Neilgi pēc tā saucamā Madonas „vakcinācijas skandāla" publiskajā telpā tika pausti pārmetumi Madonas slimnīcas vadībai par darba stilu – nepietiekamu plānošanu, turpmākas attīstības plāna trūkumu. Madonas novada pašvaldības domes 30. marta sēdē informatīvi tika skatīts jautājums par tās kapitālsabiedrības – SIA „Madonas slimnīca" – darbību.
Pašvaldības izpilddirektora p. i. Āris Vilšķērsts informēja deputātus: – Martā visas pašvaldības kapitālsabiedrības ir iesniegušas savus pārskatus par pamata rādītājiem: bilanci kopsummā, apgrozījumu, darbinieku skaitu, peļņu; šī informācija tika nosūtīta arī deputātiem. Ir četras kapitālsabiedrības, kas pēc noteiktās klasifikācijas uzskatāmas par mazām, ņemot vērā to pamata rādītājus, un viena – Madonas slimnīca -, kas ir vidēja kapitālsabiedrība pēc šiem rādītājiem. Visas kapitālsabiedrības, izņemot Bērzaunes komunālo uzņēmumu, strādājušas ar peļņu.
Darba attiecības neturpinās
Kā atklāja Āris Vilšķērsts, deputātiem nosūtītie rādītāji par Madonas slimnīcu ir apkopoti pat ilgākā laika periodā – no 2017. gada.
– Pēc tā redzams, ka slimnīcas apgrozījums pakāpeniski ir audzis no 5,6 miljoniem, pagājušajā gadā sasniedzot 8,8 miljonus eiro. Darbinieku skaits no 279 ir audzis uz 317. Peļņa no 108 tūkstošiem eiro pieaugusi līdz 462 tūkstošiem eiro. 2019. gadā peļņa pat bijusi nedaudz lielāka, bet pērn, ņemot vērā „Covid-19" situāciju un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus, tas nepārsteidz.
Deputātiem pārsūtīju arī valdes locekļa 2020. gada darbības pašvērtējumu, kur ir pietiekami plaša informācija par slimnīcas darbu – par to, kas ir veikts, kādi projekti realizēti slimnīcas pakalpojumu klāsta paplašināšanai un kvalitātes uzlabošanai. Ir informācija par cilvēkresursu piesaisti, 2020. gadā piesaistīti 10 rezidenti. Veikti arī būvdarbi – izveidota vēl viena operāciju zāle, bērnu nodaļa pārvietota uz jaunu korpusu, veikti telpu remonti, ieviests jauns pakalpojums – rehabilitācijas dienas centrs.
Man kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim, kuram jāvērtē uzņēmuma darbība pēc tiem rādītājiem, kas ir likumā un metodikā, nav pamata Madonas slimnīcas darbu atzīt par neapmierinošu.
Iespējams, ka šis jautājums ir saistīts ar ažiotāžu, kas bija, sākoties vakcinācijas procesam. Šobrīd informācija ir tāda, ka janvārī ir vakcinēti 40 cilvēki, februārī – 172, martā – 300; kopā – 512. Gaidītāju rindā ir 183 cilvēki un 9 cilvēki – uz vakcināciju mājās. Madonas slimnīca arī pieteikusies kā viens no pakalpojumu sniedzējiem masveida vakcinācijas centrā. Ja būs vakcīnas, nav nekādu šķēršļu vakcināciju veikt.
Izskanēja arī mutisks jautājums par valdes priekšsēdētāja atbilstību ieņemamajam amatam. Kopējie slimnīcas darbības rezultāti ir pozitīvi, bet, ņemot vērā gan mikroklimatu slimnīcā, gan negatīvo informatīvo kampaņu, slimnīcas valdes loceklis ir uzrakstījis iesniegumu, ka pēc pilnvaru termiņa beigām vairs nevēlas turpināt darba attiecības valdes locekļa statusā. Termiņš beidzas šā gada 22. septembrī. Ja arī būtu kādi iemesli darba attiecību izbeigšanai ar valdes locekli, nav loģiska iemesla to darīt šobrīd. Tādus iemeslus nesaskatu, kas prasītu tūlītēju darba attiecību izbeigšanu. Būtu loģiski, ka jaunā pašvaldība, kas tiks izveidota, arī veiks valdes locekļa nominācijas procesu atbilstoši likumam, – savu vērtējumu pauda pašvaldības izpilddirektora p. i.
Saredz plānošanas trūkumus
Deputātu viedokļi, kā ierasts, dalījās. Andris Dombrovskis līdzšinējo valdes priekšsēdētāja darbu salīdzināja ar „gulošu akmeni, zem kura ūdens netek", ierosinot slimnīcas peļņu neturēt „pūrā", bet gan ieguldīt attīstībā, piemēram, iegādājoties magnētiskās rezonanses aparatūru. Tomēr viņš piekrita, ka šābrīža situācijā nebūtu vērts domāt par valdes priekšsēdētāja maiņu.
Opozīcijas pārstāvis Andrejs Ceļapīters kritizēja slimnīcas pērn izstrādāto attīstības stratēģiju, jo tajā neesot apskatīti vairāki būtiski aspekti slimnīcas darba nodrošināšanai, kā, piemēram, traumatoloģijas darba 24/7 režīma nodrošināšanu, kadru piesaisti un tamlīdzīgi. Viņš atzinīgi vērtēja 2000.-2008. gada periodu, kad slimnīcā veikts liels lēciens un kas arī kalpojot par slimnīcas pašreizējo pamatu. – Ja divu termiņu laikā vadītājs nevar radīt slimnīcas attīstības un konkrētu rīcības plānu, tas vērtējams kritiski. Es noteikti nodalu slimnīcas kolektīvu no vadības grupas, jo slimnīcas kolektīvs strādā labi un nodaļu vadītāji ļoti labi tiek galā ar saviem pienākumiem un arī organizatoriskajiem pienākumiem, kas būtu jāveic vadībai. Tāpēc arī turamies, – noteica Andrejs Ceļapīters.
Darbs darīts labi
Tikmēr domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons un deputāte Antra Gotlaufa pauda atbalstu esošajam slimnīcas valdes priekšsēdētājam un atzinīgi novērtēja viņa vadībā paveikto.
– Citās kapitālsabiedrībās ir vidēji ap 30 darbinieku, slimnīcā viņu ir virs 300. Pamēģiniet vadīt šādu kolektīvu, pie tam – mediķu kolektīvu, kur ne tikai ārsti ir milzīgas personības, un viņi tādi ir, bet arī vidējais medicīnas personāls ir pietiekami lielas personības. Tā nav rūpnīca. Vēl viena lieta – slimnīcu vada valde ar trim cilvēkiem. Pašlaik dzirdu, ka divi deputāti sit tikai vienu – valdes priekšsēdētāju, kas nav godīgi, – komentēja Ivars Miķelsons.
Antra Gotlaufa piekrita, ka slimnīcas personāls ir ļoti liels un komplicēts, ko Artis Stuburs spējis vadīt inteliģenti un solīdi.
– Kā katram cilvēkam ir, protams, kādi mīnusi. Bet mēs neviens neesam mediķis, mēs nezinām šo sistēmu. Varam tikai gudri runāt, –
pārmetumus par nepamatotiem uzskatīja Antra Gotlaufa, piebilstot, ka arī no citiem slimnīcas speciālistiem visā šai laikā neesot manījusi konkrētus ierosinājumus vai iniciatīvu, kā novērst esošos trūkumus.
Priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora atzina, ka deputātiem valdes priekšsēdētāja izvirzītie plāni slimnīcas attīstībai varētu šķist piesardzīgi. Bet esot jāņem vērā arī pastāvošā sistēma un esošie resursi. – Galvenais ir saglabāt slimnīcas esošo līmeni un turpināt sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Blakusnovados, kur ir līdzīga līmeņa slimnīcas, daudzi no pakalpojumiem ir slēgti, bet tie Madonas slimnīcā ir saglabāti un novērtēti ar attīstību uz augšu. Teikšu paldies visai valdei, kolektīvam un pašam Stubura kungam, – pateicās Zigfrīds Gora.
Pozitīvo akcentēja arī domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs: – Pēdējos gados ir ieguldīts ap diviem miljoniem eiro infrastruktūrā – ir gan bijusi veiksmīga ES struktūrfondu naudas apguve, gan arī slimnīca devusi līdzfinansējumu. Šajos gados ir pārbūvēta bērnu un ambulatorā nodaļa, izbūvēta vēl viena operāciju zāle, atvērts rehabilitācijas pakalpojums. Citās līdzīgās slimnīcās tiek slēgtas nodaļas, taču mēs esam ar pilnu pakalpojumu klāstu. Par nākamajiem periodiem peļņas zaudējumu rādītāji liecina, ka slimnīca varēs turpināt attīstīties tur, kur tas nepieciešams.
07.04.2021.