Šobrīd makšķerēšanai Rāceņu ezerā nav piemērojamas licences, kā tas bijis iepriekšējos gados. Tas tādēļ, ka beidzies saistošo noteikumu termiņš, kā arī Madonas novada pašvaldība nav gatava apstiprināt apsaimniekotāja – biedrības „Madonas makšķernieku klubs" – izstrādāto jauno nolikumu par licencēto makšķerēšanu Rāceņu ezerā. Tāda informācija izskanēja komitejas sēdē maijā, kā arī tika pieminēti biedrības veiktie pārkāpumi Rāceņu ezera apsaimniekošanā.
Pašvaldības jurists Helmuts Pujats deputātus informēja, ka iesniegto nolikuma projektu zvejniecības un medību tiesību komisija skatījusi pat trīs reizes, veicot savus grozījumus. Kā kompromisa variants sagatavotais nolikums iesniegts uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komitejai.
Lazdonas pagasta, kurā atrodas ezers, pārvaldes vadītājs Reinis Silups pret šī nolikuma tālāku virzīšanu tomēr bija kritisks.
– Ņemot vērā iepriekšējo biedrības darbību, arī pārkāpumus, kas tika izdarīti, uzskatu, ka biedrība nav pelnījusi apsaimniekot publisko ezeru, ar vēlmi to pārvērst par personīgo karpu audzēšanas dīķi, nevis saglabāt kā publisko ezeru, kas pieejams arī peldētājiem. Biedrība neņem vērā noteikumus, kas izriet no mūsu nolikuma un valsts likuma. Tāda apsaimniekošana ir ļoti apšaubāma. Tai pašā laikā pašvaldība ir uzturējusi peldvietas un pārējo. No biedrības darbības neredzu nekādu ieguvumu ne Madonas novada, ne arī pagasta iedzīvotājiem, – viedokli pauda Reinis Silups.
Biedrības veiktos pārkāpumus pieminēja arī domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons:
– Noteikumu termiņš par licencēto makšķerēšanu bija beidzies, un nelikumīgi tika iekasēta nauda par makšķerēšanu. Tāpat, nesaskaņojot ne ar vienu institūciju, neveicot nekādus zinātniskos pētījumus, mierīgu sirdi viņi gāza iekšā karpas. Tas ir publiskais ezers, nevis karpu dīķis. Vispār būtu jāatņem tiesības darboties.
Jurists Helmuts Pujats atgādināja, ka pašvaldības attiecībām ar biedrību „Madonas makšķernieku klubs" pamatā ir 2015. gadā noslēgtais ezera nomas līgums ar biedrību. Biedrības mājaslapā pausts, ka līguma termiņš ir 10 gadu.
Ivars Miķelsons vērtēja, ka šobrīd šāda sadarbība vairs nav aktuāla. – Biedrības iegūst, vulgāri sakot, brangu piķi no licencēm, bet zivis joprojām ielaiž pašvaldība. Kādreiz šīs biedrības tika radītas ar domu, ka pašvaldība nevarēja piedalīties nevienā projektā zivju resursu palielināšanai. Tā radās biedrības; pašvaldība 10% iedeva no sevis, pārējais finansējums bija no Eiropas. No biedrības – nekas. Gada laikā biedrības iekasē nesliktu naudu no licencēm. Tas ir izvērsies kā privāts biedrības pasākums uz pašvaldības rēķina, – sprieda priekšsēdētāja vietnieks.
Turklāt arī teritorijas labiekārtošanas darbos biedrība nedarbojas viena, bet gan ar pašvaldības atbalstu. Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris, kas ir arī zvejniecības un medību tiesību komisijas loceklis, atzina, ka biedrības līdzšinējā darbībā saskatāmi būtiski trūkumi.
– Ne tikai Lazdonas pagasts ir piedalījies teritorijas labiekārtošanā, bet esam piepalīdzējuši arī no pilsētas. Biedrība labiekārtošanu veic ne visa ezera teritorijā, bet gan tikai vienā konkrētā vietiņā. Un bļauj, ka kāds no malas atnāks ar savu badakāsīti, izķers viņu salaistās karpas. Bet tās ir salaistas nelikumīgi, – uzsvēra Guntis Ķeveris.
Lai gan komitejas sēdē netika minēts, kurš tieši no divdesmit pieciem biedrības biedriem un trim valdes locekļiem veicis šīs darbības, Reiņa Silupa rīcībā bija informācija, ka viens no valdes locekļiem ir pašvaldības zivju resursu aizsardzības un uzraudzības speciālists Juris Strods, par ko pagasta pārvaldnieks pauda neizpratni.
Ivars Miķelsons jautāja: – Vai ezeram vispār vajag apsaimniekotāju? Licences šobrīd neviens rīta agrumā ezera krastā nepērk – viss notiek internetā; pašvaldībai būtu jāorganizē tikai, lai caur internetu šo licenci var nopirkt. Labiekārtošanu jau šobrīd daļēji veic pašvaldība. Es ierosinātu atgriezt atpakaļ nolikumu izskatīšanai un pārstrādāšanai, par pamatu ņemot Kāla ezera apsaimniekotāja „Kāla ezera padome" līgumu, kurā ir ļoti lojāli noteikumi un prasības arī pret biedrību.
Tāpat Reinis Silups minēja pozitīvu citu novadu pieredzi, kur tiekot izveidotas speciālas aģentūras – tās vadot licencēto makšķerēšanu publiskajos ezeros, un iegūtie līdzekļi tiekot ieguldīti to teritorijas, infrastruktūras attīstīšanai. – Uzskatu, ka tas atrisinātu daudz problēmu, kas ir arī citos publiskajos ezeros – starp atpūtniekiem, makšķerniekiem, privāto zemju īpašniekiem un visu pārējo, – teica Reinis Silups.
Laikrakstam „Stars" viņš atklāja, ka drīzumā tiks rīkota tikšanās ar biedrības „Madonas makšķernieku klubs" pārstāvjiem, lai pārskatītu turpmāko sadarbību. – Ir piesaistīts arī neitrāls speciālists, lai paustu savu skatījumu. Pēc aptuveni nedēļas, pusotras varētu tapt skaidrāks, vai būs rasts kāds kompromiss. No pagasta puses redzu pāris lietu, kurās nevaram piekāpties. Ja biedrība tam nepiekritīs, sadarbību nevarēsim turpināt, – pārvaldnieks akcentēja.
Viņš arī uzsvēra, ka makšķernieki šobrīd droši var makšķerēt Rāceņu ezerā, ievērojot vispārējos noteikumus makšķerniekiem. Ir jābūt derīgai makšķernieka kartei; bet licences nav spēkā, jo pašreiz nav apstiprināts to iegādes nolikums.
09.06.2021.