Kārtējā Madonas novada domes finanšu un attīstības komitejas sēdē 23. janvārī, izskatot jautājumu par pašvaldības nolikuma projekta nodošanu sabiedrības viedokļu noskaidrošanai, deputātu vidū izraisījās diskusija, kādas padomes veidot — iedzīvotāju vai konsultatīvās.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atzīmēja, ka attiecībā uz sabiedrības līdzdalību ir divi veidi, bet nolikumā būtu jāparedz viens.
– Mums ir jāizvēlas veidot konsultatīvās padomes pa jomām vai teritoriālās iedzīvotāju padomes, turklāt trešais termins ir līdzdalības budžets, kas mums arī būs jānosaka. Daļa domā, ka līdzdalības budžets ir iedzīvotāju padomes kompetencē, bet tā nav, jo tajās būs balsojums līdzdalības budžeta ietvaros par iesniegtajiem projektiņiem attiecīgajā teritorijā, kā, piemēram, soliņu, apgaismes staba uzstādīšanu vai kādu citu ieceri – kuru realizēt, bet kuru ne. Manā skatījumā, konsultatīvās padomes būtu lietderīgākas, it sevišķi ņemot vērā, ka iedzīvotāju padomes gala lēmumu par līdzdalības budžetu nepieņem. Konsultatīvās padomes pavērtu iespējas katrā jomā saaicināt aktīvistus, viedokļu līderus, kuri attiecīgajās nozarēs dotu padomus, atklātu savu redzējumu, – uzsvēra Agris Lungevičs. Jāņem vērā, ka iedzīvotāju padomes veidotu vietējā sabiedrība, bet konsultatīvās padomes – dome.
Vairākums deputātu – divpadsmit no sešpadsmit – atbalstīja domes priekšsēdētāja skatījumu veidot konsultatīvās, nevis iedzīvotāju padomes. Kā izteicās Madonas novada domes deputāts Arvīds Greidiņš, pašvaldībai būtu vieglāk strādāt, ja tiktu veidotas konsultatīvās padomes.
– Demokrātija jau ir laba lieta, bet tai ir jābūt vadītai, līdz ar to nesarežģījam sev dzīvi un ejam to ceļu, kas pašiem arī ir izdevīgāks, – pirms balsošanas aicināja Arvīds Greidiņš.
Dažiem deputātiem bija grūti izšķirties, kuru padomes veidu atbalstīt. Madonas novada domes deputāte Sandra Maksimova bija pat gatava mirt „varoņa nāvē" – sak, šaujiet nost, bet viņa nevarot pateikt, kas būtu lietderīgāk, – viņas pārliecība esot 50 pret 50…
Savukārt Madonas novada domes deputāte Vita Robalte norādīja, ka šīm padomēm ir divas dažādas lomas. Viņa atgādināja, ka jau pagājušā gada pavasarī attiecībā uz iedzīvotāju padomēm domei iesniegusi izstrādātu Saistošo noteikumu projektu un esot solīts izskatīt to līdz septembrim, bet nu ir jau janvāris un tikai tagad par to beidzot tiek spriests.
– Veidojot iedzīvotāju padomes, varētu palielināt iedzīvotāju lomu investīciju apgūšanā, un tieši tas, iespējams, līdz šim ir atturējis no to veidošanas, jo lēmumi, kas attieksies uz konkrētu teritoriju, būs jāsaskaņo ar iedzīvotāju padomi. Mana pārliecība – ir jāveido teritoriālās padomes. Tā jau arī nevar uzskatīt, ka 19 ievēlētie Madonas novada deputāti ir tie gudrie un pārējie lai stāv malā, – atzīmēja Vita Robalte.
Viņa uzsvēra, ka iedzīvotāju padomēm ir jābūt dabīgi dzimušām, nevis mākslīgi veidotām, un tikai tur, kur ir aktīvi iedzīvotāji, kas vēlas tajās darboties. Savukārt konsultatīvās padomes zināmā mērā esot lokomotīves pašvaldības darba virzībai un attīstībai. Pēc deputātes domām, varētu veidot vēl trešo – Uzņēmējdarbības padomi, jo tas jau neprasot nekādus finanšu līdzekļus, padomes darbojas sabiedriskā kārtā.
– Tā taču ir liela vērtība, ja mēs ikdienas darbā piesaistām "smadzenes", līdz ar to esmu par abām padomēm, – savu nostāju atklāja Vita Robalte.
Līdzīgu viedokli pauda arī Madonas novada domes deputāts Andris Sakne. – Iedzīvotāju padomēm ir jādzimst pašām no sevis, nevis jāliek pagasta pārvaldes vadītajam sasaukt sapulci un tās veidot „no augšas". Ir jābūt iedzīvotāju konsultatīvai padomei, kura varētu ieteikt deputātiem un pārvalžu vadītājiem, ko un kā darīt, atklāt savu redzējumu, – uzsvēra Andris Sakne.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls pauda atbalstu konsultatīvām padomēm.
– Iedzīvotāju padomēs lemjamo jautājumu loks likumdošanā ir nodefinēts ļoti šaurs. Tas, kas rada bažas, ir jautājums par šo padomju objektivitāti. Turklāt no iedzīvotāju puses aktivitāte bieži vien ir nekāda un rezultāts ir tāds, ka tās pagastos tiek ievēlētas ar trīs, četrām vai desmit balsīm, līdz ar to jautājums ir par to, kāda ir to pārstāvniecība. Turpretī konsultatīvo padomju pienesums pašvaldības darbā būtu nesalīdzināmi lielāks, – sacīja Aigars Šķēls.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora atzina, ka vienlaikus nevar darboties divas padomes – gan konsultatīvā, gan iedzīvotāju padome, it īpaši ņemot vērā, ka to funkcijas pārsedzas.
– Es domāju, ka tomēr būtu jāveido iedzīvotāju padomes, lai to, kas saistās ar konkrētu dzīvesvietu, varētu izlemt paši iedzīvotāji. Kā zināms, šāda ideja sabiedrībā ir saistīta ar nesen īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, kā rezultātā vietējā vara ir ļoti attālinājusies no iedzīvotājiem. Lai to kompensētu, likumdevējs ir paredzējis iespēju veidot šādas iedzīvotāju padomes. Cits jautājums, kā un vai tās vispār var ietekmēt pašvaldības un domes deputātu lēmumus. Bet es domāju, ka ir jārada cilvēkiem, kas dzīvo uz vietas, iespēja pašiem iesaistīties aktivitātēs, kas vērsta uz dzīves kvalitātes paaugstināšanu, iesniegt priekšlikumus, kā uzlabot dzīves vidi tur, kur dzīvo pats un viņa ģimene, – savu pārliecību neslēpa Zigfrīds Gora.
Arī Madonas novada deputāts Aivis Masaļskis atzina, ka, kaut gan jau tagad nekas neliedzot iedzīvotājiem aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un problēmjautājumu risināšanā meklēt atbalstu gan pie pārvalžu vadītājiem, gan pašvaldībā, gan pie domes deputātiem, tomēr, ņemot vērā, ka Madonas novads ir tik liels novads, viņš priekšroku dotu teritoriālajām iedzīvotāju padomēm, tas būtu arī demokrātiskāk.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Čačka uzsvēra, ka esot jāsaprot, ka abas padomes var pieņemt lēmumus, kam būs ieteikuma formāts, un tās diemžēl nevarēs pieņemt lēmumus, kuri būs saistoši deputātiem.
– Es vairāk virzos uz konsultatīvām padomēm vairākās nozarēs, kurās darbotos zināmi ar konkrētu jomu saistīti profesionāļi, līdz ar to ieteikumu kvalitāte, redzējums, ticamāk, būtu plašāks, – atzīmēja Artūrs Čačka.
Atbalstu konsultatīvajām padomēm finanšu un attīstības komitejas sēdē pauda arī citi domes deputāti – Artūrs Grandāns, Kaspars Udrass, Andris Dombrovskis, Valda Kļaviņa, kura aicināja iedzīvotājus jau tagad aktīvāk izmantot pašvaldības piedāvātas iespējas un piedalīties dažādu projektu konkursos, lai tos īstenotu savās dzīvesvietās.
Jāpiebilst, ka šis jautājums vēl tiks skatīts domes sēdē, tas tiks nodots arī sabiedriskajai apspriešanai, un iespēja paust viedokļus būs arī iedzīvotājiem.
30.01.2024.