Pagājušajā nedēļā, no 6. līdz 8. aprīlim, kinoteātrī „Vidzeme" norisinājās Madonas novada pašvaldības sadarbībā ar SIA „Grupa93" rīkotais pilsētplānošanas hakatons jeb ideju maratons, kura laikā vairāki pilsētplānošanas eksperti un arhitekti dalījās ar savu pieredzi pilsētu centru attīstībā un labās prakses piemēriem citviet Latvijā un pasaulē, kā arī meklēja uzlabojumus Madonas pilsētvidē.
Hakatona norises pirmajā dienā organizatoru komanda pastaigā iepazina Madonas pilsētu, apmeklējot arī vietas pilsētā, kas ceļvežos nav iekļautas. Pēc pastaigas eksperti dalījās pārdomās par redzēto.
Nākamajā dienā – 7. aprīlī – ikviens interesents varēja piedalīties seminārā par pasaules un Latvijas pašvaldību pieredzi pilsētu centru attīstībā. Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, atklājot semināru un vienlaikus arī hakatonu, uzsvēra, ka Madonas novads uz attīstību raugās trīs dimensijās – cilvēks, ekonomika, teritorija. Līdz šim daudz ir paveikts infrastruktūras sakārtošanā, taču šobrīd, apzinoties jaunā lielā novada priekšrocības un vienlaikus arī izaicinājumus, svarīgi arī domāt par dzīves vides uzlabojumiem. Hakatons ir viens no daudziem soļiem šajā virzienā.
„Mums ir jādomā citādāk, radošāk. Tēlaini izsakoties, lai nokļūtu tur, kur nekad neesi bijis, jāiet pa ceļu, pa kuru nav iets. Hakatons ir mūsu vēlme domāt ārpus ierastā un meklēt jaunus attīstības ceļus," hakatona dalībniekus uzrunāja Agris Lungevičs.
Jomas profesionāļu lekciju fokusā bija tirgus, jo, iespējams, tieši tirgus ir bijis Madonas (esot Vidzemes vārtiem uz Latgali) pilsētas izveides ģenēzē.
Arhitekts Artis Zvirgzdiņš dalījās ar Latvijas un pārējo Baltijas valstu pieredzi publisko ārtelpu, tostarp tirgu, ierīkošanā. Viņš norādīja, ka veiksmīgam publiskajam tirgum jāsasniedz trīs mērķi. Tam jākalpo par lielisku vietējās kopienas pulcēšanas vietu, jābūt ekonomiski ilgtspējīgam un jāsekmē kopienas attīstība. Arhitekts, antropologs Matīss Šteinerts akcentēja, ka tirgus un pilsētas izveidē pastāv labi zināmā vistas un olas dilemma – kurš bija pirmais? Madonas gadījumā tirgus kā pilsētas izveides un pastāvēšanas dzinulis varētu būt labs mīts, ko izmantot, stāstot par Madonu.
Ainavu arhitekts Ģirts Runis savukārt aicināja jautājumos par lielu infrastruktūras objektu un inženierkomunikāciju izveidi nepazaudēt lielas – pilsētvidē mazāk pasargātas – sabiedrības daļas intereses.
„Raugoties uz vietradi kā procesu, mums ir jāapzinās, ka, lai vieta rastos, primāri jādomā par cilvēku, kas šo vietu rada. Šie ir cilvēki, kas, radot sev, arī „deg" par to, ko radījuši, sargā, rūpējas un attīsta. Ja būs šādas vietas vietējiem, tad arī pilsētas viesi tās apmeklēs un novērtēs," pirms radīt vietas tūristu piesaistei, vispirms padomāt par telpu pilsētvidē, kas domāta vietējiem iedzīvotājiem, aicināja Ģirts Runis.
Semināra turpinājumā hakatona apmeklētāji ar interesi klausījās arī citu lektoru lekcijas un pieredzes stāstus, tostarp no Liepājas, Viļāniem, Ludzas, kā arī Madonas novada sadraudzības pilsētas – Anīkščiem.
Otrajā dienas daļā tika izveidotas piecas hakatona komandas, kurās darbojās gan vietējie, gan pieaicinātie jomas eksperti, kas spraigi diskutēja par labākajiem risinājumiem un būtiskākajiem izaicinājumiem saistībā ar Madonas pilsētas centra attīstību.
Nākamajā dienā – 8. aprīlī – hakatona komandu darbs turpinājās un tika meklēti labākie un interesantākie risinājumi pilsētvides uzlabojumiem (savienojumi, teritorijas, objekti) un reālai finansējuma piesaistei (pašvaldība/valsts/uzņēmējs/iedzīvotājs), kas palīdzētu atrisināt attīstības jautājumus. Darba rezultāts arī tika prezentēts. Darba grupu dalībnieki bija pacentušies un prāta vētru rezultātā radījuši gan ambiciozākus, gan piezemētus risinājumus. Radītajās skicēs, aprakstos izkristalizējās katras grupas vīzija par Madonas centra attīstību. Jaundzimušo ideju kombinācija tiks virzīta tālākai attīstīšanai jau pašvaldības ietvaros.
Pilsētplānošanas hakatons Madonā tika rīkots pirmo reizi. Tas ir novatorisks un izaicinošs formāts, kas apvieno pilsētplānošanas, sadarbības un jaunāko tehnoloģiju aspektus. Tas ir pilsētplānošanas konkurss un vienlaikus – motivācijas vadīta spēle, sadarbības veidotājs un mācību process. Šajā procesā komandu dalībnieki sniedz savus risinājumus Madonas centra izaicinājumiem, veidojot centra attīstības vīziju un praktisku rīcības plānu nākamajiem pieciem gadiem centra attīstībai. Process bija izaicinājums gan vietējiem madoniešiem, kas darbojās darba grupās, jo ir grūti paraudzīties ar svaigu skatu uz labi zināmām vietām pilsētvidē un saskatīt jaunu funkcionālu pielietojumu, gan pieaicinātajiem speciālistiem, no kuriem dažam šī bija pirmā saskarsme ar Madonu, līdz ar to jāspēj izkāpt no lielpilsētu komforta zonas un jāpielāgojas mazpilsētas mērogiem. Taču tieši svaigais skats no malas, jaunās idejas, iepriekš nesaskatīti risinājumi ir tas, ko varēs pielietot, domājot par tālāku pilsētas attīstību. Dažkārt ir vērtīgi dzirdēt gan skaudras atziņas par vietu, kur esi uzaudzis un dzīvojis, gan pozitīvu vērtējumu par objektiem pilsētvidē, kas līdz šim šķituši nenovērtēti. Hakatona laikā izskanēja ļoti daudz interesantu viedokļu un vērtējumu. Kaut vai tas, ka Madona kā pilsēta ir autocentriska, tādēļ nepieciešams vairāk padomāt par citām sabiedrības un satiksmes dalībnieku grupām. Arī vienota pilsētas dizaina trūkums ir jautājums, ar ko nākotnē jāstrādā. Eksperti kā Madonas lielo iespēju identificēja tās savdabīgo reljefu, kas ļautu izpausties arhitektu un pilsētplānotāju pārdrošākajām iecerēm. Vienā avīzes rakstā neizdosies ietilpināt pat nelielu daļu no hakatonā dzimušajām idejām, tādēļ aicinu veltīt dažas stundas no sava laika un noskatīties Madonas novada pašvaldības interneta vietnes Facebook konta (https://www.facebook.com/Madonasnovads) laika joslā gan semināra lekcijas, gan darba grupu prezentācijas. Tas ļaus uz Madonu un tās centru paraudzīties ar jaunu skatījumu.
12.04.2022.