20. augustā Madonas novada pašvaldības domes finanšu un attīstības komitejas sēdē un pēc tam arī domes ārkārtas sēdē tika izskatīts jautājums par pašvaldības nekustamā īpašuma Madonā, Daugavas ielā 21b,nodošanu atsavināšanai, rīkojot izsoli.
Deputātu vidū tas raisīja spraigas diskusijas, jo īpaši komitejas sēdē. Attiecībā uz šo īpašumu tika pieņemts lēmums to nodot atsavināšnai, kā arī pieņemts lēmums par zemes lietošanas mērķa maiņu.
Dome, ņemot vērā, ka minēto nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 2374 m², nav nepieciešams saglabāt pašvaldības funkciju veikšanai, ar balsu vairākumu (deputāti Valentīns Rakstiņš un Andrejs Ceļapīters balsoja „pret") nolēma to atsavināt, pārdodot mutiskā izsolē ar augšupejošu soli, kā arī noteica nekustamā īpašuma nosacīto cenu – izsoles sākumcenu – 7710 eiro un apstiprināja izsoles noteikumus.
Dome ar balsu vairākumu („pret" balsoja deputāti Andrejs Ceļapīters un Valentīns Rakstiņš) nolēma nekustamā īpašuma Daugavas iela 21b, Madona, Madonas novads, zemes vienībām mainīt zemes lietošanas mērķi (dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādītā lietošanas mērķa) uz – individuālo dzīvojamo māju apbūve.
Domes finanšu un attīstības komitejas sēdē Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris informēja, ka šis jautājums jau tika skatīts uzņēmējdarbības un teritoriālo jautājumu komitejā, kur arī bijušas diskusijas, tāpēc uz finanšu un attīstības komitejas sēdi pieaicinājis vienu no iesnieguma pašvaldībai autoriem, kuri vēlētos iegādāties pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu, lai tur būvētu mājas, kā arī sakārtotu šajā vietā ceļu, kas no lielā ceļa ved uz pašvaldības īpašumu.
– Šobrīd šis zemesgabals ir novērtēts par aptuveni 7,5 tūkstošiem eiro. Tas ir aptuveni 3,60 eiro par kvadrātmetru. Zemesgabals pašlaik ir aizaudzis, kādreiz tur ir bijuši mazdārziņi. Protams, mēs nevaram pašvaldības zemesgabalu pārdot konkrētai personai, tādos gadījumos ir jārīko izsoles, kurās var piedalīties jebkurš, ne tikai šie divi kungi, – uzsvēra Guntis Ķeveris.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons vēlējās noskaidrot, cik lieli zemesgabali ir īpašnieku īpašumā.
– Pašreiz nevarēšu precīzi atbildēt, cik ir kaimiņam, bet mans zemesgabals ir 2000 kvadrātmetru, – atklāja viens no iesnieguma autoriem. Domes priekšsēdētāja vietnieks secināja, ka tas ir aptuveni 0,2 ha, bet kaimiņam tad varētu būt aptuveni 0,13 ha. Iegūstot klāt vēl 0,2 ha, faktiski vienam īpašniekam būtu gandrīz pushektārs, bet otram īsti pushektārs nesanāktu. Tie esot diezgan lieli zemesgabali, tāpēc varbūt tomēr no pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma var atdalīt mazāku zemesgabalu un tādā gadījumā varētu atrasties vieta vēl vienai mājai.
Viens no iesnieguma autoriem, to komentējot, sacīja: – Cik man zināms, pašvaldībai piederošais zemesgabals ir L burta formā, tāpat ir jāievēro kaut kādi attālumi no zemes robežām. Ja jūs paskatāties uz šo šauro strēmeli, tur reāla būvniecība nav iespējama – vienīgi zāles nopļaušana, jo šobrīd šis zemesgabals ir aizaudzis. Bet mēs – kā jaunas ģimenes – gribētu to sakārtot. Turklāt arī kaimiņiem piebraukšana mājai sanāk no apvedceļa. Zīme tur ir 70 km/h. Arī otrs interesents tam piekrīt, mēs abi būtu gatavi nākt pretī pašvaldībai un to visu sakārtot.
Ivars Miķelsons vaicāja, vai viņi pašvaldības zemesgabalu savā starpā spēšot loģiski sadalīt, un saņēma atbildi, ka, ja abiem izsoles kārtībā izdosies tik pie cerētā zemesgabala, viņi savstarpēji to spēšot sadalīt.
Deputāts Aleksandrs Šrubs pauda viedokli, ka jaunajām ģimenēm vajadzētu dot iespēju sakārtot savas dzīvesvietas.
– Jebkurā gadījumā arī trešā persona var piedalīties atklātā izsolē. Likt šķēršļus un vilkt garumā, es domāju, nav jēgas – zemesgabals vienkārši ir jānodod izsolei, – piebilda Aleksandrs Šrubs.
Savukārt deputātam Andrejam Ceļapīteram ir nedaudz citādāks skatījums. Pēc viņa domām, no šiem zemesgabaliem varot elementāri uztaisīt trīs apbūves gabalus, un tas būtu tikai racionāli. Turklāt pārdot īsti līdz galam nesakārtotu platību nozīmētu radīt problēmas nākotnē.
Deputāts Andris Dombrovskis izteica viedokli, ka pašvaldībai vajadzētu dot iespēju abiem būvētgribētājiem iegādāties visu zemesgabalu L burta veidā, lai varētu uzsākt savu māju celtniecību. Viņš uzsvēra, ka laika gaitā paši interesenti varētu atrast sev kaimiņu, jo uz konkrētā zemesgabala uzbūvēt trešo māju nebūtu nekādu problēmu. Andra Dombrovska viedoklim pievienojās deputāts Kaspars Udrass.
Savukārt neizpratni pauda Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes priekšsēdētāja Jeuženija Adamoviča.
– Tā kā savulaik tur bija dārzs gan manai radiniecei, gan vairākiem paziņām, es labi pārzinu situāciju. Gribētu zināt, kāpēc uz sēdi nav uzaicināts būvvaldes vadītājs, ja šajā nekustamajā īpašumā jau sen viss tika sadalīts, robežas noteiktas un pat kupicas saliktas, pie tam ne jau divos gabalos. Tur tiešām bija liela platība, – atzīmēja Jeuženija Adamoviča.
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris informēja, ka abiem interesentiem šobrīd ir jau uzprojektētas mājas: – Viņi vēlas zināt, vai varēs iegādāties šo zemesgabalu vai ne. To visu platību ir iespējams sadalīt, nobīdīt projektu savas zemes plānā nedaudz citādāk un būvēt to māju pēc loģikas. Tomēr vēl paies laiks, kamēr mēs atdalīsim šo zemesgabalu utt. Tad pienāks vēl nākamā vasara ar visu birokrātiju, bet būvdarbus viņi nemaz nevar uzsākt.
Deputātā Andrejā Ceļapīterā tas raisīja nelielu izbrīnu – kā var uzprojektēt mājas ne uz savas zemes?
– Tas jau nav piesaistīts pie zemes, – skaidroja Guntis Ķeveris. – Viņi labprāt uzprojektētu mājas uz šīs zemes, bet pāri taču paliks tik maz vietas. Viens zemesgabals ir garš un tievs, otram kungam, lai izbūvētu māju, saimniecības ēku, jārēķinās, ka tās atradīsies pie pašas ielas. Viņš vēlas mazliet atkāpties no ielas, lai nav tik tuvu lielajam ceļam. Un abi saprot to, ka, nopērkot šo zemesgabalu no pašvaldības, tas būs jāsadala. Turklāt viņi jau var veikt projekta nobīdi attiecībā uz zemesgabala novietojumu.
Viens no iesnieguma autoriem, kas piedalījās sēdē, informēja, ka viņi nevarot precizēt novietojumu. Domes deputāts Andrejs Ceļapīters uzsvēra, ka novietojums būtu jāprecizē pašvaldībai un zemesgabals jāsadala tā, lai tur izveidojas trešais apbūves gabals.
Nelielu komentāru sēdē sniedza Madonas novada pašvaldības izpilddirektors (kopš 5. septembra – izpilddirektora vietnieks) Āris Vilšķērsts (tam piekrita arī Andrejs Ceļapīters): – Es gribēju darīt zināmu to, ka ir likumdošanas akts, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldība vai jebkurš cits īpašnieks var rīkoties ar saviem zemesgabaliem. Mēs nevaram tāpat vienkārši kaut ko šķērēt nost no kaut kāda pašvaldības lielā gabala, kas nav atsevišķa apbūves gabala lielumā, un kaut kam to zemesgabalu šūt klāt. Ja mēs gribam tur kaut ko mainīt, tad ir jātaisa ierīcības projekts. Vajag pārplānot visu tā, lai izveidojas loģiskas robežas. Ja šo zemesgabalu tagad atsavināsim un paliks šis jocīgās formas gabals, tad mums kā īpašniekam jādomā, ko mēs ar to tālāk darīsim. Vienkārši nošķelt nost un tad vēl pārdot kādam – tā mēs nedrīkstam darīt.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons aicināja lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma Madonā, Daugavas ielā 21b, nodošanu atsavināšanai, rīkojot izsoli. – Mēs tagad cenšamies ap to zemesgabalu radīt tādu loģisku zemesgabalu, ko varētu notirgot vēl trešajam īpašniekam un viņu iespiest iekšā. Kaut gan mēs redzam, ka, pēc Gunta Ķevera teiktā, uz šī trešā zemesgabala atrodas asfaltēts ceļš, kas arī ļautu piekļūt šīm mājām, kurš atrodas pašvaldības teritorijā. Es šobrīd aicinātu atbalstīt jaunos cilvēkus un zemesgabalu laist izsolē, – uzsvēra Ivars Miķelsons.
Redakcijas piebilde. Jau pēc Madonas novada domes ārkārtas sēdes redakcijā ieradās Jeuženija Adamoviča, kas uzskata, ka pašvaldībai gadījumos, kad ir brīvi zemesgabali un tos nav nepieciešams saglabāt pašvaldībai, informācija ar konkrētām adresēm ir jāievieto pašvaldības mājaslapā, tāpat tai ir jābūt pieejamai domē katram interesentam. Plašāk ar madonietes viedokli iepazīstināsim nākamajā laikraksta numurā.
10.09.2019.