21. septembra finanšu un attīstības komitejas sēdē informatīvi tika skatīts jautājums par Madonas novada attīstības programmas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes gaitu turpmākajiem 25 gadiem. Publiskai apspriešanai dokumenti tiks nodoti oktobrī, un visu šo mēnesi turpināsies diskusijas un priekšlikumu izteikšana arī no domes deputātu puses.
Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ramona Vucāne atklāja, ka jau kopš pagājušā gada rudens notiek darbs pie attīstības programmas un stratēģijas izstrādes; gan tikušas veiktas iedzīvotāju aptaujas, gan tikušās darba grupas, vietējie speciālisti un piesaistīti eksperti no malas, piemēram, atsevišķas sadaļas abos dokumentos palīdzējuši izstrādāt Ilze Circene un Pauls Grants.
Dokumentu izstrādes gaita
– Abi dokumenti sastāv no vairākām sadaļām, no kurām viena – esošās situācijas izpēte, kas mums ir pilnīgā gatavībā. Viss pārējais ir izstrādes stadijā. Šodien vēl nerunāsim par rīcības un investīciju plānu, tas būs nedaudz vēlāk. Galvenokārt vēlējāmies iepazīstināt un dzirdēt viedokli no telpiskā un stratēģiskā viedokļa, kā nākotnē virzīsimies un kādas būs prioritātes. Jāteic, ka dokumentu izstrādē ļoti mēģinām respektēt teritoriju, kas pievienojās, līdz šim izteiktās prioritātes, – ar jautājuma būtību iepazīstināja Ramona Vucāne.
Ilze Circene atklāja, ka dokumentu izstrāde noris kontekstā ar notikušo administratīvi teritoriālo reformu, lai četriem novadiem izstrādātu vienotu dokumentu.
– Esam veikuši anketēšanu, darba grupas, studentu plenēru, līderu uzrunāšanu – esošās situācijas apzināšanai. Pats nozīmīgākais ir novada iedzīvotāji. Tas ir galvenais resurss, kurā jāiegulda. Šobrīd novadā ir 31 tūkstotis iedzīvotāju. Mērķis nav ambiciozs – palielināt iedzīvotāju skaitu, bet gan lai pēc iespējas mazāk samazinātos šis skaits. Latvijas stratēģija jau noteikusi Madonu kā reģionālas nozīmes centru, savā stratēģijā piedāvājām, par ko diskutējām arī darba grupās, ka Cesvaine, Lubāna, Ērgļi paliek kā novada nozīmes centri. Cesvaine, Lubāna saglabā pilsētas statusu, Ērgļi ir kā atbalsta centrs. Runājot par mērķiem, izskatījām līdzšinējo novadu stratēģijas. Faktiski tajās dominē ekonomika, sabiedrība un vide. Ir mūsu vīzija par iedzīvotāju skaitu, ambīcijas par sporta vidi, par novada attīstības centriem, ka saglabājam bijušo novadu attīstības centrus kā atbalstu Madonas novada centram, – skaidroja Ilze Circene. Viņa arī piebilda, ka Madonai atsevišķi iezīmēti galvenie virzieni, kur, piemēram, būtu attīstāma dzīvojamā vai rūpnieciskā apbūve. Tāpat uzsvars likts uz aktīvās atpūtas un sporta pakalpojumiem.
Kā viena no vīzijām nākamajiem 25 gadiem tika minēta veloceliņu attīstīšana, savienojot Madonu ar Kusu, Bērzauni. Tāpat arī atkārtoti skatītas Madonas grandiozākās idejas, piemēram, par peldbaseinu, Mīlestības graviņu.
– Uzrunājot viedokļu līderus, izskanēja dažādas idejas, piemēram – varbūt par peldbaseinu pagaidām tomēr nevajag domāt. Labāk saglabāt to, kas izdarīts, un attīstīt to. Tikmēr Mīlestības graviņas plānotajā open air skatuvē koncertu novadīt solījies uzrunātais mūziķis, izskanēja viedokļi par tūrismu Madonā, kā primārais tiek izvirzīts sports. Oktobrī plānojam nodot dokumentu publiskajai apspriešanai, par ko pašvaldībai vēl būs jāpieņem lēmums, un tad varēs diskutēt jau detalizētāk, – pauda Ilze Circene. Deputāti arī tika rosināti izteikt savas idejas, ieteikumus, labojumus attīstības programmai un ilgtspējīgas attīstības stratēģijai.
Līdziesaiste plānošanā
Deputāts Andrejs Ceļapīters bija kritisks vismaz par komitejas sēdē dzirdēto, pielīdzinot to preses relīzei un „katastrofai". Viņš pieprasīja, lai deputātiem tiktu izsūtīts darba materiāls – gan apkopojums par darba grupās pausto, gan šābrīža dokumentu melnraksti.
– Nav jēgas pašlaik sākt dot priekšlikumus, ja nav lasīts tas, kas melnrakstā uzrakstīts. Bet jāskata ir laikus, lai nav kā pēc ierastās prakses, ka svarīgu jautājumu uzliek ārkārtas sēdē, un 10-20 minūtēs ir jāorientējas tik plašā un pašvaldības attīstībai svarīgā dokumentā, – sprieda Andrejs Ceļapīters.
Visu pieejamo dokumentāciju deputātiem tika solīts nosūtīt septembra beigās. Ramona Vucāne piebilda, ka, vadoties tikai pēc Ministru kabineta noteikumiem, deputāti dokumentu izstrādē arī iesaistās tikai tajā brīdī, kad tas jānodod publiskai apspriešanai. Tomēr pēc savas iniciatīvas jautājums informatīvi aktualizēts jau nedaudz ātrāk tieši tā iemesla dēļ, lai deputāti varētu sniegt savus ieteikumus, idejas.
Tikmēr deputāte Vita Robalte vēlējās uzzināt, vai gana aktīvi izzināts pagasta pārvalžu vadītāju viedoklis un vai ar izteiktā apkopojumu būs iespējams iepazīties.
– Bija atsevišķa darba grupa, kur tika uzaicināti tieši pārvalžu vadītāji, diemžēl atsaucība bija diezgan švaka. Kopumā var secināt, ka pagastu pārvaldēm domāt 25 gadu griezumā ir ļoti grūti, grūti nāca arī viņu domas un redzējums. Pārsvarā koncentrējās uz esošajām situācijām un rūpēm, ko noteikti investīciju plānā kaut kādā ierobežotā apjomā mēģināsim likt iekšā, – atbildēja Ramona Vucāne.
Lai „nomales nepaliktu vēl nomaļākas", Vita Robalte arī vēlējās zināt, kāds pakalpojumu grozs plānots katrā centrā. Ilze Circene atzina, ka tas bijis sāpīgs jautājums, par ko diskutēt, tomēr nolemts virzīt to, ka konkrēts pakalpojumu grozs netiek noteikts. – Pagaidām stratēģijā nosakām, ka novada attīstības centros ir pieejama izglītība, vidusskolas izglītība. Ministrija nenosaka tādu grozu, tāpēc, domāju, arī pašvaldībai nav prātīgi to noteikt. Ir kādi primārie pakalpojumi, un ir tādi, kas mainās, piemēram, bibliotēka vai pieejams grāmatu punkts. Ja stratēģijā ierakstām, ka jābūt bibliotēkai, tā nav elastīga pieeja, – komentēja pieaicinātā eksperte.
Māris Olte, kas aktīvi iesaistījies darba grupās, vērtēja, ka dokumentu izstrādes gaitā veiksmīgi izkristalizējies – svarīgākais ir cilvēks. – Ja būs cilvēki, tad būs arī darbības, ko esam paredzējuši. Darba grupās varēja saredzēt, ko kurš kurā vietā grib. Redzēs, ko ņems vērā, tas ir pašvaldības kvalitātes rādītājs – kā augstos saukļus varam īstenot reālajā dzīvē, – pārdomās dalījās Māris Olte.
Andrejs Ceļapīters arī uzsvēra, ka no plānošanas viedokļa jāiezīmē konkrētas lietas, ko īstenot. – 2001. gadā uzlikām vīziju, ka Ērgļi ar Rīgu un Pļaviņām tiks savienoti ar asfaltu. Tas ir īstenojies. Nedaudz vēlāk nāca traka vīzija savienot Mētrienu ar asfaltu, izmantojot pieeju tam, ka tiek būvēts atkritumu apsaimniekošanas poligons. Madona – ziemas galvaspilsēta. Ar ko tas sākās? Ar to, ka bija ideja un 2-3 miljonu ieguldījums Smeceres sila sporta bāzē, plus piesaistītais investīciju apjoms 1,6 miljoni no valsts 2016.-2017. gadā. Tas ir plānošanas, stratēģijas uzdevums. Parādīt virzienu, netērēt lieki naudu tur, kur nav vajadzīgs, un šo naudu koncentrēt attīstībai, – cerību, ka arī izstrādātajos dokumentos tiks noteiktas konkrētas lietas, uz ko tiekties, pauda Andrejs Ceļapīters.
6.10.2021.