Aprīlī tika izsludināts atklātais konkurss uz SIA „Madonas siltums” valdes locekļa amatu.
Pieteikumus pretendenti atbilstoši izvirzītajām prasībām varēja iesniegt no 23. aprīļa līdz 15. maijam (ieskaitot). Ar Madonas novada pašvaldības izpilddirektora, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja šajā uzņēmumā Uģa Fjodorova rīkojumu tika izveidota Nominācijas komisija SIA „Madonas siltums" valdes locekļa pretendentu atlasei un atbilstības novērtēšanai.
Par Nominācijas priekšsēdētāju tika apstiprināts Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks komunālās saimniecības, teritoriālās pārvaldības un attīstības jautājumos Aigars Šķēls; par tās locekļiem – SIA „Madonas slimnīcas" valdes priekšsēdētāja Līga Šerna, SIA „Alūksnes enerģija" valdes loceklis Aldis Mežals un Madonas novada Centrālās administrācijas Juridiskās un personāla nodaļas jurists Artis Lauva.
SIA „Madonas siltums" valdes locekļa atlase un atbilstības vērtēšana notika divās kārtās. Pavisam pieteicās astoņi pretendenti, bet izsludinātais konkurss, kā laikrak-
stu informēja Nominācijas komisijas priekšsēdētājs Aigars Šķēls, ir beidzies bez rezultāta.
– Vairāki pretendenti atsijājās, jo tie nekādi neatbilda izvirzītajām kvalifikācijas prasībām; viens neieradās uz noklausīšanos. Savukārt favorītos izvirzījās divi pretendenti, bet, izvērtējot situāciju kopumā un informāciju, ko viņi sniedza, kā arī to, ka viņi grasās savienot SIA „Madonas siltums" vadīšanu ar esošajiem amatiem un darbiem citās vietās, būt uzņēmumā uz vietas vienu, divas vai trīs dienas nedēļā, mums nešķita optimālais variants. Turklāt ar SIA „Madonas siltums" pagaidu valdes locekli mums ir noslēgts līgums līdz nākamā gada februārim, un, visticamāk, tuvojoties šī termiņa beigām, mēs sludināsim jaunu konkursu uz SIA „Madonas siltums" valdes locekļa amatu, bet līdz tam uzņēmumu turpinās vadīt Andris Balodis, – pastāstīja Aigars Šķēls.
Domes priekšsēdētāja vietnieks atzīmēja, ka pašvaldības skatījumā A. Balodis ir ļoti veiksmīgi sācis risināt ar fiskālo disciplīnu saistītās problēmas, ir skaidri redzams stratēģiskais plāns, top jauna politika šķeldas iepirkumiem. Katrā ziņā pašvaldība ļoti cerīgi skatoties uz situācijas uzlabojumu uzņēmumā.
Atbildot uz bažām, vai, īstenojot jauno pieeju šķeldas iepirkumos, madonieši nepaliks bez siltuma, A. Šķēls pauda pārliecību, ka tā nenotiks. Vienīgi šķeldas iepirkuma process būs mazliet sarežģītāks. Taču, ja viss izdosies, kā iecerēts, tas būs draudzīgāks uzņēmumam un ar stabilitāti visas apkures sezonas garumā.
Kārtējā domes uzņēmējdarbības un vides jautājumu komitejas sēdē 18. jūnijā izskanēja informācija, ka uzņēmumā tiek gatavots plāns šķeldas un granulu iepirkumam. Esot doma mainīt pieeju – neveidot lielas šķeldas kaudzes un par tām maksāt (uzņēmumam tādas naudas arī neesot), bet gan pamēģināt norēķināties par megavatstundu jeb par apkures katlā izmantotā kurināmā daudzumu. Šāds modelis daudzviet Latvijā jau strādā, tādējādi tiek noņemts slogs par kurināmā samaksu, pirms tiek uzsākta apkures sezona. Svarīgs esot arī kvalitātes jautājums, jo labāku šķeldu piegādātāji ved tur, kur samaksa par kurināmo notiek par megavatstundām.
Attiecībā uz iesniegto siltumapgādes tarifu nākamajā sezonā, kurš Regulatorā tiek vērtēts jau kopš pagājuša gada septembra un ir iegājis izskatīšanas finālstadijā, ir nepatīkama ziņa, jo tas salīdzinājumā ar patlaban spēkā esošo tarifu 74,74 eiro par megavatstundu ir gandrīz par 15 eiro lielāks. Tas skaidrojams ar novēloto reakciju no iepriekšējās uzņēmuma vadības puses, kas ir radījusi zaudējumus uzņēmumam un grūtības naudas plūsmā, kā arī to, ka iedzīvotāji ir maksājuši mazāk par siltumu, nekā būtu bijis jāmaksā veselus divus gadus.
– Šobrīd mums šis robs ir jāaizlāpa, tāpēc tarifs jaunajā apkures sezonā varētu būt tāds, kāds ir iesniegts Regulatoram – 88,79 eiro par megavatstundu. Izvērtējot ieņēmumu un izdevumu pozīcijas, varbūt tiks rastas kādas iespējas to nedaudz samazināt, bet, domāju, ka tas noteikti būs lielāks nekā patlaban. No pašvaldības puses skatoties, pieļaujam, ka siltuma tarifs varētu iet uz leju, sākot ar 2025./2026. gada apkures sezonu. Katrā ziņā patlaban uzņēmumam ir ļoti svarīgi nostabilizēt naudas plūsmu, un bez tarifa palielināšanas tas nav iespējams, – atzina Aigars Šķēls.
Maksa par apkuri iedzīvotājiem, kā rāda pieredze Madonas pilsētā, gan ir atkarīga ne tikai no apstiprinātā siltumapgādes tarifa, bet arī no veiktajiem uzlabojumiem mājās, kas samazina siltuma zudumus daudzdzīvokļu ēkās, uzstādītā siltuma režīma un citiem faktoriem. Piemēram, Cesvainē vai Bērzaunē siltumapgādes tarifs ir daudz mazāks, bet, kā liecina zvani redakcijai, daļai iedzīvotāju apkures rēķini ir krietni lielāki nekā Madonas pilsētā.
– Jo iedzīvotāji vairāk par to domā un iegulda līdzekļus dzīvojamo māju sakārtošanā, maģistrālo vadu, pagrabstāvu vai visas ēkas nosiltināšanā, jo modernāks ir siltummezgls, jo vairāk ir iespēju samazināt siltumpatēriņu katrā mājā, kur tas tiek darīts, un līdz ar to – arī maksu par siltumu, – atzīmēja Aigars Šķēls.
21.06.2024.