Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājai Kristīnei Saulītei aizvadītās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas šajā amatā bija pirmās, un viss noritēja ne tik gludi, kā sākumā tika cerēts.
Viedokļi par to gan nedaudz atšķiras. Pati CVK priekšsēdētāja uzskata, ka vēlēšanas noritējušas veiksmīgi un bez nopietniem starpgadījumiem. Šīs bijušas pirmās EP vēlēšanas, kad jebkurš iedzīvotājs varēja nobalsot sev piemērotā iecirknī, un elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs strādājis bez būtiskas aizķeršanās. Tāpat tās bija pirmās EP vēlēšanas, kad ārvalstīs mītošie Latvijas pilsoņi papildus izveidotajiem iecirkņiem varēja vēlēt, izmantojot pasta balsošanas iespēju.
Žurnālisti un politiķi gan ir kritiskāki un saskata virkni uzlabojumu, kas ir jāveic jau līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, labojot pieļautās kļūdas. Lielākos pārmetumus izpelnījās tehniskās kļūmes, elektroniskās balsošanas skaitīšanas sistēmas neizmantošana: tas, ka tika izvēlēts darbietilpīgāks process, un balsu skaitīšana notika „Excel" tabulās. Tāpat nepareizi ievadītie lielāki vēlētāju aktivitātes dati, kas dažas stundas vēlāk tika laboti, neapmierinoša komunikācija ar medijiem, skaidrojot un informējot par pieļautajām kļūdām, kā arī Rīgas 81. vēlēšanu iecirknī vēlēšanu kastē atrastās 10 vēlēšanu aploksnes, kuras nebija apzīmogotas ar iecirkņa komisijas zīmogu, un 1093. vēlēšanu iecirknī Vācijas pilsētā Minhenē atrastās 17 vēlēšanu aploksnes, kuras arī nebija apzīmogotas ar iecirkņa komisijas zīmogu, un dažas citas kļūmes.
Neapmierina rezultātu publiskošana
Daudzus neapmierināja arī tas, ka vēlēšanu rezultāti tika paziņoti diennakti pēc iecirkņu slēgšanas atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kur pēc rezultātu apkopošanas konkrētā iecirknī tie drīz vien tiek publiskoti. Turklāt CVK šoreiz nebija iespējams sekot līdzi, kā no iecirkņiem saskaitītās balsis datorprogramma apkopo un nosaka EP vēlēšanu rezultātus. Tas izsauca atsevišķu komisijas locekļu un partiju iebildumus, pārmetot procesa necaurspīdīgumu, bet trīs CVK locekļi pat izteica neuzticību tās priekšsēdētājai.
Tikmēr CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atzīmēja, ka pilnīgi visiem tās pārstāvjiem bija iespēja novērot vēlēšanu gaitu un balsu skaitīšanu iecirkņos. Viņa norā-
dīja – ja ir vēlme agrāk uzzināt ievēlēto vārdus, tad jāmaina likums, jo 1976. gada EP pieņemtais akts nosakot, ka informāciju nedrīkst izpaust, kamēr nav aizvēries pēdējais balsošanas iecirknis Eiropas Savienībā.
Ilggadējais EP deputāts, septītais pirmā simtnieka ietekmīgākais EP deputāts Roberts Zīle sola to tā neatstāt, apņemoties strādāt pie risinājuma, lai arī EP vēlēšanu rezultātus varētu publiskot uzreiz.
Arī Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs uzskata, ka neesot normāli, ka medijos jau iepriekš ir nonākuši rezultāti, līdz ar to oficiālā paziņošana pusnaktī uz pirmdienu vairs nav noslēpums. Šādos apstākļos var rasties bažas par informācijas noplūdi.
Arī Saeimas deputāta Andreja Ceļapītera ieskatā nacionālā līmenī jāgroza regulējums, lai no konkrētiem vēlēšanu iecirkņiem ienākošos rezultātus uzreiz publicētu to ienākšanas kārtībā. Viņš gan arī pieļāva, ka nepareizi esot interpretēts regulējums par informācijas publiskošanu, kas arī radījis „noslēpumainību" ap EP vēlēšanu rezultātiem.
Parlamentārietis Gatis Liepiņš („Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka tā nevarot būt, ka Francijā jau atlaiž parlamentu, reaģējot uz vēlēšanu rezultātiem, bet Latvijā tie vēl nav zināmi. Tāpat tas, ka rezultāti jau ir zināmi televīzijā pirms to oficiālas paziņošanas, grauj uzticību vēlēšanu procesam.
Solis atpakaļ pagātnē
Uzrunājot vēlēšanu komisijas pārstāvjus mūspusē un jautājot, ko vajadzētu uzlabot vēlēšanu norisē turpmāk, tika minēts viens aspekts – tā ir atgriešanās pie elektroniskās balsu skaitīšanas sistēmas.
– Kopumā EP vēlēšanas Madonas novadā noritējušas veiksmīgi. Mums ir brīnišķīga komanda, kas organizē vēlēšanu norisi visās novada apvienībās un pārvaldēs. Divos iecirkņos mums mainījās vadība – Sausnējā pirmo reizi vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājas pienākumi tika uzticēti Evitai Vaskai, bet Kal-
snavā – Silvijai Grigorjevai, un viņas tos veica veiksmīgi. Tiesa, abām ir iepriekšēja vēlēšanu darba pieredze. Arī vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās Madonas novadā ir pietiekami laba – 40,48 %. Balsis visos iecirkņos tika saskaitītas līdz pieciem rītā. Protams, elektroniskās balsu skaitīšanas sistēmas neizmantošana un skaitīšana ar rokām ir solis atpakaļ pagātnē. Tas padarīja sarežģītāku šo procesu tieši lielākajos vēlēšanu iecirkņos (mazākajos iecirkņos balsis ar rokām tika skaitītas arī iepriekš), kā, piemēram, Madonas novada kultūras centrā, kur patiešām ieradās ļoti daudz vēlētāju – gandrīz 2000, un vēlēšanu komisijas locekļiem bija jāpadara liels darbs, gan nodrošinot raitu vēlēšanu norisi, gan saskaitot un apkopojot vēlēšanu rezultātus. Iespējams, tik lielu vēlētāju pieplūdumu šajā iecirknī rosināja arī Madonas pilsētas svētku pasākumi centrā, kurus apmeklēja daudz cilvēku. Taču arī ar šī brīža CVK piedāvāto tehnisko risinājumu bija iespējams nodrošināt gan veiksmīgu vēlēšanu norisi, gan datu apmaiņu, kas salīdzinoši bija vienkārša, – laikrakstam atzina Madonas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Evita Zāle.
Madonas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja atzīmēja, ka, sākot ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, tiek plānots, ka tehnisko procesu pilnībā nodrošinās Valsts reģionālās attīstības aģentūra, un jau šobrīd tiekot strādāts, lai izveidotu jaunu, modernu vēlēšanu sistēmas platformu.
– Arī Madonas novada vēlēšanu komisija būs viena no tām, kura piedalīsies jaunās programmas testēšanā. Šādu uzaicinājumu no CVK esam jau saņēmuši. Tas tiek darīts ar mērķi, lai laikus atklātu kādas nepilnības un tās būtu iespējams novērst, veikt nepieciešamos uzlabojumus un jaunā platforma pašvaldību vēlēšanās darbotos bez aizķeršanās, – pauda Evita Zāle.
Atbildot uz jautājumu par nelielajiem vēlēšanu iecirkņiem bijušajos saimniecību centros, viņa atzina, ka tie sevi attaisno. Tā, piemēram, Kraukļos nobalsoja 144; Saikavā – 137; Jumurdā – 123; Sausnējā – 103; Jāņukalnā – 64 vēlētāji.
– Pieradumam arī ir liels spēks. Vēlētāji jau rēķinās ar iespēju balsot savā dzīvesvietā. Pat Madonā ne visi ir apjautuši, ka vēlēšanu iecirkņa vairs nav kinoteātrī „Vidzeme". Tas jau vairākas reizes tiek ierīkots Sporta hallē Gaujas ielā 13, bet daudzi pie tā vēl nav pieraduši, un liela daļa balsot tāpat dodas uz Madonas pilsētas centru. Katrā ziņā Sporta hallē ir plašas telpas, un tās ir ļoti piemērotas vēlēšanu norisei, atrodas 1. stāvā, un tur ir ērti pārvietoties arī ratiņkrēslos, – atzīmēja Evita Zāle.
Savu atrašanās vietu sakarā ar ēkas rekonstrukciju vēlēšanu iecirknis mainīja arī Lubānā. Neraugoties uz diezgan plašo informāciju, tomēr bija, kas ierasti devās uz Lubānas pilsētas klubu un tikai pēc tam uz Lubānas vidusskolu, kur šoreiz varēja nobalsot EP vēlēšanās.
Lubānas vēlēšanu iecirkņa komisija izmantoja arī jauninājumu šajās vēlēšanās, proti, pie tiem vēlētājiem, kuri bija pieteikuši balsošanu savā atrašanās vietā, doties jau iepriekšējā balsošanas dienā. Arī tā, kā skaidroja Evita Zāle, varot rīkoties, ja vien vēlēšanu komisija spēj saplānot savu darbu, – lēmuma pieņemšana ir vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājas ziņā. Tiesa, jāņem vērā, ka balsošanu atrašanās vietā vēl var pieteikt arī vēlēšanu dienā līdz pulksten 12, un tad varot sanākt tā, ka uz to pašu apdzīvoto vietu jādodas vēlreiz pie jau kāda cita vēlētāja.
Grūtības nesagādāja
Savukārt Varakļānu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Aija Ščucka atzina, ka balsu skaitīšana ar rokām grūtības neesot sagādājusi. Turklāt tas esot darīts gadiem ilgi, līdz šim elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu, skaitot ar skeneri, esot izmantojuši tikai vienu reizi, līdz ar to, kā tas jādara manuāli, bijis vēl svaigā atmiņā.
– Nedaudz pāri pusnaktij – ap pulksten vieniem – balsis visos trijos Varakļānu novada izveidotajos iecirkņos – Varakļānu novada kultūras centrā, Murmastienes kultūras namā un Stirnienes tautas namā – bija jau saskaitītas un vēlēšanu rezultāti, kuri deputātu kandidātu saraksti ir saņēmuši lielāko Varakļānu novada balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstu, zināmi. Kopumā vēlēšanas noritēja raiti, arī vēlētāju plūsma bija vienmērīga – nebija tā, ka vēlētāji lielā skaitā nāktu tikai no rīta, viņi ieradās visā vēlēšanu dienas garumā. Arī vēlētāju aktivitāte bija pietiekami augsta – 43,17 %. Iespējams, to ietekmēja arī politiskā situācija, kas daļai lika mobilizēties, kaut gan varakļānieši vienmēr ir izcēlušies ar aktivitāti gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās, varbūt vienīgi EP vēlēšanās tas nav tik ļoti raksturīgi. Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šoreiz nebija neviena novērotāja un īpašu uzmanību nepievērsa arī drukātās preses un televīzijas žurnālisti, – uzsvēra Aija Ščucka.
Viņa atzina, ka nepieciešamības gadījumā vēlēšanu komisijas rīcībā būtu arī skeneri, kurus izmantot balsu skaitīšanā, un tas nekādas grūtības neradītu. Lielākās problēmas parasti jau esot ar sistēmām, datu noziņošanu, ja kaut kas neiet, platformām, kas top pēdējā brīdī un kuras visiem jāizmanto: – varbūt tās, gatavojoties nākamajām vēlēšanām, būtu savlaicīgāk jāizstrādā. Mazliet neierasti bijis arī tas, ka veselu diennakti vajadzēja gaidīt, pirms tika publiskoti EP vēlēšanu rezultāti.
AGRA VECKALNIŅA foto
28.06.2024.