Lai izvērtētu sabiedrības informētību par Sociālā dienesta piedāvātajiem pakalpojumiem, līdz 8. februārim ikviens novada iedzīvotājs tika aicināts izteikt savu viedokli par Sociālā dienesta darbu. Aizpildīt aptauju varēja ne tikai Sociālā dienesta klienti, bet ikkatrs Madonas novada iedzīvotājs. Paustie viedokļi tiks izmantoti tikai apkopotā veidā, un tie ļaus pilnveidot sociālo pakalpojumu kvalitāti.
– Pēc novadu reformas izveidotajam Madonas novada Sociālajam dienestam rit trešais gads, un likums nosaka, ka mums reizi trijos gados ir jāveic pašnovērtējums, izanalizējot darbību dažādās jomās. Pērn piedalījos pilotprojektā sociālo dienestu vadītājiem, un tā laikā tikām mācīti, kā veikt šo pašnovērtējumu. Tiek pārbaudīta stratēģija, izvērtēti cilvēkresursi un procesi, līderība. Lai to izdarītu, var pielietot dažādas metodes, piemēram, klientu aptaujas. Šogad tika veikta klientu aptauja, saņēmām 257 respondentu atbildes – anketas tika aizpildītas papīra formātā. Bet, lai paskatītos plašāk uz to, ko sabiedrība domā par sociālo jomu un cik lielā mērā viņi ir informēti par Sociālā dienesta piedāvātajiem pakalpojumiem, izveidojām elektronisko aptauju, kurā varēja piedalīties jebkurš iedzīvotājs. Dienests vēlējās noskaidrot, kāds ir sabiedrības viedoklis par sociālo dienestu, ko nepieciešams uzlabot. Interneta vidē aptauju aizpildīja 97 respondenti. Jautājumu nebija daudz – uz dažiem no tiem vajadzēja izvēlēties jau piedāvātās atbildes, savukārt divi bija atvērtie jautājumi, – skaidro Ilze Fārneste, Sociālā dienesta vadītāja.
Aptaujas rezultāti rāda, ka vairāk nekā puse respondentu ir lauku teritoriju iedzīvotāji – 61 %, bet pārējie ir pilsētas iedzīvotāji. Aptaujas nolūks bija arī noskaidrot, kāds ir respondenta "portrets" – lielākā daļa no viņiem ir cilvēki, kas strādā algotu darbu (51 %), tad seko ģimenes ar bērniem, iedzīvotāji, kuriem piešķirta invaliditāte, neliels skaits pensionāru, tāpat jaunieši un ļoti minimāls respondentu daudzums – bezdarbnieki.
Iegūtie dati liecina, ka ne visi respondenti, kas aizpildīja aptauju, ir Sociālā dienesta klienti. Viens no jautājumiem, kas tika ietverts aptaujā, bija – vai cilvēki ir informēti par pakalpojumiem, ko piedāvā sociālais dienests.
– Iepazīstoties ar atbildēm, biju patīkami pārsteigta, jo 73 % ir atbildējuši, ka zina, kur vērsties, ja radīsies nepieciešamība, bet 27 % norādījuši, ka nav informēti par Sociālā dienesta pakalpojumu klāstu. Tas liek saprast, ka ne visiem ir bijusi vajadzība dienestā vērsties pēc palīdzības, taču ļoti pozitīvs ir fakts, ka šie cilvēki zina, kur var saņemt informāciju un palīdzību nepieciešamības gadījumā. Uz jautājumu, kurus pašvaldības vai Sociālā dienesta palīdzības pakalpojumus iedzīvotāji ir saņēmuši, lielākais skaits atbilžu bija sociālā darbinieka konsultācija. Tad nelielā apjomā seko atbildes, ka tikusi saņemta psihologa palīdzība, dažādi sociālie pabalsti, sociālā rehabilitācija, pārtikas un higiēnas pakas un higiēnas pakalpojumi. Izvērtējot atbildes uz jautājumu, kādā veidā cilvēki vislabprātāk sazinātos ar sociālo dienestu, lielākā daļa atbildējuši – izmantotu telefonsarunas un tikšanos klātienē.
Svarīga laipna attieksme un konfidencialitāte
40 % aptaujāto ir norādījuši, ka viņi ir nodrošināti un nav bijusi vajadzība saņemt pabalstu, savukārt 27 % minējuši, ka viņiem pabalsti ir maznozīmīgi, bet 16 % atbildējuši, ka viņiem pabalsti ir ļoti nozīmīgi, – ar iegūtajiem datiem iepazīstina Sociālā dienesta vadītāja.
Respondenti norādījuši, ka viņiem ļoti svarīga ir sociālo darbinieku attieksme – tai jābūt laipnai, profesionālai un atsaucīgai. Daudzi vēlējušies pakalpojumus un palīdzību saņemt ļoti ātri, kā arī minējuši, ka saziņai, kas notiek starp klientu un sociālo darbinieku, jāpaliek konfidenciālai. Respondentiem ir svarīgs daudzveidīgs pakalpojumu klāsts un sociālo darbinieku pieejamība.
Pēdējie divi jautājumi bija atvērta tipa, un viens no tiem – kādas sociālas problēmas visvairāk uztrauc cilvēkus. Visbiežāk tika minēta vajadzība pēc lielāka atbalsta malkas iegādei, minēts par izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām tieši Madonā. Aktuāls ir arī terapiju un psihologu pakalpojums tuvāk dzīvesvietai. Tāpat daudzi respondenti norādījuši, ka daudzbērnu ģimenes pabalstu izglītībai vēlētos saņemt lielāku. Laukos dzīvojošajiem pensionāriem aktuāla ir vēlme, lai viņus biežāk apmeklē sociālie darbinieki, liela daļa norādījusi uz transporta nepieciešamību nokļūšanai pie ārsta.
Aicina domāt par darbavietām
Nākamais atvērtais jautājums ļāva respondentiem paust savus ieteikumus, un viens no tiem bija – samazināt pabalstus iedzīvotājiem ar ieilgušām sociālām problēmām, jo pretstatā citi cilvēki, atbildīgi strādājot, ir nopelnījuši pensiju, un ar to nākas iztikt, neprasot pabalstus.
– Runājot par pabalstu piešķiršanu, protams, izvērtējam katru gadījumu rūpīgi un savu iespēju robežās pārbaudām informācijas patiesumu, ko nosaka normatīvie akti. Zināma daļa respondentu uzsvēra, ka Madonas novadā daudz vairāk jādomā par darbavietām, bet tā nav Sociālā dienesta kompetence. Analizējot 257 anketas, ko aizpildīja dienesta klienti, redzam, ka viņi ir labi informēti par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem. Izvērtējot ērtākos saziņas veidus ar dienesta darbiniekiem, daudzi minējuši ne tikai klātieni un telefonsarunas, bet arī WhatsApp, kas norāda, ka mūsu klienti seko līdzi tehnoloģiju attīstībai, – pauž Ilze Fārneste.
Būtiska plānošana un darbinieku resurss
Ja iepriekš pagasta teritorijā strādāja viens sociālais darbinieks, tad šobrīd tiek ieviestas izmaiņas, strādājot specializācijās. Lai sniegtu kvalitatīvākus pakalpojumus, izstrādes procesā ir aprūpes centru darbības stratēģiskā plānošana. Ļoti svarīgs ir arī darbinieku resurss, bet šobrīd trūkst divu sociālo darbinieku darbam ar ģimenēm ar bērniem. Sociālā dienesta vadītāja, analizējot aptaujās iegūtās atbildes, novērtē, ka vienmēr ir iespējas sociālo darbu uzlabot, tas arī tiek darīts – darbinieki regulāri piedalās apmācībās, tiek pārstrukturēts darbs, atbilstoši likumdošanas prasībām un pieejamajiem resursiem. Arī anketu atbilžu rezultāti ir nozīmīgs informācijas avots turpmākajam darbam.
16.02.2024.