Tādu viedokli jau pēc Madonas novada pašvaldības domes finanšu un attīstības komitejas un domes ārkārtas sēdes, kas notika 20. augustā, „Stara" redakcijai pauda madoniete Jeuženija Adamoviča.
Iepriekšējā laikraksta numurā iepazīstinājām ar Madonas novada pašvaldības domes lēmumu par pašvaldības nekustamā īpašuma Madonā, Daugavas ielā 21b, ar kopējo platību 2374 m² nodošanu atsavināšanai, pārdodot to mutiskā izsolē ar augšupejošu soli; par noteikto nekustamā īpašuma nosacīto cenu – izsoles sākumcenu 7710 eiro. Šim zemesgabalam tika mainīts arī lietošanas mērķis – uz individuālo dzīvojamo māju apbūvi. Publicējām arī ieskatu domes deputātu izteiktajos atšķirīgajos viedokļos.
Savukārt Jeuženija Adamoviča, tiekoties redakcijā, akcentēja, ka, viņas skatījumā, pašvaldībai gadījumos, kad ir brīvi zemesgabali un tos nav nepieciešams saglabāt pašvaldības funkciju veikšanai, informācija ar konkrētām adresēm ir jāievieto Madonas novada pašvaldības mājaslapā, lai neveidotos priekšstats, ka, pieņemot lēmumu par konkrētu zemesgabalu atsavināšanu, tas tiek darīts kāda interesēs un kāds pēc tam varētu uzvārīties, pārdodot par izdevīgu cenu no pašvaldības nopirktu, pašam nevajadzīgu zemesgabala daļu, jo, kā atzina vairāki deputāti, tur sanākot arī trešais apbūves gabals dzīvojamajai mājai. Tāpat šādai informācijai par brīvajiem zemesgabaliem ir jābūt pieejamai domē, lai jebkurš interesents, kas vēlas iegādāties zemi Madonas pilsētā vai pagastos, atnākot uz pašvaldību, to arī uzzinātu.
– Taču attiecībā uz zemesgabalu Daugavas ielā 21b viss iepriekš jau bija sarunāts – vismaz tāds viedoklis man radās, piedaloties finanšu un attīstības komitejas sēdē, kur izskanēja, ka pat māju projekti ir jau uztaisīti, – atzina Jeuženija Adamoviča. Atklāts jautājums ir arī par to, kā viņi pēc tam paši to zemi dalīs un vai spēs vienoties. Vienam interesentam zemesgabals būtu lielāks par 2000 kvadrātmetru, otram kopplatība būtu mazāka, bet tajā ietilptu liela tagad pašvaldībai piederoša zeme, kuru dalot tā, kā tas ir darīts līdz šim, tur varētu iznākt apbūves gabali pat četriem cilvēkiem, bet tagad pieņemtais lēmums orientēts uz to, lai zeme tiktu tikai diviem. Visvairāk pārsteidz, ka jau iepriekš viss bija tā sakārtots, ka sēdē uz ekrāna vizuāli tika parādīts, kā tas varētu izskatīties kartē. Tā nedrīkst darīties ar pašvaldības brīvajām zemēm, kuru, starp citu, Madonas pilsētā nemaz nav daudz. Turklāt, pilnīgi iespējams, arī daudzi citi cilvēki, ja viņiem būtu pieejama informācija par brīvajām zemēm pilsētā, kuras nav nepieciešamas pašvaldībai saglabāt funkciju veikšanai, vēlētos tās iegādāties un viņi arī pieteiktos. Runājot par zemesgabalu Daugavas ielā 21b, savulaik tas jau bija sadalīts vairākos gabalos un pat kupicas saliktas, vienīgi tie netika piedāvāti apbūvei. Cik man izdevās noskaidrot, šis zemesgabals tika glabāts gadījumam, ja pašvaldībai rastos nepieciešamība samainīt pret citu zemesgabalu, kurš būtu nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai. Kādreiz tur bija sakņu dārzi, tai skaitā arī vienai manai radiniecei un vairākiem paziņām. Kad interesējāmies, vai tie tiks saglabāti mazdārziņiem arī turpmāk, konkrētu atbildi tā arī nesaņēmām, un tā tie mazdārziņi tika pamesti. Protams, ja šis zemesgabals nav nepieciešams pašvaldībai, tas būtu jānodod atsavināšanai un šī vieta jāsakārto. Patlaban tur tik tiešām viss ir aizlaists – saauguši bērziņi, alkšņi utt. un nav tā, ka tur augtu tikai zāle, kuru varētu nopļaut. Bet tas būtu jādara pēc principa „Viens likums – viena taisnība visiem"…
Jāpiebilst, ka J. Adamovičas priekšlikums publicēt mājaslapā brīvos pašvaldībai piederošos zemesgabalus nav nekas jauns. Šo jautājumu aktualizēja arī vairāki pirmā sasaukuma Madonas novada domes 2009. gadā ievēlētie deputāti (ja atmiņa neviļ, par to iestājās deputāti Vineta Lamberte un Bruno Kokars), bet savu aktualitāti tas nav zaudējis arī pēc 10 gadiem.
11.09.2019.