Viens no jautājumiem, kas tika aktualizēts, tiekoties ar Madonas novada pašvaldības vadību un speciālistiem Madonas pilsētas kultūras namā, skāra iespējas samazināt apkures un karstā ūdens izmaksas daudzdzīvokļu mājās Madonas pilsētā.
Dārgā ūdens cirkulācija
Diskusija galvenokārt izraisījās par situāciju vasaras sezonā daudzdzīvokļu mājās Madonas pilsētā, kad bieži par tā saucamo čūsku vannas istabā jeb dvieļu žāvētāju (siltā ūdens cirkulāciju siltumapgādes sistēmā) jāmaksā pat vairākas reizes vairāk nekā par pašu patērēto karsto ūdeni.
Iedzīvotāji arī pārmeta, kāpēc SIA "Madonas siltums" lielais siltumapgādes tarifs (104,58 eiro par megavatstundu) netika samazināts jau pavasarī, līdzīgi kā daudzviet citur Latvijā, bet tikai ar 1. oktobri (74,74 eiro par megavatstundu), ņemot vērā, ka tas būtiski ietekmēja karstā ūdens maksu tieši Madonas pilsētā.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atzīmēja, ka pārsvarā siltuma tarifi Latvijā samazinājās vasarā, tuvojoties apkures sezonai, un arī Madonā tas tika samazināts ar 1. oktobri – no 104,58 uz 74,74 eiro par megavatstundu.
– Tas, ka visu vasaru spēkā bija šie 104,58 eiro, kas faktiski bija tarifs siltajam ūdenim, skaidrojams ar milzīgo enerģētikas cenu lēcienu iepriekšējā apkures sezonā un jo īpaši kurināmā iegādē. Turklāt tas viss tarifā atspoguļojas ar laika nobīdi, jo brīdī, kad "Madonas siltums" kurināmo pirka jau par lielo cenu – 33 eiro, tarifā bija iekļauta vecā cena – 16 eiro. Arī vasarā tika kurināts ar šķeldu, kas bija iepirkta par lielo cenu. Jā, tarifs vasarā bija ļoti augsts, bet arī tā augstākais punkts iepriekšējās apkures sezonas laikā nebūt nebija lielākais valstī. Savukārt ar 1. oktobri tarifā atspoguļojas iepirktais kurināmais jau par daudz mazāku cenu. Manā skatījumā, tarifa samazinājums, sākoties jaunajai apkures sezonai, ir vērtējams pozitīvi, un tas tagad ir apmēram tāds pats kā vidēji valstī, – uzsvēra Agris Lungevičs.
Rosina pieņemt noteikumus
Attiecībā uz karsto ūdeni vasarā un tā cirkulāciju siltumapgādes sistēmā tika arī jautāts, kāpēc Madonas novada pašvaldības kapitālsabiedrība – SIA "Madonas siltums" – nevarētu pieņemt noteikumus, ka vasarā, beidzoties apkures sezonai, siltā ūdens maksa tiktu rēķināta kā attiecība starp izlietoto megavatstundu daudzumu summu pret mājā patērētajiem karstā ūdens kubikmetriem, tā iegūstot viena kubikmetra faktisko cenu un iztiekot bez jebkādiem cirkulācijas aprēķiniem. Tādā gadījumā vienas mājas iedzīvotājiem būtu vienāda kubikmetra cena.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks komunālās saimniecības, teritoriālās pārvaldības un attīstības jautājumos Aigars Šķēls atzīmēja, ka arī siltā ūdens sagatavošanas izmaksu aprēķinus nosaka normatīvie akti, līdz ar to gan "Madonas siltums", gan "Madonas ūdens" var pieņemt tikai tādus noteikumus, kas atbilst augstākstāvošajiem normatīvajiem aktiem, nevis pašu izdomātus.
Savukārt SIA "Madonas siltums" valdes loceklis Ivars Grandāns vērsa uzmanību, ka šāda sistēma, aprēķinot karstā ūdens sagatavošanas izmaksas, Madonā esot gadus divdesmit, taču joprojām iedzīvotāji to līdz galam nav izpratuši. Varbūt esot jārīko kāds seminārs, jāskaidro, kā veidojas maksa par cirkulāciju un kāpēc par to ir tik daudz jāmaksā. Jāņem vērā, ka daudzdzīvokļu mājās tā saucamā čūska vannas istabā jeb dvieļu žāvētājs izdala siltumu visu vasaru. Rudenī tas daudzviet ir pat ļoti izdevīgi, jo ļauj ilgāk nepieslēgties apkurei.
Katrā ziņā tajās mājās, kur nav šādas cirkulācijas (pārsvarā daļā Rūpniecības ielas rajona) aprēķins par karsto ūdeni ir daudz mazāks. Situācija katrā mājā esot individuāla, tāpēc visā Madonas pilsētā nevar piemērot vienu metodiku, nosakot visiem vienādu vidējo maksu par tā saucamo čūsku vannas istabā. Tā nevar darīt arī tāpēc, ka katrā mājā ir sava uzskaite un sava karstā ūdens regulēšanas kārtība.
– Vienīgais, ko cilvēkiem varu ieteikt – deklarējiet precīzi patērēto ūdens daudzumu! Jo apzinīgāki būsit, jo precīzāka būs arī maksa par ūdens cirkulāciju sistēmā, – aicināja Ivars Grandāns.
Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes locekli Jeuženiju Adamoviču sniegtās atbildes, tās lielā mērā nodēvējot par formālām, gan īsti neapmierināja. Viņas skatījumā – pašvaldības kapitālsabiedrību politika varētu būt elastīgāka, vairāk ieklausoties iedzīvotāju priekšlikumos. Viņa jautāja, kāpēc tajās mājās, kur nav karstā ūdens cirkulācijas, patērēto megavatstundu summa tomēr tiekot dalīta ar izlietotajiem kubikmetriem, un tad maksa par karsto ūdeni neesot tik liela, bieži pat mazāka nekā noteiktā cena – 0,1 megavatstunda par patērēto kubikmetru. Neesot saprotams tas, kāpēc līdzīgi nevarētu rīkoties arī tajās daudzdzīvokļu mājās, kur ir ūdens cirkulācija, sadalot izmaksas ar patērētajiem kubikmetriem un nerēķinot nekādu maksu par tā saucamo čūsku vannas istabā.
– Vai jūs, cienījamā Madonas novada pašvaldības lielā priekšniecība, esat painteresējušies, cik vienam pensionāram Madonas pilsētas daudzdzīvokļu māju lielākajā daļā šovasar izmaksāja puskubikmetra karstā ūdens uzsildīšana, ieskaitot maksu par cirkulāciju? Tie ir 25,50 eiro; 32,50 eiro; 35,50 eiro utt., un tas viss vēl ir bez PVN, – savu neizpratni pauda Jeuženija Adamoviča.
Viņa arī atzīmēja, ka diemžēl cilvēkiem neviens neskaidrojot, kā var samazināt siltuma un karstā ūdens sagatavošanas izmaksas – ne mājas apsaimniekotājs, ne pakalpojuma sniedzējs – kaut vai to, ka nevajag dienu un nakti "žarīt" jeb uzturēt vienādi karstu ūdeni visu diennakti, jo tas maksā naudu.
Iedzīvotājiem ir jāskaidro
Tam, ka cilvēki ir jāizglīto, pilnībā piekrita arī Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris.
– Tam, vai patiešām ūdens cirkulāciju sistēmā vajag uzturēt vienādi karstu visu nakti, esmu vērsis uzmanību, tiekoties ar iedzīvotājiem māju sapulcēs, tāpat pašvaldības iestādēs, jo modernās tehnoloģijas patiešām ļauj nakts stundās, tāpat pēc izvēles citā laikā karstā ūdens temperatūru samazināt vai pat atslēgt vispār, lai pēc tam, teiksim, piecos no rīta to atjaunotu. Māju vecākie mainās, un varbūt ne visi izprot jauno tehnoloģiju iespējas, ko tās paver. Domāju, priekšlikums par semināra, kurā tas viss tiktu skaidrots, rīkošanu iedzīvotājiem noteikti ir atbalstāms, – atzina Guntis Ķeveris.
Rīkot semināru kā labu ierosinājumu novērtēja arī Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks komunālās saimniecības, teritoriālās pārvaldības un attīstības jautājumos Aigars Šķēls.
– Mēs šādu semināru – kā gudri pārvaldīt mājas siltumierīces, siltummezglu, uzstādot optimālu gan apkures, gan karstā ūdens sagatavošanas režīmu – varētu arī sarīkot, piesaistot pašvaldības speciālistus, māju apsaimniekotāju un SIA "Madonas siltums" pārstāvjus. To mēs apsolām un to arī izdarīsim, turklāt jau šogad, – uzsvēra Aigars Šķēls.
Turēsim pie vārda!
Sadalīt var dažādi
Jau pēc tikšanās laikraksts lūdza SIA "Madonas siltums" valdes loceklim Ivaram Grandānam precizēt, kā būtu labāk sadalīt siltumenerģijas patēriņu ūdens cirkulācijas nodrošināšanai siltumapgādes sistēmā vasaras sezonā. Viņš skaidroja, ka tas ir jālemj pašiem iedzīvotājiem. – Starpību var dalīt ar dzīvokļu skaitu, kā tas lielākajā daudzdzīvokļu māju daļā vasarā arī tiek darīts. Tāpat to var dalīt ar kvadrātmetriem, līdzīgi kā apkures sezonas laikā. Var šo starpību segt arī no mājas kopējiem naudas līdzekļiem, – atzīmēja Ivars Grandāns.
Taču – vai visu siltumenerģijas patēriņu ūdens uzsildīšanai siltumapgādes sistēmā var sadalīt uz patērētajiem kubikmetriem, kā to vairākkārt ir ierosinājusi madoniete Jeuženija Adamoviča?
– Var darīt arī tā, bet, manuprāt, tas nebūs taisnīgi, jo, piemēram, karsto ūdeni kādā mēnesī var netērēt vispār vai izmantot ļoti maz, bet, neraugoties uz to, cirkulācija tāpat notiek visu laiku un jebkurā brīdī karstais ūdens ir pieejams, līdz ar to pareizākais ir izmaksas par tā saucamo čūsku dalīt ar dzīvokļu skaitu vai kvadratūru, bet lēmumus par to ir jāpieņem pašiem mājas iedzīvotājiem. Ja saņemsim iedzīvotāju sapulces protokolu ar lēmumu to dalīt ar patērētajiem kubikmetriem, mēs to respektēsim, – uzsvēra Ivars Grandāns.
10.11.2023.