1. martā kopienas centrā „Baltā ūdensroze" pulcējās nevalstisko organizāciju un biedrību pārstāvji, lai piedalītos diskusiju rītā ar Madonas novada pašvaldības vadītāju Agri Lungeviču.
Kā uzsvēra kopienas centra vadītāja Rudīte Kumsāre, šādi pasākumi ir jāorganizē, lai plašākam iedzīvotāju skaitam būtu iespēja rast atbildes uz interesējošiem jautājumiem.
– Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar diakonijas centru un Madonas novada pašvaldību, ir izveidots centrs, kurā ir iespējams organizēt arī šāda veida tikšanās. Diskusiju rīts tiek organizēts pirmo reizi, un šoreiz tajā piedalījās novada domes vadītājs. Tā kā vairāk tika runāts par sociālajiem jautājumiem, klāt bija arī Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta darbinieki. Atsaucība un interese bija liela, kas liek domāt par nākamajiem šāda veida pasākumiem, – pastāstīja Rudīte Kumsāre.
Arī Madonas novada pašvaldības vadītājs Agris Lungevičs, uzrunājot klātesošos, uzsvēra: – Priecājos tikties ar biedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tik kuplā skaitā un uzskatu, ka šādas tikšanās jāorganizē biežāk un dažādi jautājumi jāpārrunā vairāk. Šīsdienas diskusija saistīta ar sociālajām lietām un sociālo
funkciju, kā arī jaunumiem šajā jomā. Viena no galvenajām lietām sociālajā darbā šogad ir deinstitucionalizācijas projekts. Pašvaldībām ir iespējams iegūt Eiropas Savienības finansējumu dažādu sociālo grupu atbalstam, tajā skaitā personām ar garīga rakstura problēmām, cilvēkiem, kas pamet institūcijas. Tas ietver arī bērnunamus. No 2023. gada nevarēs pastāvēt arī ģimenes atbalsta centrs „Ozoli", un šobrīd tiek meklēti risinājumi, lai to pietuvinātu ģimeniskai videi. Savukārt Madonas pilsētā plānojam veidot dienas centru bērniem invalīdiem. Patlaban ar biedrības „Mēs saviem bērniem" atbalstu jau tiek sniegti dažādi pakalpojumi, bet, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, būtu iespējams paplašināt pakalpojumu klāstu, veidot dienas centru ar plašākām telpām. Tāpat uzmanība jāpievērš Madonas slimnīcai. Jau ir iegādāts jauns rentgens, plāno iegādāties arī sonogrāfu un mamogrāfu. Bet vasarā tiks uzsākti būvdarbi, lai pārveidotu bijušā pansionāta telpas un ierīkotu ambulatoro nodaļu ar speciālistu kabinetiem, kā arī tiks veidota operāciju zāle traumatologiem. Tiks ieguldīts gan Eiropas Savienības, gan pašvaldības finansējums. Trešā lieta, kam šogad Madonas novada pašvaldība pievērsīsies, ir kopienas centrs „Baltā ūdensroze", veidojot ģimenes krīzes centru un papildinot dienas centra funkciju, kas darbojas jau tagad. Bet tikpat liela uzmanība ir jāpievērš arī nevalstiskajām organizācijām un biedrībām. Bieži vien šīs organizācijas ir lielisks atbalsts pašvaldībai.
– Nereti gadās, ka pašvaldības redz, ka biedrības vai sabiedriskās organizācijas var paveikt daudz darbu, piesaistot cilvēku resursus, ir daudz un dažādu ideju. Ne vienmēr viss ir jāspēj pašvaldībai. Madonas novadā ir sagatavoti četri līgumi, kuros ir deleģētas šīs organizācijas. Viens no tiem ir līgums ar dienas centru „Baltā ūdensroze" par dienas centra pakalpojumiem Madonas novada iedzīvotājiem. Otrs līgums ir Bērzaunes bērnu un jauniešu apvienībai „Rīts", kur tiek pildīta jauniešu darba funkcija. Līgums ir noslēgts arī ar biedrību „Samarieši" par aprūpi mājās un biedrību „Pie Kraujas" par tūrisma pakalpojumiem pie Lubāna ezera, – akcentēja Agris Lungevičs. – Ir daudz konkursu un projektu, kuros tiek dota iespēja piedalīties biedrībām. Līdz ar to uzskatu, ka šīm organizācijām ir jāizmanto iespēja.
Diskusiju rītā izskanēja visdažādākie jautājumi par tēmām, kuras aktuālas katrai biedrībai. Politiski represēto biedrība vēlējās noskaidrot, vai ir iespējams veikt remontu telpās, kurās biedrības pārstāvji pulcējas uz sapulcēm. Uz šo jautājumu Agris Lungevičs atbildēja, ka ne vienmēr katrai biedrībai ir nepieciešamas savas telpas. Pašvaldībās tiek veidoti multifunkcionālie centri, un tajos katram ir iespēja darboties. Iespējams, var veidot telpu grupas, kuras varētu izmantot nevalstiskās organizācijas, telpas ir iespējams pielāgot.
Savukārt klubiņa „Pie kamīna" pārstāvji gribēja uzzināt, vai klubiņš kā interešu grupa bez biedrības statusa arī var piedalīties projektos, lai gūtu finansējumu ekskursijām, radošiem darbiem, pieaicināt lektorus.
Agris Lungevičs atbildēja, ka interešu grupas piedalīties nevar. Bet ir iespējams, sadarbojoties ar biedrībām, iesniegt projektu. Veicot ikdienas aktivitātes, interešu grupas „Pie kamīna" nepieciešamais finansējums būtu sociālā dienesta pārziņā. Tam piekrita arī Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš un uzsvēra, ka klubiņam būtu jākļūst par biedrību vai jāsadarbojas ar citu biedrību, jo pašvaldība nevar finansēt nodibinājumu bez juridiska statusa.
Tāpat tika uzdoti jautājumi par pilsētas autobusu cenu kāpumu, slimnīcas parādniekiem, siltumtrašu izbūvi un atjaunošanu pilsētā un daudzdzīvokļu māju balkonu stāvokli, kā arī tika apspriests jautājums par ceļu stāvokli un iespējamajiem remontiem.
Savukārt pensionāru biedrība taujāja, ko darīt situācijās, ja, piemēram, teātra grupai nepieciešama atribūtika, bet nav nepieciešamo līdzekļu. Tāpat interesēja jautājums, kāpēc tika noraidīts projekts, kura ietvaros bija paredzēts iegādāties magnetolu. Biedrība vēlējās noskaidrot, vai ir iespējams lūgt pašvaldībai transporta pakalpojumus, lai dotos uz pasākumiem.
Agris Lungevičs skaidroja, ka pašvaldības budžets tiek sastādīts iepriekšējā gada beigās.
– Ja ir nepieciešams finansējums nākamajam gadam, vislabāk vērsties pašvaldībā gada beigās. Iespējams, ka šis bija iemesls, lai noraidītu projektu. Ļoti būtiski būtu katrai biedrībai gada nogalē nākt kopā un plānot nākamā gada plānus. Pilsētas autobusu parks ir neliels, prioritāte ir skolas un pirmsskolas izglītības iestādes, bet ir iespējams izmantot citu pakalpojumu sniedzēju autobusus. Ir nepieciešams finansējums, ko pilsētas budžetā var lūgt Guntim Ķeverim, bet arī sociālais dienests var kādu no šiem pakalpojumiem apmaksāt. Bet visām biedrībām jābūt līdzvērtīgiem principiem, kāpēc un cik bieži transports tiek piešķirts, – uzsvēra Agris Lungevičs.
06.03.2019.