30. decembra domes sēdē, skatot jautājumu par nekustamā īpašuma „Katlumāja" zemes vienības Kārļa ielā 12, Sauleskalnā, Bērzaunes pagastā, sadalīšanu, raisījās asas diskusijas pāris deputātu starpā. Lēmumprojekta būtība bija sadalīt īpašumu trīs daļās, lai uz vienas no tām demontētu veco katlumāju, vietā izbūvējot jaunu uzņēmuma ražošanas jaudas palielināšanai. Taču uzņēmuma pārstāvim, kurš paralēli ir arī domes deputāts, tika pārmesta vēlme „nosist cenu" šim zemesgabalam.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls neslēpa, ka iesniegums saņemts no uzņēmuma „Baltic Block" ar vēlmi iegādāties īpašumu, kur atrodas vecā katlumāja. Uzņēmuma ražošanas jaudas palielināšanai nepieciešams papildu siltums, tādēļ ir mērķis nojaukt veco būvi, tās vietā uzbūvējot jaunu. Pašvaldības tiešākais ieguvums būtu vēl viena katlumāja.
– Tā kā „Baltic Block" nodrošina siltumu Sauleskalnā, vēl viena katlumāja ar diviem katliem dotu lielāku garantiju, ka kāda katla avārijas gadījumā siltums ciematam tāpat tiks. Turklāt no šīm katlu telpām tiks dots siltums arī visām industriālā parka būvēm, kas šobrīd ir izveidotas, – skaidroja Aigars Šķēls.
Saskaņā ar lēmumprojektu zemes vienība tiktu sadalīta trijās funkcionālās daļās – atsevišķi Kārļa iela, kas ir vitāli nepieciešama visa industriālā parka satiksmes organizēšanai, zemes vienība ar katlumāju un dziļurbums. Pēc pieņemta domes lēmuma par zemes vienības sadalīšanu tiktu uzsākta zemes ierīcības projekta izstrādei šai teritorijai. – Runājot par tālāko perspektīvu – nodot atsavināšanai šobrīd nebūs iespējams, jo virsū ir projekta saistības, bet mēs varēsim nodot uzņēmējam apbūves tiesības savu ieceru īstenošanai ar iespēju pēc saistību perioda beigšanās šo zemes vienību atsavināt, – piebilda A. Šķēls.
Diskusija iekarst
Deputāte Sandra Maksimova sprieda, ka jāvērtē arī finansiālie ieguvumi, jo uzņēmums „var atļauties maksāt". Pēc viņas domām, pašvaldība ar uzņēmēju jau šobrīd varētu būt rēķinājusi aptuvenās nomas vai atsavināšanas maksas.
Deputāts un SIA „Baltic Block" projektu vadītājs Andris Dombrovskis atbildēja, ka teritorija šobrīd vērtējama mīnusos – ap -40-50 tūkstošiem eiro. Šim izteikumam nepiekrita Sandra Maksimova, kas teicās zinām situāciju uzņēmējdarbībā kopumā, tādēļ šai gadījumā par mīnusiem gan nevarētu runāt. – Esmu bijusi tajā teritorijā, zinu, nevajag tagad runāt, ka ir mīnusos. Tas ir ļoti labi uzņēmējdarbībā nosist cenu, – asi iebilda Sandra Maksimova, raisot vārdu pārmaiņu ar kolēģi un vienam otru replikās pārtraucot. Andris Dombrovskis aicināja apskatīt graustu dzīvē, un ar sarūtinājumu vērtēja šādu attieksmi.
Vecās iekārtas demontētas
To, ka situācija vecajā katlumājā mainījusies, papildināja arī deputāta Andreja Ceļapītera aktualizētais jautājums. – Tur jāskatās laika grafiks, kādā veidā šī katlumāja tiks uzbūvēta, jo tagad, lai arī cik tās iekārtas ir arhaiskas, tomēr kaut kādas kataklizmas, avārijas seku novēršanai ziemas vidū pie mīnus grādiem var iekurināt esošo veco katlumāju, vismaz uzturēt sistēmu, – sprieda Andrejs Ceļapīters.
Uz to tika atbildēts, ka no katlumājas nekas daudz vairs nav palicis, vecās iekārtas nodotas metāllūžņos. Deputātu izbrīnīja, kurš to darījis.
Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Lācis skaidroja, ka katlumāja bijusi un ir kritiskā stāvoklī. – Sakarā ar iekārtu morālo novecošanos tās tika demontētas, pēc demontēšanas vispār katlumājā ir tikai viena cilpa, un tagad jaunais pievads uz jauno angāru aiziet no tās. Faktiski šīs katlumājas liktenis jau bija izlemts pirms gadiem pieciem vai pat vairāk, jo to iekurināt pat teorētiski nevarējām jau pirms trim gadiem. Tāpēc bija process uz demontāžu un jauna objekta radīšanu. Jāatbalsta uzņēmēji, kas mums var nākt pretim. Bet arī pašiem jādomā par alternatīvu pieslēgumu –
kur varam uzlikt kaut vai moduļu katlumāju avārijas gadījumā. Par to, jā, vajadzētu padomāt, – deputāta izteiktajai domai piekrita Edgars Lācis.
Risinājums avārijas situācijai
Tā kā viss ciemats un ražošana turas uz vienu siltuma avotu, Andreja Ceļapītera ieskatā tas ir viens no civilās aizsardzības problēmpunktiem (par ko iepriekš bija raisījušās asas diskusijas un kas atspoguļots laikraksta iepriekšējā numurā. – Aut.).
Andris Dombrovskis atbildēja, ka tādēļ šī situācija tiek risināta no uzņēmēja puses, jo arī viņi šajā situācijā ir līdzatbildīgi. Pašvaldības pozitīva lēmuma gadījumā par šo zemesgabalu viņi censtos uzbūvēt jauno katlumāju līdz nākamā gada apkures sezonai. – Mums vajag risinājumus, ātri tikt galā ar īpašuma tiesībām – tā ir noma vai vēl kaut kas. Lai varētu nojaukt un uzbūvēt normālu katlumāju. Tur būs papildu divi katli, viens 3 megavati, otrs 1,5 megavati. Jaudas pilnīgi pietiks visam, – teica Andris Dombrovskis. Viņš piebilda, ka Sauleskalna siltumapgādes tarifs šobrīd varētu būt zemākais visā Latvijā. Un tas esot, tikai pateicoties uzņēmumam. Tikai viens katls siltumapgādes nodrošināšanai esot liela problēma un atbildība, tieši kā minējuši kolēģi, kādas problēmsituācijas brīdī, kas jārisina būtu uzņēmumam, ne pašvaldībai. Tāpat A. Dombrovskis atzina, ka gatavi nākt pretim pašvaldībai līguma nosacījumos. – Ja atsavinām to zemi, tad pašvaldībai līgumiski ir pirmā roka nopirkt to zemi, ja ar uzņēmumu kaut kas notiek. Kopā ar katlumāju. Nevarēs atnākt kaut kāds cits uzņēmējs, pārpirkt to, pašvaldībai būs pirmā roka, – akcentēja deputāts un uzņēmuma pārstāvis.
Iezīmē attīstību
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs saskatīja divu veidu ieguvumus no iecerētā rīcības plāna. Pirmkārt, finansiālais ieguvums no nomas, ar laiku iespējams – atsavināšanas maksa, kas tiks aprēķināta pēc tirgus cenas. Galvenokārt tas esot vēl viens solis, lai attīstītu industriālo teritoriju Sauleskalnā, kas jau šobrīd iet kontekstā ar piecu miljonu vērto kopējo projektu. Tas radīs iespēju uzņēmējiem atvērt vairākus desmitus jaunu darbavietu. – Šobrīd nerunājam ne par nomas cenām, ne par atsavināšanas vērtību. Runājam par to, lai šo īpašumu iezīmējam kā vietu, kur uzņēmējs varēs attīstīties, – diskusijas noslēdza un balsot aicināja Agris Lungevičs.
Vienbalsīgi, balsojumā nepiedaloties A. Dombrovskim, Madonas novada pašvaldības dome nolēma sadalīt zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 7046 009 0222, izstrādājot un īstenojot zemes ierīcības projektu.
19.01.2022.