Pašvaldībā ilgstoši bijis aktuāls jautājums par vidi degradējošām būvēm; 30. novembra domes sēdē tika pausts, ka jau iepriekš spriests par paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanu šādiem īpašumiem, taču tas tā arī nav ieviests. Domes sēdē ar dažiem iebildumiem tika apstiprināts vidi degradējošo būvju komisijas nolikums, lai varētu uzsākt darbu ar degradētajiem objektiem.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls atgādināja, ka par vidi degradējošām būvēm pašvaldībā ticis diskutēts jau labu laiku; viens no soļiem, kā šo darbu uzsākt, ir izveidot komisiju, tādēļ izstrādāts šādas komisijas darbības nolikums.
Nepieciešama objektīva komisija
Deputāte Vita Robalte pauda bažas, ka sakarā ar nolikumā paredzēto punktu: komisija "Uz iesnieguma pamata vai pēc savas iniciatīvas apseko pašvaldības teritoriju nolūkā fiksēt vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves, pārbauda būves un sagatavo par tām atzinumus", varētu būt iespējama politiskā izrēķināšanās.
– Šī ir komisija, kas konstatēs jeb piešķirs degradētās būves statusu, tas nozīmē divreiz lielāku NĪN – nebūs 1,5%, bet gan 3%, no lielākās kadastrālās vērtības. Man nav pieņemami, ka komisija pēc saviem ieskatiem var piemeklēt, kuras ir šīs būves. Tam būtu jābūt citam instrumentam, vai tā būtu nekustamo īpašumu pārvaldības nodaļa vai citi, kas rūpējas par attiecīgo vidi, nevis komisija, kas izvēlas pēc viņiem vien zināmiem principiem, – iespējami objektīvāku izvēles principu, pēc kura apsekot vidi degradējošas būves, rosināja noteikt Vita Robalte. Pēc viņas domām, komisijas sastāvā būtu jāapstiprina "no katra politiskā spēka viens cilvēks" un viens komisijas loceklis, kas orientējas būvniecības jautājumos. Deputāte sprieda, ka komisijai būs jāveic identificēšana, kura no būvēm atbilst normatīvajos aktos, tostarp pašvaldības saistošajos noteikumos Nr. 44, minētajām degradētas vai bīstamas būves pazīmēm. Sarakstu ar šādām būvēm varētu iesniegt pagastu, apvienību pārvalžu vadītāji, kuri vislabāk pārzina vietējo situāciju.
Deputāts Andris Sakne arī apšaubīja, ka izdosies veiksmīgi izveidot komisijas sastāvu, kas turklāt jāapstiprina domei. Arī viņš piekrita, ka pēc savas iniciatīvas komisijai apsekot būves varētu nebūt objektīvākais risinājums.
– Novads ir tik liels, kā atrast pirmo, otro, trešo graustu? Vai tie tomēr nebūtu pagastu pārvaldnieki, kas vislabāk pazīst, zina savus lauku novadus, kur kāda būdiņa var uzgrūt virsū, – pauda Andris Sakne. Viņš pieļāva, ka tie varētu būt arī pensionēti speciālisti ar būvinženiera sertifikātu, kas komisijas sastāvā varētu apsekot un novērtēt būves.
– Tur tomēr jābūt ekspertu slēdzieniem, māja ir vai nav avārijas stāvoklī. Piemērs ir Parka iela 6, kur it kā ir, it kā nav avārijas stāvoklī, bet tagad ir balta, lepna ūdensroze, novadam ļoti vajadzīga. Vairāk uzticētos mūsu pašu būvvaldei, kura varētu godīgi novērtēt un godīgi likt maksāt paaugstinātu nodokli par vidi degradējošu īpašumu. Mani nepārliecina komisijas izveide, ka dome nosaka – tu būsi priekšsēdētājs, tu būsi vietnieks, kā ir nolikuma 10. punktā, – sprieda deputāts.
Sākumā – nolikums, tad – sastāvs
Aigars Šķēls norādīja – kā "politisku izrēķināšanos" varētu traktēt arī jebkurus pašvaldības saistošos noteikumus vai ikdienas darbības. Tomēr komisija iespējami degradēto būvju apsekošanā vadīsies pēc noteiktiem kritērijiem.
– Nepiekrītu apgalvojumam, ka komisija nevar, es to pat nesauktu – "izvēlēties" objektus, bet komisijai būtu ne vien tiesības, bet arī pienākums apsekot, sekot līdzi mūsu videi, būvēm, teritorijām, nevis tikai gaidīt iedzīvotāju iesniegumus. Tie var neatnākt vispār vai atnākt par vēlu. Komisijas sastāvā, protams, būs speciālisti, kas orientējas būvniecībā un arī apvidū un ainavā, – uzsvēra Aigars Šķēls. Tāpat arī jebkuras komisijas sastāvs, piemēram, administratīvo aktu strīdu komisija vai zvejniecības un medību tiesību komisija, tiekot apstiprināts ar domes lēmumu; līdz ar to vidi degradējošo būvju komisijas nolikuma 10. punkts neesot nekas ārkārtējs.
Juriste Gerda Kvanta, kas izstrādājusi nolikumu, apstiprināja Aigara Šķēla teikto – noteikumi, kas jāievēro, lai būve netiktu atzīta par bīstamu, degradētu, atrunāti pašvaldības nupat pieņemtajos saistošajos noteikumos Nr. 44 "Par nekustamo īpašumu un tiem piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju uzturēšanu un kopšanu Madonas novada pašvaldības teritorijā". Tāpat komisija savā darbībā ievēros Būvniecības likumu, Ministru kabineta noteikumus Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi", kā arī citus Latvijas Republikā spēkā esošos tiesību aktus, domes lēmumus.
– Šo nolikumu vēlamies pieņemt šogad, lai varam jau no nākamā taksācijas gada sākt darboties ar šo nodokli. Par paaugstināto nodokli runa mums ir bijusi jau iepriekšējā Madonas novadā, bet darboties nav sākuši. Ar šo komisijai uzdota funkcija kaut kādā veidā pašiem proaktīvi rīkoties. Tās sastāvu varētu būt sarežģīti nokomplektēt. Tādēļ tā doma ir, ka sākam ar šo, skatāmies, kā ies, komisijas priekšsēdētājs var nākt ar ierosinājumu grozīt, ja nepieciešams, papildināt sastāvu, – vēstīja Gerda Kvanta.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs piebilda, ka pie komisijas sastāva vēl būs jāstrādā, neizslēdzot iespēju, ka tajā varētu darboties arī kāds no būvvaldes speciālistiem, pārvaldniekiem. Viņš akcentēja: – Šī ir jauna joma, kurā līdz šim pašvaldībā neesam darbojušies, bet ļoti svarīga joma, arī daudz iedzīvotāju man personīgi lūguši risināt šo graustu lietas. Dubultais nodoklis kā instruments mums var palīdzēt. Ir bijusi diskusija – tā ir būvvalde vai komisija, lēmums ir bijis virzīties uz komisiju. Jautājumā par sastāvu – domāju, ja palaidīsim šo procesu, darbības gaitā varēsim uzlabot, ja būs kādas idejas, kā to izdarīt.
Agris Lungevičs, komentējot Vitas Robaltes aicinājumu komisijā iekļaut pa vienam pārstāvim no katra politiskā spēka, vairāk akcentēja komisijas darba administratīvo, nevis politisko nozīmi.
– Ja no mūsu vidus ir, kas šo jomu pārzina, tā ir cita lieta. Bet es noteikti nepretendēju, ka varētu kvalitatīvi konstatēt graustus vai ko tamlīdzīgu, – apstiprināt komisijas nolikumu esošajā redakcijā un tikai tad ķerties pie sastāva veidošanas visiem kopā mudināja Agris Lungevičs.
Pērnā gada jūlijā Madonas novada pašvaldība tika pieņēmusi saistošos noteikumus Nr. 2 "Madonas novada pašvaldības nolikums", kura apakšpunktā noteikts – no deputātiem, administrācijas darbiniekiem, pašvaldības iedzīvotājiem ir izveidota būvju klasificēšanas komisija.
Ņemot vērā būvju klasificēšanas komisijas nolikumā tai noteikto kompetenci, funkcijas un uzdevumus, būvju klasificēšanas komisijas nosaukums tiek mainīts uz "Vidi degradējošo būvju komisija".
Tāpat Madonas novada pašvaldības dome ar balsu vairākumu, trim deputātiem balsojumā "atturoties" (Andris Sakne, Sandra Maksimova, Vita Robalte), nolēma apstiprināt vidi degradējošo būvju komisijas nolikumu, kas stājās spēkā 2022. gada 1. decembrī.
14.12.2022.