Viens no diskusiju raisošākajiem jautājumiem Madonas novada pašvaldības domes finanšu un attīstības komitejas sēdē, kas norisinājās 23. jūlijā, bija informatīvais jautājums par izpilddirektora vietnieka amata vienības izveidošanu. Diskusijas turpinājās arī 31. jūlijā Madonas novada pašvaldības domes sēdē.
Izpilddirektoram pārāk daudz pienākumu
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs komitejas sēdē pirms diskusijas sākuma klātesošajiem darīja zināmu, ka šis jautājums jau iepriekš ir pārrunāts dažādos līmeņos. Priekšsēdētājs atzina, ka, neraugoties uz pašvaldības izpilddirektora Āra Vilšķērsta lielo pieredzi un zināšanām, izpilddirektora darba lauks esot par lielu.
– Funkcionālais audits, kas notika pavasarī, kā pirmo ierosinājumu norādīja, ka pašvaldībai ir jāstiprina izpilddirektora amata vienība. Tas liek domāt, kā darbs ir jādara un kā to uzlabot. Līdz ar to šobrīd strādājam pie lēmuma projekta, veidojam izpilddirektora amata vienību. Tad izpilddirektors kopā ar savu vietnieku, vadību, deputātiem, mērķtiecīgi visu pārrunājot, virzītu uz priekšu turpmākos funkciju audita ieteiktos ierosinājumus. Protams, vajadzētu pārskatīt arī mūsu pašu darba organizāciju, ko vajadzētu darīt efektīvāk un labāk. Manuprāt, šis ir brīdis, lai to darītu. Līdz nākamajam gadam mēs vēl varam daudz ko paveikt un gadu iesākt nedaudz citādākā organizatoriskajā līmenī, – informēja Agris Lungevičs.
Situāciju gan 23., gan 31. jūlijā skaidroja un savu viedokli izteica arī Āris Vilšķērsts: – Šobrīd kaut kādā veidā tas process tiek vadīts. Jautājums – kādu daļu darba veic izpilddirektors kā administrācijas vadītājs, kādu daļu veic komitejas. Piemēram, par kultūru, sporta jautājumiem ļoti lielā mērā visu nosaka komiteju lēmumi, un maz paliek tā darba, kas būtu jādara izpilddirektoram kā administratoram – tās ir ikdienas lietas, bet ne lēmumi. Jautājums ir par līdzsvara pārbīdīšanu no politiskās varas uz izpildvaru. Turklāt jau ir pieņemti grozījumi valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas nosaka, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, kapitāldaļu turētāju pārstāvis, kā līdz šim, būs priekšsēdētājs, tomēr ir noteikts, ka tagad tas būšot arī izpilddirektors. Līdz ar to arī papildu pienākumi klāt nāks.
Rosina strādāt ar pieejamo resursu
Deputāts Andrejs Ceļapīters abās sēdēs pauda, ka šāda aktivitāte šobrīd ir nelaikā: – Šajā situācijā, kad mums trūkst nodaļu vadītāju, mēs augšējo vadības galu taisāmies vēl papildināt ar jaunu, ne lētu administrācijas štata vienību, kas nav pareizi. Viens no risinājumiem varētu būt, ka nodaļas vadītājs var būt arī izpilddirektora labā roka attiecīgajos jautājumos. Ja vēlamies veidot šādu štata vienību, tad jārisina arī finanšu jautājums. Konkrētajā variantā tad ir jāsamazina tie posmi, kas strādā neefektīvi, un uz ieekonomētā naudas pamata varam veidot efektīvāku struktūru, atstājot visu pa vecam, vien izveidojot piecu cilvēku vadības grupu, kas no politiskā līmeņa jau ir nosegta. Mums nav cilvēku, kuri strādā pie konkrētu lietu ieviešanas, ko vairāk būtu nepieciešams stiprināt. Turklāt, pirms atļaujamies spert šādu soli, būtu jāsaprot funkciju apjoms, pienākumu dalījums, ko darīs izpilddirektors, par ko atbildēs izpilddirektora vietnieks, bet par ko politiskā vara – gan priekšsēdētāja vietnieki, gan arīdzan komiteju vadītāji. Šis nav tik vienkāršs un viennozīmīgs jautājums.
Deputāts vēl norādīja, ka viņš varbūt piekristu šim lēmumam, ja finanšu izdevumi nepalielinātos, tiktu pārgrupēti štati un izveidota struktūra, kas atbilst pašreizējām vēlmēm. Turklāt viņš uzskata, ka rezultātu nosaka konkrētie cilvēki, viņu zināšanas, iniciatīva, darbaspēks, nevis struktūra.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos Ivars Miķelsons, atsaucoties uz auditā teikto, sēdēs ir paudis viedokli, ka vājākā vieta šobrīd esot tā, ka izpilddirektors pašvaldībā esot viens, bet pienākumu ir ļoti daudz.
– Auditā norādīts, ka darbs ar pagastu pārvaldēm nenotiek. Darbs jau nenotiek tāpēc, ka izpilddirektors būtu slinks vai negrib ar pārvaldēm strādāt. Viņam administratīvo pienākumu šobrīd ir daudz, vēl papīra lietas un viss, kas notiek šeit, pašvaldībā. Protams, var sākt no otra gala, ka mēs, 17 gudrie, nolemsim, kā jāizskatās struktūrai, pēc tam izveidosim šīs struktūras galvu, kā nu uzskatām par pareizu, bet, manuprāt, tas nav labākais variants. Būtu jārada šī spēcīgā galva, ar kuru kopā lēmēji tad nolemj – vai struktūra tiek veidota pēc audita, vai mēs paši spējam redzēt labāk. Arī optimizējot šīs nodaļas, kuras audits ir uzsvēris kā ļoti mazskaitlīgas, ar daudziem nodaļu vadītājiem, ir vajadzīgi finanšu resursi. Šobrīd mums nav trīs nodaļu vadītāju – naudas ekonomija praktiski jau ir notikusi, un apvienot šajos blokos tik daudz nodaļu vadītāju nebūs nepieciešams, – pauda Ivars Miķelsons.
Priekšsēdētāja vietnieks diskusiju laikā atzina, ka vajadzētu pēc iespējas ātrāk nošķirt politisko nostāju, ko arī audits uzsver: – Mēs jau mantojumā saņemam šo īpašo kuģi, kāds tas ir, un dreifējam. Tā mēs varam dreifēt vēl divus gadus, bet nav runa par attīstību. Jā, ir atsevišķi projekti, nianses, bet globāli tas nenotiek, jo nav jau laika. Tas ir diezgan jocīgi, ka lēmējvara joprojām nodarbojas ar izpildvaras jautājumiem. Tad radām galvu, ar kuru kopā 17 lēmēji nolemj, kā izskatīsies struktūra.
Komitejas sēdē izskanēja deputāta Kaspara Udrasa viedoklis, ka vajadzētu diskutēt nevis tikai par izpilddirektora vietnieka amatu, bet reizē arī par nodaļu vadītājiem. Pēc viņa domām, diskusija būtu produktīvāka, lēmumu pieņemšana – sekmīgāka.
Jāizstrādā izpilddirektora vietnieka funkcijas
Andrejs Ceļapīters jau finanšu un attīstības komitejas sēdē, kā arī domes sēdē no savas puses pauda, ka pieņemt darbā zaļu izpilddirektora vietnieku un cerēt no viņa ieraudzīt kādu novitāti esot nepareizi: – Ja mums šis jautājums ir jāatrisina, tad pasūtām profesionālu ārpakalpojumu, kas saliks visu pa plauktiem. Ja gribam pieņemt šādu vietnieku, tad jādomā, kāda funkcionalitāte viņam būs. Un šīs funkcijas acīmredzot būs tādas, kas atslogos politisko vadību no pašreizējām funkcijām.
Deputāts diskusiju laikā vēl ir uzsvēris, ka Ārim Vilšķērstam palīgos pašlaik esot 14 pārvalžu vadītāji, kas ir ievērojams resurss. Turklāt nekādas krīzes situācijas pašvaldībai pašlaik neesot, lai ātrumā vajadzētu pieņemt lēmumu: – Nav 2009. gads, kad bija jāveido viss novads, vai 2010., 2011. gads, kad virsū gāzās 35 miljonu investīcijas, kuras līdz 2013. gadam bija jāpaspēj apgūt. Vispirms, manuprāt, ir jāsaprot, ko darīs šis cilvēks, kādas kvalifikācijas mēs no viņa gribam, un tad varam sākt domāt par amata vietas aizpildīšanu. Manā skatījumā, vēl var samazināt izdevumus neefektīvajos posmos un šo finansējumu novirzīt kādas amatpersonas atalgošanai. Man ir vairāku desmitu gadu pieredze – šobrīd galvgalī nav vajadzīgs papildus vēl kāds cilvēks, jo izpilddirektora darba apjoms nav tik liels. Ir jāefektivizē galvgala darbs – tur tā problēma.
Andreja Ceļapītera viedoklim komitejas un domes sēdē piekrita, bet tajā pašā laikā arī savu redzējumu, nostāju darīja zināmu deputāts Valentīns Rakstiņš: – Cik es sapratu, problēma nav saistīta ar izpilddirektora darba apjomu, bet ar to, ka ļoti liela vara, izpildvara un lēmējvara, šobrīd sakoncentrēta viena cilvēka rokās, ko arī ziņoja audits. Protams, izpilddirektoram darbu netrūkst, bet runa, manuprāt, ir par to, ka visu izšķir viena cilvēka darbība. Es atbalstu Andreja Ceļapītera izteikto nostāju, ka sākumā ir jāsaprot, ko darīs, pēc tam – kas darīs un kādā veidā darīs.
Agris Lungevičs, iesaistoties sarunā, atzina, ka amata pienākumi ir jāizstrādā un diskusijai par to īsti nevajadzētu rasties. Viedokli, ka ir jāpagarina termiņš, lai varētu izstrādāt konkrētas prasības amata kandidātam, domes sēdē pauda deputāts Andris Sakne.
Sasteigt vai nedaudz piebremzēt
Valentīns Rakstiņš atgādināja, ka salīdzinoši bieži pašvaldībā ir bijušas tādas situācijas, kad nevajag neko sasteigt, bet gan domāt vairākus variantus. Arī šajā jautājumā viņš neredzot lielu steigu un vajadzību tūlītēji rīkoties: – Vienkārši ir jāņem vērā audita teiktais un jārisina problēma. Līdz gada beigām mēs tiktu skaidrībā, kas īsti mums ir vajadzīgs.
Agris Lungevičs diskusiju laikā atzina, ka Latvijā otras tāda līmeņa pašvaldības kā Madona bez izpilddirektora vietnieka nav: – Pašvaldībās pašreiz ir viens, divi, pat trīs izpilddirektoru vietnieki. Jāmeklē, protams, ir arī nodaļu vadītāji, bet tāpēc jau šis ir pirmais punkts audita ziņojumā. Jāizveido bāze augšgalā, tālāk jāveido sistēma un jāliek iekšā savas idejas. Līdzekļu ekonomija ir negatīva un pastāvīga, jo mums trūkst vadošo darbinieku. Būs jāpārskata un jāmeklē vēl papildu varianti šajā jautājumā. Par funkcijām runājot, ir skaidrs, ka tās centralizējas un to paliek arvien vairāk. Desmit gadu laikā to esam redzējuši diendienā. Tās funkcijas, ko pārvalde veica pirms 10 gadiem un ko pārvalde dara tagad, – tas ir pilnīgi cits stāsts. Šis jautājums par izpilddirektora līmeņa stiprināšanu ir jārisina un jāsāk ir no galvas.
Papildinot kolēģu teikto, Andrejs Ceļapīters komitejas sēdē uzsvēra, ka nekas netiekot darīts ne jau tāpēc, ka trūkst resursu, bet tāpēc, ka trūkst plānveidīga darba: – Ja mēs centralizējam funkcijas, tad mums līdzi jānāk resursam. Ja kaut ko maina, ir jāskata visa struktūra, un tad ir jāpieņem lēmumi par konkrētu cilvēku pieņemšanu darbā.
– Un tas, ka mums trūkst konkrētu nodaļu vadītāju, ir vienkārši neizdarība. Varbūt šajā brīdī arī labi, ka tāda neizdarība bija un konkursi netika izsludināti, kā arī cilvēki netika atlasīti, – piebilda Andrejs Ceļapīters.
Vairāki deputāti vēlējās komentēt deputāta teikto, tai skaitā arī Ivars Miķelsons: – Tā nav neizdarība, bet gan apzināta darbība, lai sagaidītu audita rezultātus un pieņemtu pareizus lēmumus. Turklāt šajā jautājumā mēs nestrebjam karstu. Lai pa jaunam piepildītu veco sistēmu un pēc tam šiem cilvēkiem pateiktu – ziniet, mums audits pateica priekšā, piedodiet, bet jūs, trīs nodaļu vadītāji, tagad esat brīvi!? Šodien jūs iepazīstaties ar to, ka ir šāds priekšlikums virzīts uz domes sēdi un tiek izskatīts. Protams, neviens nesaka – pieņemt lēmumu bez funkciju noteikšanas. Ar izpilddirektoru tas jau ir runāts, ka viss ir jāsagatavo – kādi pienākumi būs vietniekam u. tml. Šobrīd neviens nelec uz ecēšām un nesaka, ka jābūt ir diviem vietniekiem. Ļoti iespējams, ka tas būs viens no nodaļu vadītājiem. Arī par šiem blokiem ir domāts. Kad sākam ar augšgala sakārtošanu, paralēli veicam audita priekšlikuma ieviešanu, neko nesasteidzot. Tagad neņems un neaizpildīs esošo nodaļas vadītāju vietas un neradīs vēl vienu štata amatu. Tas viss notiek kompleksi.
Andrejs Ceļapīters un Valentīns Rakstiņš komitejas sēdē ieteica uzlikt visu iepriekš minēto informāciju uz papīra, lai visi deputāti saprastu un redzētu, kāda ir jaunā struktūra, un varētu par to diskutēt.
Ivars Miķelsons, komentējot Andreja Ceļapītera un Valentīna Rakstiņa teikto, uzsvēra, ka šis esot informatīvais jautājums, tāpēc šobrīd arī notiekot diskusijas tikai par to, kā darīt labāk: – Tomēr man personīgi gribētos, lai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas izpildvaras galva piedalītos struktūras veidošanā ar savu vīziju. Jo nav jau akli jāpieņem tikai audita rezultāti. Visiem kopā ir jādomā, jo īpaši izpildvaras vadītājiem, kas vadīs šo struktūru.
Pēc spraigās komitejas sēdē radušās diskusijas Agris Lungevičs klātesošajiem darīja zināmu: – Audits ir norādījis, ka administrācija nav ne pārpildīta ar štata vienībām, ne ir pārmaksāts darbiniekiem –
gluži otrādi. Priekš šī funkciju apjoma mums drīzāk ir jādomā par papildu resursa piesaisti, nevis iekšējo rezervju meklēšanu. Jautājums, kā pareizi uzlikt uzsvarus un izveidot struktūru, lai šī māja efektīvi, kvalitatīvi un mūsdienīgi strādātu.
Papildinot kolēģu minēto, domes sēdes izskaņā izskanēja Agra Lungeviča priekšlikums lēmumprojekta punktos ierakstīt, ka augustā tiks izsludināta pieteikšanās uz izpilddirektora vietnieka amatu, kas deputātiem finanšu komitejas laikā sniegs iespēju apstiprināt prasības, kritērijus attiecīgajam amatam. Par konkrēto jautājumu deputāti nobalsoja ar balsu vairākumu.
02.08.2019.