Jau pagājušajā, 2017., gadā Latvijā vairāk nekā divas reizes – no 12 uz 25 eiro par tonnu – palielinājās dabas resursu nodoklis nešķirotiem atkritumiem. Šī tendence saglabāsies arī nākamajos gados.
Šogad dabas resursu nodoklis par nešķirotu sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos pieaugs līdz 35 eiro par tonnu, bet 2019. un 2020. gadā – attiecīgi 43 un 50 eiro, un to diezgan ievērojami izjutīs arī iedzīvotāji savos maciņos.
Tiesa, maksu par sadzīves atkritumiem iespējams samazināt, tos šķirojot, jo dabas resursu nodoklis šķirotajiem atkritumiem netiek piemērots. Pieņemot šādu lēmumu, valdības un Saeimas mērķis arī bija rosināt iedzīvotājus šķirot atkritumus.
Ietekmē arī svars
Maksa par sadzīves atkritumiem SIA „Madonas namsaimnieks" ir atkarīga no izvesto konteineru skaita mēnesī, konteinera tilpuma un apglabāto sadzīves atkritumu vidējā svara, tātad to var samazināt, konteineros nemetot ābolus (rudenī), tāpat dārza atkritumus, izlietoto puķu augsni, būvgružus utt., kas būtiski palielina nodoto atkritumu svaru poligonā.
Saņemot SIA „Madonas namsaimnieks" rēķinus, katrs, ja ir interese, var pārliecināties, cik dažāds ir apglabāto atkritumu svars pagājušā gada mēnešos, un par to, ka, beidzoties vasarai, rudens mēnešos palielinājies viena kubikmetra svars. Jūlijā tas bija 112,390 kg, augustā – 115,190 kg, septembrī – 122,170 kg, oktobrī – 134,020 kg, novembrī – 120,790 kg, decembrī – 114,670 kg.
Aicina šķirot
SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns sarunā „Staram" atzina, ka dabas resursu nodokļa paaugstināšana ietekmēs maksu par sadzīves atkritumu vienu kubikmetru. Viņš aicināja iedzīvotājus vairāk izmantot iespēju šķirot atkritumus.
– Patlaban uzņēmuma speciālisti veic aprēķinus un precizē, kā mainīsies maksa par atkritumiem sakarā ar dabas resursu nodokļa palielināšanu. Kad aprēķini būs veikti, tos ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību darīsim zināmu iedzīvotājiem, publicējot aprēķinu tabulas. Jāņem vērā, ka palielināsies tieši nešķirotu atkritumu noglabāšanas daļa poligonā, pie tam ne tikai šogad, bet arī nākamajos divos gados. Savukārt savākšanas izmaksas jau nemainīsies, mēs tās neplānojam palielināt, – uzsvēra Osvalds Lucāns.
Viņš atzina, ka neskaidrības pagaidām ir arī ar iecerēto depozīta sistēmu, kuru it kā grib ieviest.
– No vienas puses – tas nebūtu slikti, jo tādā gadījumā daudzi tukšās pudeles izvēlētos nodot, nevis izmest, bet – no otras puses – poligonos samazinātos šķiroto atkritumu apjoms, kas tomēr tiem nodrošina ienākumus, un tas ļauj nepaaugstināt administrēšanas izdevumus. Visvairāk jau tie pelna uz plastmasas pudelēm, nevis papīra iepakojumu vai stiklu, kas vispār iet „pa nullēm" vai gandrīz vēl jāsedz daļa stikla savākšanas izmaksu. Nekur jau tas netiek analizēts un izvērtēts, kā depozītsistēma ietekmēs ieņēmumus poligonos un kā tas atsauksies uz maksu iedzīvotājiem par sadzīves atkritumiem. Igaunijā, kur depozītsistēma ieviesta, tādas šķirošanas stacijas kā pie mums jau netika sabūvētas, – atzīmēja Osvalds Lucāns.
Palielinās skaitu
Vaicāts, vai šogad tiks palielināts dalīto atkritumu konteineru skaits uzņēmuma apkalpes zonā, pašvaldības uzņēmuma vadītājs atzina, ka tas galvenokārt tiks darīts pagastos.
– Madonas pilsētā, ja vien ir vēlēšanās, ir diezgan lielas iespējas šķirot atkritumus, tos katrs var izmest jebkurā dalīto atkritumu konteinerā. Patlaban par šķiroto atkritumu savākšanu iedzīvotāji nemaksā, bet arī tas par velti nenotiek. Pagaidām šķiroto atkritumu savākšana zaudējumus nenes, bet nav garantijas, ka, palielinoties šķiroto atkritumu daudzumam, savākšanas izmaksas pieaugs, tāpēc ir jādomā, kā tās samazināt. Viens no variantiem ir palielināt dalīto atkritumu konteineru skaitu labiekārtotajos laukumos, lai vienā reizē varētu izvest lielāku šķiroto atkritumu daudzumu un retāk pēc tiem būtu jābrauc. Pavasarī, kad ziema būs beigusies, noteikti dalīto atkritumu konteineru skaitu palielināsim gan Madonā, gan pagastos, – informēja Osvalds Lucāns.
Īpaši nav mainījusies
Iespēja šķirot atkritumus Madonas novadā ir jau daudzus gadus. Daļa to izmanto, bet ļoti daudzi visus atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteineros. Vaicāts, vai situācija aizvadītajā, 2017., gadā attiecībā uz atkritumu šķirošanu ir uzlabojusies, Vidusdaugavas SPAAO Madonas šķirošanas-pārkraušanas stacijas pārzinis Guntars Dzenis uzsvēra, ka tā nav ne īpaši uzlabojusies, ne arī pasliktinājusies. Arī iedzīvotāju paradumi neesot mainījušies. Ne visi izprot, ka šķirotajiem atkritumiem ir jābūt tīriem (drīkst būt tikai 5% piejaukuma), līdz ar to daļa šķiroto atkritumu (apmēram trešdaļa)nonāk pie nešķirotajiem.
– Tas ir ļoti labi, ka valdība, palielinot dabas resursu nodokli, rosina iedzīvotājus pievērsties atkritumu šķirošanai, bet situāciju sarežģī tas, ka ne visus sašķiroto atkritumu veidus pieņem pārstrādei, un arī par to būtu ļoti nopietni jādomā. Piemēram, patlaban tiek pārstrādāti tikai trīs plastmasas veidi – PET pudeles, sadzīves ķīmijas iepakojums un plēve, bet plastmasas iepakojums jau veido šķiroto atkritumu lielāko daļu. Joprojām var šķirot stiklus, papīra iepakojumu, nodot vecās grāmatas, reklāmas izdevumus, laikrakstus, žurnālus. Pieņemam arī piecas riepas no vienas automašīnas, bet par samaksu. Pie mums var vest arī lielgabarīta priekšmetus, kā, piemēram, mēbeles. Tos nosveram, un par to noglabāšanu iedzīvotājiem papildus nav jāmaksā, tiek izrakstīta svēršanas zīme, un tā tiek nodota „Madonas namsaimniekam", kas sedz noglabāšanas izmaksas, bet iedzīvotājam sanāk segt transporta izdevumus. Bez maksas Madonas šķirošanas stacijā iespējams nodot arī elektropreces, televizorus, datorus utt., arī spuldzes, – pastāstīja Guntars Dzenis.
Viņš akcentēja, ka lielas problēmas sagādā arī tas, ka Latvijā nav nevienas atkritumu dedzinātavas. Turpretī Zviedrijā 30-40% šķiroto atkritumu aiziet kurināšanai, līdz ar to zviedri var lepoties, ka pārstrādā 96% atkritumu. Zviedrijā maksu par atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu iekasējot pašvaldības. Tur tā tiek noteikta katrai mājsaimniecībai un nav atkarīga no iedzīvotāju skaita. Kā atzīstot paši zviedri, šī sistēma gan neesot pārāk taisnīga, jo atkritumu daudzums jau tomēr vairāk ir atkarīgs no cilvēku skaita, kas tos rada, bet tā veiksmīgi darbojas.
Katra mājsaimniecība par atkritumiem mēnesī maksājot apmēram 200 kronu jeb 20 eiro. Zviedrijā šķirot atkritumus ir katra pienākums. Tiem, kuri to nedara, ir paredzēts liels naudas sods – no 500 līdz pat 1500 kronām. Summa iespaidīga, un, ja tādu risinājumu kādreiz izvēlēsies arī Latvijā, droši vien šķiroto atkritumu daudzums būtiski palielināsies un SA konteineros vairs nemetīs ne stikla pudeles, ne lielās kartona kastes.
10.01.2018.