Pārskatot aizvadītā gada Madonas novada domes sēžu darba kārtību, viens no jautājumiem, kas tajās regulāri tika izskatīts, bija saistīts ar dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemesgabala pārskatīšanu un noteikšanu.
Izskata četrus iesniegumus
Arī 2024. gada Madonas novada domes pēdējā sēdē, kas notika 27. decembrī, tika pieņemti lēmumi attiecībā uz četrām daudzdzīvokļu mājām Madonas pilsētā.
Ņemot vērā SIA "Madonas namsaimnieks" iesniegumu, kurā sniegts dzīvokļu īpašnieku viedoklis par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežu izmaiņām, dome nolēma atkārtoti pārskatīt dzīvojamai mājai Saules ielā 24a, Madonā, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežas.
Dome apstiprināja daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Raiņa ielā 27a, Madonā, funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu 0,1713 ha platībā, nosakot arī zemes vienībām lietošanas mērķi.
Dome apstiprināja arī daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Raiņa ielā 39, Madonā, īpašuma funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu 0,2532 ha platībā, kā arī noteica zemes vienībām lietošanas mērķi.
Dome apstiprināja daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Raiņa ielā 21a, Madonā, īpašuma funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu 0,2178 ha platībā, kā arī apstiprināja zemes vienībām lietošanas mērķi.
Pieņemot šos lēmumus, tika ņemts vērā SIA "Madonas namsaimnieks" iesniegumi ar dzīvokļu īpašnieku Raiņa ielā 27a, Raiņa ielā 39 un Raiņa ielā 21a Madonā sniegto viedokli, ka viņi piekrīt Madonas novada pašvaldības domes 2024. gada 26. septembrī pieņemtajam lēmumam par šo dzīvojamo māju funkcionāli nepieciešamo zemesgabala pārskatīšanu. Citi iebildumi vai priekšlikumi noteiktajā termiņā neesot saņemti.
71 daudzdzīvokļu māja
Aizvadītā gada pēdējās Madonas novada domes sēdes informatīvajā sadaļā Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ramona Vucāne sniedza informāciju par situāciju Madonas novadā attiecībā uz piespiedu dalīto īpašumu. Pēc Valsts zemes dienesta datiem kopā Madonas novadā piespiedu dalītais īpašums ir 71 daudzdzīvokļu ēkai, kam būtu jārisina jautājums par mājas un zemes īpašuma apvienošanu.
Kopš 2024. gada 1. janvāra pašvaldība ir uzsākusi dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu pārskatīšanu un noteikšanu. Pavisam šajā laikā ir saņemti 39 iesniegumi par to, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji vēlas iegādāties zemi. Ir daži iesniegumi, kuros paši zemes īpašnieki piedāvā zemi izpirkt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem.
No pašvaldības puses ir pieņemti lēmumi par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas uzsākšanu 36 gadījumos. Atkārtoti pārskatīti ir 10 iesniegumi, kas bija saistīts ar daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vai zemes īpašnieku priekšlikumiem. Kā atzīmēja R. Vucāne, tiek mēģināts rast kompromisu starp visām šajā procesā iesaistītajām pusēm, izvērtējot katru situāciju individuāli. Zemes īpašnieki bieži nepiekrīt piedāvātajam funkcionāli nepieciešamajam zemesgabalam. Lai gan viņiem nav īstas teikšanas šajā jautājumā, tomēr pašvaldība cenšas uzklausīt visas puses, visus viedokļus un rast abpusēji pieņemamu risinājumu, līdz ar to ļoti bieži lēmumu pieņemšana un pārskatīšana iet diezgan ilgi.
Kopš 2024. gada janvāra pavisam ir pieņemti 17 gala lēmumi par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Valsts zemes dienests (VZD) ir pieņēmis lēmumu par cenas noteikšanu pieciem īpašumiem. Savukārt no pašvaldības puses ir iesniegti vēl 14 iesniegumi zemes cenas noteikšanai. Ir arī septiņi iesniegumi, kuros nav iespējams pieņemt lēmumus par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas uzsākšanu vai noteikšanu, un tam ir vairāki iemesli, viens no tiem ir nesakārtotas īpašumtiesības. Kā atzīmēja Ramona Vucāne, tās ir problēmas, kas laika gaitā jārisina.
Nav noteikts „rāmis"
Madonas novada domes deputāts Andris Sakne uzdeva jautājumu – kas notiek ar tām 32 daudzdzīvokļu mājām, kas 2024. gadā nav uzsākušas risināt zemes izpirkšanas jautājumu. Tika uzsvērts, ka to var darīt arī turpmāk – gan 2025., gan 2026., gan 2027., gan citos gados.
Deputāts pauda bažas, ka iedzīvotājiem, uzsākot šo procesu vēlāk nekā 2024. gadā, zeme zem mājas būs jāizpērk par daudz lielāku maksu, ja, piemēram, zemes īpašnieki kadastrālo vērtību dubultos. Tika skaidrots, ka zemes kadastrālo vērtību nenosaka zemes īpašnieki, bet gan Valsts zemes dienests. Likumā gan ir noteikts, kāda kadastrālā vērtība tiek piemērota aprēķinos, ja šis process tiek uzsākts 2024. gadā.
Turklāt kadastrālā vērtība atsevišķiem īpašumiem, lai cik jocīgi tas būtu, nevis palielināsies, bet gan nākotnē samazināsies, līdz ar to nevar viennozīmīgi apgalvot, ka iedzīvotājiem, uzsākot zemes pirkšanas, vēlākajos gados, par to būs jāmaksā vairāk. Katrā ziņā zemes īpašnieks nebūs tas, kas savam īpašumam noteiks kadastrālo vērtību, un tas būtu arī aplami. Dalītā īpašuma izbeigšanas likums neko tādu neparedz, tas nosaka, ka kadastrālo vērtību aprēķina un nosaka VZD. Likumā neesot noteikts arī kāds „rāmis" – divi vai trīs gadi, kurā šis jautājums būtu jāatrisina, un tas nebūtu arī iespējams, jo ir virkne māju, kur to nevar izdarīt.
Tika arī uzdots jautājums, no kā ir atkarīgs, lai arī pārējās 32 daudzdzīvokļu mājās no 71 tiktu uzsākts zemes izpirkšanas process, kāda loma ir apsaimniekotājam, apvienības vai pagasta pārvaldei, it īpaši, ja mājas netiek apsaimniekotas.
Mājas apsaimniekotājam jeb pārvaldniekam, protams, ir jāinformē par šādu iespēju, bet ir daudz arī tādu māju, kur iniciatīvu izrāda paši iedzīvotāji un mudina apsaimniekotāju rīkoties. Lielā mērā tas esot atkarīgs arī no tā, vai māja kādreiz ir maksājusi nomas maksu par piegulošo zemes teritoriju. Tie, kas to ir darījuši, ļoti labi zina un arī izprot, ka, ja zeme netiks izpirkta, ar katru gadu palielināsies zemes nomas maksa, tāpēc ir jārīkojas.
14.01.2025.