Dzīvojamais fonds Madonā ir aktuāls jautājums daudziem iedzīvotājiem; arī Madonas novada pašvaldības finanšu un attīstības komitejas vakardienas sēdē tika skatīts jautājums par trīs pašvaldības dzīvokļu atsavināšanu un to cenas apstiprināšanu.
Kā informēja Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris, saņemti iesniegumi par pašvaldības dzīvokļu, ar adresi Saules iela 55, Valdemāra bulvāris 14 un Veidenbauma iela 1a, atsavināšanu. Šie jautājumi iepriekš skatīti dzīvokļu komisijas sēdē, kur lemts dzīvokļus atsavināt, par šiem īpašumiem ir saņemti vērtētāju atzinumi, šobrīd juristi gatavo lēmumus.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons izteicās, ka uz priekšdienām pašvaldībai būtu jāizvērtē gadījumi, kad apstiprināt atsavināšanas procedūras uzsākšanu, bet kad – turpināt dzīvokli izīrēt īrniekam.
– Tie īpašumi, kas pašvaldībai ir apgrūtinoši un cilvēks vēlas to atsavināt, laipni lūgti. Ja vēlas darboties, uzlabot savu dzīves kvalitāti. Bet tie dzīvokļi, kas ir labiekārtoti, kur īrnieks ir ilgstošs, būtu jāizvērtē – pārdot vai nepārdot īrniekam. Neviens neliek lauzt īres līgumu, cilvēks tajā var dzīvot, cik ilgi vēlas. Bet tajā brīdī, kad kādu apstākļu dēļ tajā vairs nedzīvo, lauž līgumu, pārceļas vai rodas kādi citi apstākļi, tad mums dzīvoklis paliktu bez kādām citām saistībām. Jautājums – kur šie cilvēki bija, kad noritēja privatizācijas process? Kad daļa privatizēja, bet daļa, kādu apsvērumu dēļ, izlēma neprivatizēt. Domāju, tas ir diskutējams jautājums, – pauda Ivars Miķelsons.
Teiktajam par privatizēšanu nepiekrita deputāts Andris Sakne: – Tomēr ir pagājuši 30 gadi, kopš bija sertifikāti, ir mainījušies dzīves un darba apstākļi, bērni un jaunā paaudze ir izaugusi. Tagad viņi vēlas dzīvokli privatizēt un paņemt īpašumā. Tāpat arī liela daļa īrnieku paši ir nomainījuši logus, durvis. Domāju, pilsētas pārvaldnieks to redz un spēj novērtēt. Ja viņš ierosina dot dzīvokli atsavināšanai, dzīvokļu komisija tam piekrīt, domāju, tas jāatbalsta.
Guntis Ķeveris skaidroja, ka, nedodot izīrētos dzīvokļus atsavināšanai, daudziem iedzīvotājiem rastos pretenzijas. – Paaudze ir nomainījusies, šādu īpašumu īres līgumā ir bijuši bērni, kuri pamatā ir tie, kas grib šos dzīvokļus atsavināt. Atceros to laiku arī kā bērns, kad vecāki uzskatīja, ka sertifikātus labāk vajag pārdot, tāpēc neko neprivatizēja. Tie, kas tagad šādus īpašumus vēlas atsavināt, pārsvarā ir bērni, ģimenes locekļi, kuri grib labiekārtot īpašumu jau kā savu un dzīvot pilnvērtīgā vidē.
Pateiksim godīgi, pašvaldības īpašumu dzīvojamais fonds ir ļoti bēdīgā stāvoklī, mums nav bijis finansējuma, lai tos remontētu. Šobrīd cilvēki tos atsavina ne par mazām summām. Savulaik dzīvokli pārdeva par 1,5-2 tūkstošiem eiro, šobrīd to vērtība ir ap 15-20 tūkstošiem eiro. Pēdējie pieci procesi pat ir bijuši tādi, kad, ieraugot vērtētāja summu, cilvēki atteikušies no pirkšanas un izvēlējušies turpināt īrēt. Līdz ar to nav pat 100% teikts, ka cilvēks, pēc atsavināšanas apstiprināšanas, īpašumu no mums atpirks, jo summas tomēr ir lielas. Madonā ir ap 80 pašvaldības dzīvokļu, ja īrnieki atnāktu un pieprasītu remontdarbus, santehnikas, grīdas, logu, durvju maiņu, ko kā īpašniekiem pienāktos taisīt, būtu nepieciešams ap 200 tūkstošiem eiro. Šie dzīvojamā fonda dzīvokļi, kas palikuši neprivatizēti, arī nav remontēti kopš padomju laikiem. Savukārt labiekārtoti-remontēti dzīvokļi, kas pilsētā ir seši, tiek speciāli turēti piedāvāšanai speciālistiem, – komentēja Guntis Ķeveris.
Viņš arī iepriekš izteicies par dzīvokļu tēmu pašvaldības mājaslapas sadaļā „Jautā pašvaldībai", uzsverot: „Pirms vairākiem gadiem likums ļāva īrniekiem iegādāties dzīvokļus par kadastrālo vērtību, taču šobrīd šādas iespējas vairs nav. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu pašvaldībai jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tajā atsavinot un nododot īpašumā dzīvokli citai personai par iespējami augstāku cenu. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums nosaka, ka, atsavinot pašvaldības īpašumā esošu dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā „Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms piedāvā pirkt īrniekam. Pēdējos četros gados pašvaldības dzīvokļa īpašumi ir pārdoti par tirgus cenu, kas iegūta, balstoties uz sertificētā vērtētāja veikto vērtējumu. Jāuzsver, ka pašvaldība nedrīkst bez ļoti nozīmīga pamatojuma liegt pašvaldības dzīvokļu īrniekiem tos iegādāties."
Deputāti vienojās, ka turpmāk skaidrībai arī jāraksturo pašvaldības dzīvokļi kā „labiekārtots-neremontēts" un „labiekārtots-remontēts", jo „labiekārtots" būtībā nozīmējot tikai to, ka dzīvoklī ir labierīcības, centrālapkure, ūdens.
Ivars Miķelsons arī rosināja, tā kā aptuvenās tirgus cenas šādiem dzīvokļiem ir zināmas, iepriekš īrniekus, ja gadījumā viņi izsaka vēlmi dzīvokli atsavināt, par aptuveno cenu informēt. – Sākumā jāpārjautā – vai tiešām cilvēks gribēs dzīvokli pirkt par aptuveni 10-15 tūkstošiem eiro? Citādi taisām un apmaksājam vērtēšanas procesu, kas tāpat ir ap 300 eiro, un šo naudu vienkārši norakstām.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks, izpilddirektora p. i. Āris Vilšķērsts piebilda, ka šajās mājās tie ir vieni no pēdējiem vēl neprivatizētajiem dzīvokļiem, līdz ar to ar šo atsavināšanas procesu arī pamazām tiek pabeigts šis process.
Deputāti lēma tālākvirzīt procesus par atsavināšanu un cenas noteikšanu pašvaldības dzīvokļu īpašumiem Madonā, Saules ielā 55, Valdemāra bulvārī 14 un Veidenbauma ielā 1a.
23.09.2020.