Jūnija domes sēdē deputāti informatīvi skatīja jautājumu par optiskā kabeļa (pēdējās jūdzes) pieslēguma nodrošināšanu Madonas novadā.
Kā atgādināja Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Uģis Fjodorovs, Madonas novads bija pirmais, kas 2020. gadā uzsāka darbu pie optiskā tīkla ieviešanas; deputāti tika iepazīstināti ar šā brīža aktuālāko informāciju šajā jomā.
Uģis Fjodoros vēstīja, ka, noslēdzot līgumu ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) par optiskā tīkla infrastruktūras izmantošanu, kabeļi tika ieguldīti Madonā un uz vairākiem pagastiem.
– Šobrīd situācija ir tāda, ka Madonā ir pieslēgtas abas lielās skolas, sporta skola, jauniešu centrs – četras mācību iestādes; laukos šajos deviņos virzienos mums ir pieslēgtas 7 skolas, pagastu pārvaldes un iestādes, vēl viens virziens ir būvniecības stadijā. Runājot par optiskiem pieslēgumiem ārpus šī tīkla, Cesvainē ir nodrošināts TET optiskais pieslēgums gan vidusskolai, gan sākumskolai, Ērgļos – ir procesā izbūve. Pārējās skolās šobrīd nav un arī konkrēta plāna par šo nav, – pauda Uģis Fjodorovs.
Tomēr šobrīd esot izsludināts jauns Satiksmes ministrijas pasākums – „pēdējās jūdzes" infrastruktūras ieviešanas attīstība Latvijā, tiekot izstrādāti Ministru kabineta noteikumi. Madonas novads ir izvirzījis 40 potenciālos punktus, pirmkārt, skolas, pašvaldības iestādes u. c., kur pakalpojums būtu jāattīsta.
Viņš arī norādīja, ka šobrīd problēmu sagādā pabeigt pieslēgt tos objektus, kuru tuvumā kabeļi ieguldīti jau pirms pāris gadiem.
– Šobrīd lielākā problēma ir IT nodaļas resurss, kas diemžēl vairāk ir domāts uzturēšanai, nevis IT attīstībai. Speciālistu, kas varētu veikt šādus darbus, mūsu štatos nav, paļaujamies uz ārējiem kontraktiem, mūsu gadījumā vairāku gadu garumā ir strādāts ar Madonas firmu. Diemžēl arī viņu jauda ir ierobežota; šā gada pirmajā pusē mums ir izdevies pieslēgt trīs vietas. Šobrīd vēl ir nepabeigti četri pieslēgumi no tiem, kur tīkls bija izbūvēts 2020./2021. gadā, – atzina pašvaldības izpilddirektors.
Tāpat arī šī tīkla infrastruktūras izmantošanai gadā tiekot tērēti 55 tūkstoši eiro, no tiem 48 tūkstoši eiro – tieši par optiskās līnijas posmu nomu.
Viņš pieļāva, ka tehniski var izvēlēties arī citus – lētākus un ātrākus – risinājumus, ne vien optisko tīklu, interneta ātruma nodrošināšanai. Deputāts Andrejs Ceļapīters rosināja sastādīt plānu, kā pamazām, bet pilnībā visām pašvaldības iestādēm pāriet uz optiskā interneta pieslēgumu vietās, kur kabelis pieejams sasniedzamā attālumā.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora kā piemēru minēja Igauniju, kur arī ieviesta un darbojas līdzīga sistēma, taču tīklu nomas maksa ir krietni zemāka, tas arī veicina citu klientu pieslēgšanos tīklam.
– Ja runājam par iestādēm, skolām, tad šobrīd man ir zināma tikai viena vieta, Bērzaunes pamatskola, kur ir nepietiekams interneta ātrums. Notiek šī jautājuma risināšana ar dažādām iekārtām, tas, iespējams, šai brīdī ir lētāk, nekā mums ieguldīt savu naudu, vilkt kabeli, – komentēja Zigfrīds Gora.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atzina, ka ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu ir runāts par iespēju pārskatīt nomas maksu.
– Šobrīd maksājam ļoti dārgi, bija doma, ka privātie klienti šajās vietās pieslēgsies, bet tas nenotiek, iespējams, šīs cenas dēļ, līdz ar to pašvaldība principā ir vienīgais patērētājs. Par katru cenu tagad iet uz optiku visās iestādēs – tas ir ļoti dārgi, vēl dārgāk ir finansēt uzturēšanu, un ļoti daudz kur tas vispār nav vajadzīgs, – viedokli izteica Agris Lungevičs.
– Kad realizēsies digitalizācijas projekti skolām un vienlaicīgi tiks ieslēgti visi datori, mums ir vajadzīga optika, jaudīgs ātrums, – Andrejs Ceļapīters uzsvēra. Deputāts aicināja pašvaldību sagatavot pamatotu lēmumu ar aprēķiniem par pārmērīgi augsto nomas maksu un iesūtīt to atbildīgajām instancēm, lai nosacījumi tiktu pārskatīti.
Savukārt deputāte Vita Robalte izteicās, ka šo pakalpojumu nepieciešams izvērst, lai pie jau esošajiem kabeļiem būtu iespējams pieslēgties arī citiem klientiem.
Agris Lungevičs piekrita, ka kopumā ātrāks un drošāks interneta pieslēgums ir nepieciešams; tāpat nepieciešams esot arī apzināt precīzākus datus: kāds ātrums pieejams šobrīd, kur un par cik daudz to nepieciešams palielināt un kā to vislabāk sasniegt – ar optisko internetu vai citiem tehniskiem risinājumiem.
19.07.2022.