Zināms, ka no 15. novembra visiem valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un to kapitālsabiedrību darbiniekiem nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Kāda ir situācija Madonas novada pašvaldībā – cik daudz darbinieku šobrīd atstādināti no amata vai iesnieguši atlūgumu, neturpinot darba attiecības, jo nav sadarbspējīga „Covid-19" sertifikāta?
Skaits – zem 5%
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs vērtēja, ka kopumā skaits ir salīdzinoši neliels – zem 5% jeb 100 no visiem darbiniekiem. Pēc viņa teiktā, ap 60-70 darbinieku ir no visa jaunizveidotā novada pagastu pārvaldēm, to iestādēm, skolām, bērnudārziem, struktūrvienībām. Vēl kādi 30-40 komunālo saimniecību darbinieki. – Diezgan daudzi ir tehniskie darbinieki no dažādām iestādēm, ja kā kategorija jānosauc, kur izteiktāk nevakcinējās, – teica Agris Lungevičs.
Viņš atzina, ka, vēl pirms tika pieņemti normatīvi par obligāto vakcinēšanos, situācija bijusi krietni bēdīgāka. Un, lai gan ikkatra darbinieka zaudēšana kādā ziņā ir sāpīga, tomēr motivācijai vakcinēties jābūt. Vai ir arī speciālisti, kuru atstādināšanu no amata vai atlūgumu šobrīd būtiski izjutīs pašvaldības darbā? – Nevaru tā teikt, jo sensitīvu informāciju nemaz nevaru izpaust. Katrs darbinieks ir svarīgs, nevar izcelt kādu vienu. Domāju, nebūs nevienas jomas, kur to ļoti jutīs. Īslaicīgi, tos trīs mēnešus atstādināšanas gadījumā, būs iespējama aizvietošana, piemaksas kādam citam darbiniekam par pienākumu veikšanu. Liela iespēja, ka šo trīs mēnešu laikā daļa vakcinēsies, atjaunosies darbā, varbūt kāds izslimos. Vēl situācija var mazliet mainīties, – to, ka ne visi vakcinēšanās pretinieki šobrīd uzrakstījuši atlūgumu, pauda Agris Lungevičs.
Jautāts par situāciju domes administrācijas un deputātu vidū, viņš atbildēja, ka visi pašvaldības domes deputāti esot vakcinējušies pret „Covid-19", savukārt no centrālās administrācijas to neesot izdarījuši vien pāris darbinieku.
Iesākumā pārplānos slodzes
Būtiskāk darbinieku iztrūkums varētu būt jūtams izglītības jomā, kur jau pirms prasības par obligātu „Covid-19" sertifikātu nereti bija vakantas pedagogu vietas. Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne atklāja, ka jaunizveidotajā Madonas novadā no 15. novembra vairs nestrādā 19 pedagogi un 10 tehniskie darbinieki. Lai skaitļi nešķistu pārāk dramatiski, jāņem vērā, ka daudzos gadījumos šo darbinieku slodze nebijusi pilna.
– Runājot par pedagogiem, jā, kopā tie ir 19 skolotāji, bet pedagoģisko likmju skaits ir mazāks. Arī no 10 tehniskajiem darbiniekiem ir tādi, kuriem nav bijusi pilna darba slodze, bet gan, piemēram, tikai puse likmes, – piebilda Solvita Seržāne. Pārstāvētie mācību priekšmeti vai jomas: pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi, vadītāju vietnieki vai pirmsskolā – metodiķis, interešu izglītības skolotāji, arī profesionālās ievirzes pedagogi, diemžēl arī matemātikas, fizikas skolotājs pamatskolas posmā, bioloģijas, sākumskolas skolotājs. No tehniskajiem darbiniekiem – skolotāju palīgi (visizteiktāk), medmāsas, nakts aukles.
– Šobrīd mācību gada vidū atrast atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus, pedagogus viennozīmīgi ir sarežģīti. Jo ir savas prasības arī tehniskajam darbiniekam izglītības iestādē, vai tā būtu medmāsa, pavārs vai skolotāja palīgs. Iestāžu vadītājiem pie visa apmācību procesa tā ir papildu slodze – uz atstādināšanas laiku atrast vietā vai ja kāds izdomājis un uzrakstījis jau atlūgumu, – neslēpa Solvita Seržāne.
Viņa gan pieļāva, ka kāds no tiem darbiniekiem, kas atstādināti uz laiku, pēc šī perioda varētu atgriezties darbā, ja varēs uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu. Tā ļauj cerēt būtiskais uzlabojums vakcinēšanās aptverē mēneša laikā, kopš tika pieņemta prasība pēc obligātā sertifikāta pašvaldības institūciju darbiniekiem. – Ja paskatītos vēl pirms mēneša, šī situācija rādījās krietni dramatiskāka, tomēr daudzi izšķīrās par labu savai un apkārtējo veselībai, turpinot darba attiecības. Līdz ar to tas ir vēl tādā zināmā procesā, – pauda Solvita Seržāne.
Kas notiks laikā, kamēr šo darbinieku tomēr nav, vai izdosies nosegt viņu slodzes? Izglītības nodaļas vadītāja informēja, ka izglītības iestāžu vadītāji kopā ar nodaļu šobrīd darot visu, lai uzrunātu darbiniekus gan iestāžu esošo darbinieku ietvaros, gan kolēģus citās skolās. Solvita Seržāne skaidroja: – Varbūt kādam pedagogam nav pilna likme, tiek apsvērts, ka daļu stundu var paņemt. Var kādas slodzes pārplānot esošajos iestādes ietvaros. Gribas ticēt, ka izdosies atrast pedagogus, kas var pārņemt šo mācību procesu. Būsim reālisti, nekādus konkursus amata vietām nevaram izsludināt, ņemot vērā šābrīža situāciju, kas mums nav unikāla valstī.
Viņa gan uzsvēra, ka šobrīd neesot nevienas tādas mācību klases, kas būtu „jātaisa ciet", jo nav, kas māca. – To arī nevaram pieļaut, jo ministrijas normatīvajā aktā ir atrunāts – ja situācija ir tāda, ka pedagogu nevar atrast, tiek pieļauts, ka mācību process var notikt attālināti un to vada pedagogs, kurš attāluma dēļ fiziski nevar nokļūt uz skolu, bet ir vakcinēts un var mācīt attālināti. Iestāžu vadītāji dara visu neiespējami iespējamo, lai mācību process tiktu nodrošināts un lai tas pēc iespējas būtu klātienē, – akcentēja Solvita Seržāne.
Kvalitāte, neizbēgami, cietusi
Kopumā notiekošais izglītības kvalitāti noteikti neuzlabo. Izglītības nodaļas vadītāja komentēja: – Mācību kvalitāte jau šobrīd ir cietusi, sākumā gana saraustītā un komplicētā apmācības procesa dēļ. Paši redzam, ka slogs, lai tiktu pie mācību procesa klātienē, ir pietiekami liels. Katra ģimene to izjūt. Lai tiktu līdz skolas solam, pirmkārt, jābūt veselam pašam, jābūt veseliem klasesbiedriem un pedagogiem. Tikai tad var notikt mācības. Slimošanas gadījumi ir bijuši, ir tikuši nozīmēti attālinātie mācību procesi saistībā ar karantīnu. Izglītības kvalitātes jautājums ir aktuāls jau no brīža, kad vispār saskārāmies ar pandēmiju. Šobrīd pat nav bijis laika novērtēt, cik liels ir kvalitātes kritums, bet jau pagājušajā gadā valsts pārbaudes darbi to parādīja, un kopumā nekas nav uzlabojies. Cenšamies noturēt mācību procesu, virzīties uz priekšu. Viennozīmīgi ir jāteic, ka kvalitātes kritumu diemžēl jutīsim.
Pagarina līdz 15. decembrim
Ņemot vērā, ka tomēr liels skaits nodarbināto valsts pārvaldē, pašvaldībās un to kapitālsabiedrībās, kā arī privātajā sektorā uzsāka vakcinācijas procesu, dažos gadījumos – „pēdējā brīdī", Ministru kabinets 9. novembrī lēma precizēt nosacījumus par darba pienākumu pildīšanu, uzrādot „Covid-19" vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu no 15. novembra.
Izmaiņas paredz, ka publiskajā sektorā nodarbinātie, kuri līdz 15. novembrim būs uzsākuši vakcinācijas kursu (saņēmuši vakcīnas 2 devas vai 1 devu), taču vēl nebūs saņēmuši sadarbspējīgu „Covid-19" vakcinācijas sertifikātu, varēs turpināt pildīt darba pienākumus attālināti vai klātienē. Jāņem vērā, ka šīm personām vakcinācijas sertifikāta iegūšanas gala termiņš ir šā gada 15. decembris. Līdz tam nodarbinātie darbu klātienē var turpināt, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas ir ne vecāks par 72 stundām, turklāt testēšana jāveic par saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju.
Tādi paši nosacījumi attiecas arī uz privātajā sektorā nodarbinātajiem, kuri darba pienākumus privātajā sektorā veic klātienē un nonāk tiešā saskarsmē ar klientiem, ir pakļauti inficēšanās riskam vai nodrošina uzņēmuma darbības nepārtrauktību. Ja vakcinācija ir uzsākta, sertifikāts jāsaņem līdz 15. decembrim, līdz tam turpinot pildīt darba uzdevumus klātienē ar testēšanas sertifikātu.
17.11.2021.