Pāris pašvaldības, piemēram, Cēsu un Saulkrastu, lēmušas samazināt ielu apgaismojumu vasaras naktīs, lai taupītu budžeta līdzekļus. Tas darīts, ņemot vērā elektroenerģijas cenu pieaugumu pēdējo mēnešu laikā, kā arī bažās par tuvojošos ziemu. Laikraksts „Stars" vēlējās noskaidrot, vai Madonas novada pašvaldībā valda līdzīgi taupības apsvērumi.
Varianti ielu apgaismojuma samazināšanai
Domes priekšsēdētāja vietnieks komunālās saimniecības, teritoriālās pārvaldības un attīstības jautājumos Aigars Šķēls atklāja, ka Madonas novadā šāds risinājums pagaidām neesot apspriests. Viņš vērtēja, ka ielu apgaismojums lielākajā daļā novada teritorijas ir gana vieds un ieslēdzas tikai, kad ir tiešām satumsis. – Pagaidām arī negribas pazemināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Vasaras vakaros tomēr aktīvi notiek dažādi pasākumi, festivāli, cilvēki naktīs mēdz pārvietoties. Pieļauju, ka par ielu apgaismojuma samazināšanu drīzāk varētu domāt ziemā, tā saucamajā „aklajā laikā", no pusnakts līdz kādiem pulksten 4, kad ielās praktiski nav kustības. Šobrīd notiek domu apmaiņa darbinieku un speciālistu vidū, skatām dažādus iespējamos risinājumus budžeta līdzekļu taupīšanai, – komentēja Aigars Šķēls.
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris apstiprināja, ka augusta vidū pašvaldībā plānota tikšanās, lai izvērtētu šābrīža tēriņus un izskatītu to iespējamo samazinājumu. Jautājumā konkrēti par ielu apgaismojumu viņš pauda: – Madonā pēc iespējas ātrāk nepieciešams realizēt otro posmu esošo ielu apgaismojuma gaismekļu nomaiņai pret LED, jo ar veco apgaismojumu palikušas lielākās, centrālās ielas – Blaumaņa, Rīgas un Saules iela, kur elektroenerģijas patēriņš ir ļoti liels. Ar iepriekš īstenoto ielu apgaismojuma projektu elektroenerģijas patēriņa ietaupījums ir jūtams, tāpēc jāmeklē projektu iespējas, lai atlikušajās ielās gaismekļus nomainītu uz LED. Tāpat arī nepieciešams novērst problēmas, kas palikušas pēc pirmā posma ielu apgaismojuma izbūves, lai viss darbotos, kā vajag. Var domāt par to ielu, kur apgaismojumu iespējams pielāgot, apgaismošanu ar minimālu jaudu, piemēram 30-40%, noteiktos laikos, no pusnakts līdz kādiem pulksten 5. Avīzi pie šādas samazinātas jaudas lasīt nevarēs, bet tas būtu pilnīgi pietiekami, lai droši pārvietotos.
Pārskata arī citus izdevumus
2022. gada budžetā redzams, ka pašvaldības centrālās administrācijas izdevumos paredzēti 9500 eiro baznīcu izgaismošanai. Vai arī to plānots kā samazināt? – Piešķirto finansējumu visdrīzāk nevienam neņems nost, taču finansējumu palielināt arī nav plānots. Pašvaldība finansē tikai baznīcas, kas atrodas Liepājas ielā (Madonas Kristus Karaļa Romas katoļu baznīcas. – Aut.), izgaismošanu. Tur esam panākuši ekonomiju, ir salikti LED lukturi, līdz ar to izdevumi nav tik lieli. Citur baznīcas par apgaismojumu maksā pašas. Bet par to, vai vajag baznīcu izgaismot visu nakti vai kā samazināt, noteikti jālemj baznīcām pašām, – sprieda Guntis Ķeveris.
Viņa ieskatā, lielāks izaicinājums elektroenerģijas patēriņa samazināšanā ir ventilācijas iekārtas, kas uzstādītas vairākās Madonas iestādēs. – Ventilācijas sistēmas elektroenerģiju tērē „uz urrā", iespējams, būtu jāskata, cik ilgi, cik lielā mērā tās tiek darbinātas. Ziemā gan tas iet kopā arī ar apkuri; šai jomā rēķini par elektrību vairāk liek lauzīt galvu, – atzina Madonas pilsētas pārvaldnieks.
Arī no pilsētas teritorijas uzturēšanas viedokļa tiekot domāts par ekonomiju. Degvielas taupības nolūkos lapu maisi vairs netiek piedāvāti visu vasaru, šur tur ilgāk tiek atstātas zaru kaudzes ielas malā, zāli nepļauj un ielas no smilts neslauka tik regulāri, kā iepriekš. – Degvielas cenas ir augušas par 70%, tāpēc varbūt nebraukājam tik bieži. Ja redzam, ka smilts uz ielas jau pieputējusi vai zaru kaudze sakrājusies, tad izvedam, zāle arī nekur nav aizaugusi – kārtību uzturam, bet cenšamies vairāk taupīt degvielu, – iedzīvotājus informēja Guntis Ķeveris.
Kurināmā cenas neizbēgami augušas
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls vērtēja, ka pašvaldības lielākais solis, gatavojoties izaicinājumiem gada tumšajā laikā, sperts jau pavasarī – pašvaldības dome galvojusi „Madonas siltuma" ņemto aizņēmumu 950 tūkstošu eiro apmērā Valsts kasē šķeldas un kokskaidu granulu iegādei. 22. martā pieņemot domes lēmumu, tika skaidrots, ka, laikus sagādājot vismaz pusi no apkures sezonai nepieciešamā kurināmā, to būs iespējams iegādāties par nedaudz zemāku cenu.
SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Ivars Grandāns atzina, ka pagājušajā gadā uz šo laiku viss kurināmais uzņēmumā jau bijis savests. – Sakarā ar visiem cenu trakumiem šogad tas notiek lēnāk, jo cenas nemitīgi pieaug. Piegādātājiem cenas arī atšķiras. Tā cena, par ko spriedām pavasarī, šobrīd tomēr ir augusi par kādiem 20%. Aizdevuma summa paliek tā pati, bet attiecīgi par šo naudu varēsim iepirkt mazāku daudzumu kurināmā. Un turpmāk cena varētu vēl tikai pieaugt. Tāpēc maksimāli pērkam tik, cik šobrīd varam un cik mums var piegādāt, – atklāja Ivars Grandāns.
Aigars Šķēls piebilda, ka arī citi apkures nodrošinātāji Madonas novadā mudināti kurināmo sagādāt jau iepriekš, lai izvairītos no vēl lielāka cenu kāpuma. – „Cesvaines siltums" kurināmo pašlaik sagādājis visai apkures sezonai, „Bērzaunes komunālais uzņēmums" – gandrīz visai, „Madonas siltumam" šīs nedēļas laikā būs iepirkti ap 40% no apkures sezonai nepieciešamā kurināmā. Gatavojoties ziemai, to uzskatījām par būtiskāko – sagādāt kurināmo, ja ne visai sezonai, tad uzkrāt, cik vien iespējams, – informēja Aigars Šķēls.
27.07.2022.