti visā Latvijā ir iznomājuši vairāk nekā 3331 km optiskā tīkla, lai sniegtu pakalpojumus galalietotājiem: visvairāk Vidzemē – 1331 km; Kurzemē – 823 km; Latgalē – 629 km; Zemgalē – 489 km. Madonas novadā platjoslas optisko tīklu izmanto pieci operatori – divi mobilie, divi nacionālie, kā arī reģionālais operators.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, reģionālajā vizītē iepazīstoties ar Madonas novada pieredzi un nākotnes plāniem platjoslas pieejamības nodrošināšanā, augsti novērtēja līdz šim paveikto. Saturīga diskusija par šo tēmu norisinājās Dzelzavas pamatskolā, kur ministrs uzsvēra, ka labas kvalitātes internets ir kļuvis par pirmās nepieciešamības pakalpojumu. „Jo īpaši to izjūtam pandēmijas laikā. Madonas novada pašvaldība, apzinoties kvalitatīvu sakaru nozīmi gan pašvaldības iestāžu darbā, gan iedzīvotāju ikdienā, ir veikusi sava tīkla modernizāciju un efektīvi sadarbojas ar reģionālo operatoru, radot iespēju būtiski paplašināt kvalitatīvu interneta pieejamību pēc iespējas lielākam galalietotāju skaitam, turklāt arī vietās, kur operators par saviem līdzekļiem tīklu izbūvēt nevarētu."
Ministrs atklāja, ka, apmeklējot pašvaldības visā Latvijā, bieži jāuzklausa daudz sūdzību par to, ka ir izveidots platjoslas interneta pievads, bet tas netiek izmantots tāpēc, ka valsts nav to pievilkusi pie kādas konkrētas ēkas vai mājas.
„Madonā mēs redzam, ka tieši pašvaldība ir parādījusi savu iniciatīvu un gan izveidojusi pēdējo jūdzi, gan bijusi iniciatore tam, lai nomātu valsts pieslēgto infrastruktūru, līdz ar to gandrīz visa pašvaldība ir ar to noklāta. To tagad kovida apstākļos aktīvi izmanto gan pašvaldības iestādes, gan iedzīvotāji. Izmantojot izdevību, es publiski gribu pateikties Madonas novada pašvaldībai, tās vadībai par platjoslas interneta nozīmības izpratni un paveikto šajā jomā. Madonas novads citu vidū izceļas ar savu piemēru, kā labāk un ērtāk var izmantot platjoslas interneta pakalpojumu," sacīja ministrs.
Arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis atzinīgi novērtēja Madonas novada pašvaldības pieredzi un skaidroja, kāpēc Madona ir līdere Latvijā īstenotajā platjoslas projektā, ko mūsu valstī uzsāka realizēt 2012. gadā. Tas sastāv no divām kārtām, projekta otrā kārta sākta 2016. gadā, paredzot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošanu tieši lauku teritorijās.
„Šajā projektā ir svarīgi ne tikai uzbūvētie, bet arī izmantotie tīkli. Madonas novads šobrīd ir absolūtais līderis vidējās jūdzes kilometru skaita izmantošanā, un tas parāda pašvaldības lomu un ieinteresētību platjoslas pieslēguma attīstībā un veicināšanā un šai ziņā ir viens no labākajiem piemēriem valstī. Arī paskatoties apkārt Madonai, zaļo pieslēgumu punktu skaits ir salīdzinoši liels. Priecē, ka novada pašvaldība izprot šī projekta nozīmību, to, cik svarīgs ir ātrs internets skolā, bibliotēkā, kultūras jomā, iedzīvotājiem, tādējādi paverot iespējas palielināt gan izglītības, gan kultūras kvalitāti, arī iespēju savstarpēji sazināties, veicināt uzņēmējdarbību, faktiski nodrošinot dzīvību reģionos," atzina Edmunds Beļskis.
Tiesa, platjoslas pieslēgumi ir ne visos pagastos. Piemēram, vissmagākā situācija esot Ļaudonā, kur, kā pēc diskusijas „Staram" skaidroja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, neviens no operatoriem nav izbūvējis maģistrālo tīklu, līdz ar to pieslēguma punktus var ierīkot, izmantojot gaisa līnijas.
Savukārt LVRTC valdes priekšsēdētājs attiecībā uz jaunizveidoto Madonas novadu atzīmēja, ka cauri tam iet maģistrālie tīkli, tādējādi atvieglojot pēdējās jūdzes izvēršanu. Interesanti, ka kartē zaļā krāsā ar pieslēguma punktiem iezīmējas gandrīz vai viss vēsturiskais Madonas novads, bet baltā krāsā – klāt nākošie novadi, kur vēl platjoslas interneta pieejamība jānodrošina.
„Jo vairāk Latvijā izmantosim vidējās jūdzes kapacitāti, jo tas būs izdevīgāk – uzturēšanas izmaksām sadaloties pa izmantotajiem kilometriem, pārskatot nākamajā pavasarī optiskā tīkla tarifus, tie varētu iet samazināšanas virzienā. Dārgi ir tikai tad, ja pieslēguma galapunktā ir tikai viens lietotājs. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pašvaldības pieslēgtu skolas un citas iestādes un tādējādi veicinātu platjoslas interneta attīstību, tas nonāktu arī līdz daudzdzīvokļu mājām, uzņēmējiem un valsts investīcijas padarītu samērīgākas un lietderīgākas," pauda Edmunds Beļskis.
Diskusijā iesaistījās arī reģionālā operatora – SIA „BVB Serviss" – pārstāvis Aleksejs Gusarovs: „Mūsu sadarbība ar Madonas novada pašvaldību aizsākās 2016. gadā. Tā bija mūsu iniciatīva, un to atbalstīja arī iepriekšējā Madonas novada vadība, taču tad iestājās klusuma brīdis, bet ar tagadējo domes vadību pie tā ļoti aktīvi strādājam, tā ļoti labi izprot, ko nozīmē saņemt stabilus un drošus sakarus. Pirmais pieslēguma punkts tika ierīkots Aronas pagasta Kusas pamatskolā 2016. gadā."
Ņemot vērā, ka platjoslas projektam bija paredzēta arī otrā kārta, attiecīgi tas tika izbūvēts arī uz Dzelzavas pagastu. Vēl viens punkts ir uz Mētrienas pagastu, kur to arī ir sākuši izmantot. Tas bijis 2019. gads, pandēmijas priekšvakars, bet jau tobrīd Madonas novada pašvaldības vadība deva zaļo gaismu tam, lai novadā pēc iespējas lielākā teritorijā tiktu nodrošināts platjoslas interneta pakalpojums. Turklāt apjoms ar katru gadu palielinās.
Ir jau pabeigta tehniskā izpēte un risinājumi, lai platjoslas internetu varētu izmantot arī iedzīvotāji Biksērē un Kusā. Vienai daudzdzīvokļu mājai Biksērē tas ir jau ierīkots. Iespējams, tuvākajā laikā šāda iespēja būs arī kādai daudzdzīvokļu mājai vienā no Madonas pilsētas mikrorajoniem, bet nākamgad – arī Ērgļu vidusskolai. Tiek izvērtētas arī iespējas dažos citos virzienos.
„Pirms tīklu izbūves nepieciešams ļoti liels pašvaldības atbalsts, jo diemžēl iedzīvotāju blīvums nav tik liels, lai operators uzņemtos tādu atbildību un sociālo slogu. Jebkurš samazinājums cenās, jebkurš atbalsts pēdējai jūdzei ir ļoti svarīgs turpmākai attīstībai, nodrošinot šādus pakalpojumus," atzīmēja reģionālā operatora pārstāvis.
Kā Madonas novada pašvaldības pluss, izmantojot platjoslas internetu, diskusijā tika minēts, ka pašvaldībai tās ir centralizētas izmaksas un, skatoties no operatora un pašvaldības sadarbības moduļa – viss ir caurskatāms, nav nekādu slēpto izmaksu.
Viens no pozitīviem piemēriem platjoslas interneta pakalpojuma izmantošanā Madonas novadā ir Dzelzavas pagasts.
„Pie mums Dzelzavā piekļuves punkts ir izbūvēts pagasta pārvaldes ēkā, kas atrodas blakus pamatskolai, un mums apkārt ir arī citas iestādes, kas izmanto šo pakalpojumu, bet tālākais punkts ir Dzelzavas pansionāts. Mums tas šķiet tikai loģiski, ka izmantojam izbūvēto infrastruktūru. Tas deva dzinuli arī sakārtot iekšējos tīklus. Ne tikai Dzelzavas, bet arī Sarkaņu pagastā ir izbūvēti ērti optiskā tīkla piekļuves punkti. Viens no tiem – pie daudzdzīvokļu mājas. Interesi tagad izrāda arī citu māju iedzīvotāji. Iespējams, tas tiks izbūvēts vēl pie vienas daudzdzīvokļu mājas Biksērē, kas patlaban tiek renovēta. Iespējas pieslēgties ir arī uzņēmējiem, – pozitīvi platjoslas interneta pakalpojumu novērtēja Dzelzavas un Sarkaņu pagasta pārvalžu vadītājs Sandis Kalniņš.
Savukārt Dzelzavas pamatskolas direktore Indra Zukure uzteica Madonas novada pašvaldību par to, ka tā rūpējas par vienmērīgu attīstību visās skolās un Madonas novadā neesot tā, ka pilsēta zeļ un lauki tiek atstāti novārtā.
„Un nu mums Dzelzavas pamatskolā ir mūsdienīgs internets, un nu mēs varam strādāt. Jaunais interneta pieslēgums ļoti palīdz un atvieglo skolotāju darbu. Līdz šim mums bija tāds, kas bieži pazuda un īsti nevilka. Bijām patīkami pārsteigti, ka šajā krīzes periodā pašvaldība tik ātri reaģēja, optisko kabeli tik ātri Dzelzavas pagastā ievilka un to nodrošināja arī mūsu skolai," uzsvēra Indra Zukure.
Barkavas kultūras nama vadītāja Līva Romanovska atzina, ka šis laiks ir bijis liels pārbaudījums arī kultūras jomā, bet iedzīvotājiem tāpat esot piedāvāti dažādi pasākumi, tikai tie, protams, norisinājušies e-vidē.
„Es nedomāju, ka varētu, noorganizējot kādu pasākumu Barkavas estrādē, sapulcināt 15 000 skatītāju, bet e-platformā tas ir iespējams, tāpēc aktīvi izmantoju sociālos tīklus, tāpat pagasta pārvaldes mājaslapu, lai translētu dažādus pasākumus, viktorīnas, konkursus, koncertus, digitālās izstādes, bet tas viss bez kvalitatīva interneta nebūtu iespējams," uzskata Līva Romanovska.
Arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs ir gandarīts par līdz šim pašvaldībā paveikto, nodrošinot platjoslas interneta pieejamību gan Madonā, gan pagastos, kā arī pauž apņēmību turpināt darbu šajā virzienā, lai palielinātu platjoslas interneta pieejamību jau visā jaunizveidotajā Madonas novadā.
7.09.2021.