14. februārī tika sasaukta Madonas novada domes ārkārtas sēde, kurā tika izskatīti seši jautājumi.
Nav akmenī iecirsts
Dome nolēma noteikt notekūdeņu apsaimniekošanas aglomerācijas robežas Madonas novada administratīvajās teritorijās.
Tika atzīmēts, ka saskaņā ar 2002. gada 22. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 31.1 punktu prasības komunālo notekūdeņu centralizētai savākšanai un emisijai nosaka visām apdzīvotajām vietām vai to robežās esošām atsevišķām teritorijas daļām, kur iedzīvotāju skaits, apdzīvotības blīvums un ekonomiskā aktivitāte ir pietiekami koncentrēta, lai būtu ekonomiski pamatoti veidot centralizētu kanalizācijas tīklu sistēmu notekūdeņu savākšanai un novadīšanai uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai uz to galīgās novadīšanas vietu vidē.
Šāds lēmums jāpieņem vietējai pašvaldībai un pēc tam ne retāk kā reizi septiņos gados jāizvērtē tās administratīvajā teritorijā esošo aglomerāciju robežas, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas veikt esošās centralizētās kanalizācijas sistēmas paplašināšanu vai jaunas centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi, un, ja nepieciešams, jāprecizē aglomerācijas robežas.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks komunālās saimniecības, teritoriālās pārvaldības un attīstības jautājumos Aigars Šķēls uzsvēra, ka notekūdeņu apsaimniekošanas aglomerācijas robežu noteikšana deputātu uzmanības lokā bija jau pagājušā gada nogalē.
– Ūdenssaimniecības aglomerāciju teritorija mums ir noteikta ap šobrīd esošajiem kanalizācijas tīkliem un simtprocentīgi zināmajiem paplašinājumiem, kas ir Madonas pilsētā, Ērgļu ciematā un citviet, kur tie nav pieslēgti pie esošajiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Aglomerācijas robežas var nesakrist, un dažviet tās arī nesakrīt ar ciematu robežām. Tās katrā ciematā un daļēji ārpus ciemata ir tur, kur ir centralizētie kanalizācijas tīkli SIA "Madonas ūdens" un SIA "Bērzaunes komunālais uzņēmums" apkalpes zonā. Abi uzņēmumi ir izvērtējuši esošās aglomerācijas robežas un tās noteikuši atbilstoši esošo tīklu izvietojumam. Jāņem vērā, ka šis lēmums nav akmenī iecirsts, jo aglomerāciju robežas pēc vajadzības mēs varam mainīt katrā domes sēdē. Šobrīd aktuālās robežas tiek atspoguļotas arī teritoriālā plānojuma 1. redakcijā, – skaidroja Aigars Šķēls.
Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ramona Vucāne atzīmēja, ka grafiskajā pielikumā ir iespējams iepazīties ar šīm robežām, kuras ir noteiktas katrā ciemā. Šis materiāls par aglomerācijas robežām ir pieejams arī SIA „Madonas ūdens" mājaslapā un datu bāzēs.
Papildu finansējums atalgojumam
Dome ārkārtas sēdē lēma arī par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldības atlīdzības budžetā un grozījumiem Madonas novada pašvaldības domes 24.01.2023. lēmumā Nr. 6 "Par Madonas novada pašvaldības iestāžu amata vienību sarakstu apstiprināšanu".
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Uģis Fjodorovs skaidroja, ka sagatavotais lēmuma projekts ir turpinājums iepriekšējiem lēmumiem attiecībā uz atalgojuma paaugstināšanu sakarā ar minimālās algas pieaugumu. Lai veicinātu pašvaldības amata vienībām noteikto mēnešalgu likmju tuvināšanu attiecīgas mēnešalgas grupas skalas intervāla viduspunktam, nākamie soļi atlīdzības palielinājumam tika iezīmēti, pieņemot arī pašvaldības šī gada budžetu, tiem darbiniekiem, kuriem algas palielinājums decembra domes lēmumā netika noteikts. Jaunais pielikums – 36 eiro uz vienu štata vietu – stājas spēkā 1. februārī.
Dome nolēma piešķirt finansējumu Madonas novada pašvaldības budžeta pozīcijai Atlīdzība 323 205 eiro apmērā no 2025. gada Madonas novada pašvaldības budžeta nesadalītajiem līdzekļiem, to sadalot pašvaldības iestāžu darbinieku atlīdzības budžetiem saskaņā ar pielikumu.
Tika noteikts, ka šajā lēmumā noteiktie mēnešalgu likmju grozījumi nav attiecināmi uz Madonas novada un Varakļānu novada pašvaldības policijas, Madonas novada un Varakļānu novada bāriņtiesas un Madonas novada pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu amata vienībām, kā arī kultūras, tautas, saieta namu vadītājiem, amatiermākslas kolektīvu vadītājiem.
Nosaka stundas un bāzes likmi
Domes ārkārtas sēdē tika izskatīts jautājums par mēnešalgas stundas likmes noteikšanu Madonas novada pašvaldības amatiermākslas kolektīvu vadītāju kategorijām, bāzes mēnešalgas likmes noteikšanu kultūras, tautas, saieta namu un klubu vadītājiem, kā arī finansējuma piešķiršanu.
Nosakot mēnešalgas stundas un bāzes mēnešalgas likmi, tika ņemti vērā pašvaldības noteikumi "Par amatiermākslas kolektīvu darbību Madonas novada pašvaldībā, pašvaldības kultūras namu vadītāju un amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksas noteikšanu", kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība".
Dome ar šī gada 1. februāri noteica šādu kopējo mēnešalgas stundas likmi: 1. kategorijas amatiermākslas kolektīva vadītājam – 8,62 eiro; koru diriģentam – 9,21 eiro; pūtēju orķestra diriģentam – 9, 01 eiro; 2. kategorijas amatiermākslas kolektīva vadītājam – 7,86 eiro. Jāatzīmē, ka šo samaksu veido no pašvaldības un no mērķdotācijas apmaksājamā stundas algas likme.
Tika noteikta arī 3. kategorijas un 4. kategorijas amatiermākslas kolektīva vadītājam apmaksājamā mēnešalgas stundas likme – attiecīgi 6,85 eiro un 5,48 eiro, kuru nodrošina pašvaldība, jo šīm kategorijām nav mērķdotācijas.
Savukārt kultūras, tautas, saieta namu un klubu, kas ir Madonas novada pagasta/apvienības pārvaldes struktūrvienības, vadītājiem tika noteikta bāzes mēnešalgas likme 935 eiro.
Madonas novada domes deputāts, Kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Artūrs Grandāns atzīmēja, ka kultūras namu vadītāja darba samaksu veido bāzes mēnešalgas likme, ko nosaka dome, un mainīgā darba samaksas daļa, ko nosaka, ņemot vērā attiecīgajā kultūras namā darbojošos amatiermākslas kolektīvu skaitu un to kategorijas, kas tiek apstiprinātas ar pašvaldības Izpilddirektora rīkojumu.
Tika piešķirts arī finansējums 8165,25 eiro apmērā no šī gada Madonas novada pašvaldības budžeta nesadalītajiem līdzekļiem, to sadalot pa attiecīgajiem kultūras namiem.
Dome ārkārtas sēdē pieņēma arī grozījumus Madonas novada pašvaldības kultūras, tautas, saieta namu un klubu vadītāju amata vienību sarakstā.
Ņemot vērā, ka notikusi amata pienākumu pārdale attiecībā uz Madonas novada Vestienas pagasta Multifunkcionālā centra vadītāju, t. sk. noteikti jauni amata pienākumi, kurus citkārt veiktu Vestienas tautas nama vadītājs, dome pieņēma lēmumu veikt grozījumus, svītrojot šajā amata vienību sarakstā Vestienas tautas nama vadītāja amata vienību.
Jaunaudžu kopšana „Strīdus purvā"
Deputāti atbalstīja dalību projektā "Jaunaudžu retināšana Madonas novada Ļaudonas pagasta īpašumā "Strīdus purvs"", lai veiktu jaunaudžu retināšanu vienā no Madonas novada pašvaldībai piederošajiem meža īpašumiem.
Šādu iespēju piedāvā Lauku atbalsta dienesta izsludinātais projektu konkurss Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstības un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam intervencē LA7 "Ieguldījumi ilgtspējīgai mežsaimniecībai" un LA8 "Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai".
Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ramona Vucāne informēja, ka šajā aktivitātē daudz projektu iesniedz iedzīvotāju, bet to var darīt arī pašvaldības.
Projekta rezultātā tiks veikta jaunaudžu retināšana 10 ha platībā, samazinot valdošās sugas koku un atbrīvojot augšanas telpu no bieza vai vidēji bieza krūmu aizzēluma, lai palielinātu mežaudzes noturību un pielāgošanās spēju iespējamām klimata pārmaiņām, kā arī nodrošinātu mežaudzes krājas pieaugumu un oglekļa uzkrājumu mežaudzē, īpašumā „Strīdus purvs" Ļaudonas pagastā. Projekta iesniegšanas termiņš ir šī gada 6. marts, bet tā īstenošanas termiņš – līdz 2025. gada 31. decembrim.
28.02.2025.