Madonas novada pagastos pašvaldībām piederošie dzīvokļi piedzīvo pārmaiņas — tajos veic remontus, pielāgojot telpas un padarot tās dzīvošanai ērtas, pieejamas un drošas. Balstoties uz lasītāju uzdotajiem jautājumiem, kam šie dzīvokļi pēc remontdarbiem būs paredzēti, pašvaldība sniedz skaidrojumu.
– Šie būs sociālie dzīvokļi, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti vai personām, kurām piešķirts trūcīgā statuss. Dzīvokļiem dažādās novada vietās tiek piešķirts sociālā dzīvokļa statuss, un tādā kārtībā dzīvojamās telpas arī tiks izīrētas, – skaidro sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs, Madonas novada domes deputāts Artūrs Čačka. – Pagaidām citiem personas kritērijiem dzīvokļi nav paredzēti. Šo dzīvokļu renovācija nav tikai pašvaldības uzsaukums, noteikts procentu skaits naudas izteiksmē tiek dots no Eiropas dotācijām. Visā novadā paredzēts renovēt vairāk nekā desmit dzīvokļus. No pašvaldības viedokļa raugoties, labāk lai šādi dzīvokļi būtu mazāk vajadzīgi. Pats labākais ir tas, ka cilvēki sevi spēj patstāvīgi aprūpēt un nodrošināt, ka viņiem nav trūcīgā statusa vai invaliditātes, jo neviens jau nealkst tādu statusu saņemt.
Protams, ja cilvēks nonāk tādā situācijā, pašvaldībai ir fiziska iespēja palīdzēt, un, ja rodas vajadzība, dzīvokļi šī iemesla dēļ arī tiek renovēti. Vide ir tīra un kārtīga, persona var dzīvot sakārtotā un kosmētiski izremontētā mājoklī. Ja personai ir nepieciešams sociālais dzīvoklis, viņš vispirms vēršas pie sava pagasta sociālā darbinieka, kurš savukārt kopā ar pagasta pārvaldnieku, kas ir dzīvokļa turētājs, savstarpēji komunicējot, risina situāciju. Starp Sociālo dienestu un konkrētā pagasta pārvaldes vadītāju tiek uzturēta cieša sadarbība, un tālāko risinājumu rod atbildīgie cilvēki.
Diemžēl ļoti bieži novērojama situācija, kad svaigi izremontētā un kārtīgā, sakoptā dzīvoklī iemitinātās personas īsā laikā rada antisanitārus apstākļus. Artūrs Čačka norāda: – Zinot to, kam var tikt piešķirti šie dzīvokļi, rada riska faktoru. Protams, katram cilvēkam ir savs stāsts, kā viņš ir nonācis līdz trūcīgā statusam vai invaliditātei, kādu dzīvi līdz šim dzīvojis. Raugoties uz pašvaldības ieguvumu, jāsaka tā – ievietojot šādus cilvēkus sociālās aprūpes centrā, izdevumi no pašvaldības budžeta var būt lielāki. Domāju, ka katra pagasta sociālais darbinieks un pagasta pārvaldnieks sev apkārt dzīvojošos cilvēkus zina un izvērtē risku, vai dzīvokli „pieturēt" kādam, kas nonācis īslaicīgās grūtībās, piemēram, pensionāram vai citam cilvēkam, kurš savu ikdienu vada visiem pieņemamā veidā. Katru konkrēto gadījumu var izvērtēt. Gribu ticēt, ka iedalot dzīvokļus cilvēkiem, kuri jau iepriekšējo dzīvesvietu pārvērtuši par antisanitāru, to ņem vērā, un tas arī būtu jāņem vērā. Sociālais dienests noteikti apseko šīs personas, pastāv arī noteikumi, kas jāievēro. Saprotams, ka divdesmit četras stundas diennaktī katram blakus nestāvēs, taču, kā jau sacīju, vietējie viens otru pazīst un noteikti spēj rast objektīvu risinājumu.
23.01.2026.