Krievijas „militārā stratēģija" Ukrainā šaut un bombardēt, kur pagadās, liek civilajiem iedzīvotājiem no bumbu sprādzieniem slēpties pagrabos, metro un bumbu patvertnēs. Neticamā realitāte, ka pat 21. gadsimtā var tikt neievēroti kara noteikumi, mudinājusi pārskatīt arī Latvijas iespējamos rīcības plānus kara gadījumā. Panika netiek celta, tomēr par drošību un piesardzību vērts domāt iepriekš.
Madonas novadā civilās aizsardzības plāns apstiprināts aizvadītā gada nogalē, taču kara gadījumā tas faktiski paredz informācijas izziņošanu un iedzīvotāju evakuēšanu – līdzīgi kā visā valstī. Diemžēl notiekošais Ukrainā ļāvis secināt, ka ar to var nebūt gana.
Madonas bunkuri nebūtu risinājums
Latvijā nav metro un bunkuru, tādēļ iedzīvotāji savā starpā pārrunā, kur viņi varētu mukt vai patverties iespējama uzbrukuma gadījumā. Aizvadītajā nedēļā sabiedrības atmiņā tika atsaukts fakts, ka jau pirms 14 gadiem valsts pieņēmusi lēmumu atteikties no civilās aizsardzības aizsargbūvju uzturēšanas. Tādēļ valstī bumbu patvertnes teorētiski vairs neeksistē, kaut daudzviet tās dzīvē vēl pastāv- padsmit gadu tehniski neuzturētas un neapsekotas, bieži vien privātīpašumos. Zināms, ka arī Madonā no padomju laika mantojumā saglabājušies divi bunkuri – pie Madonas Valsts ģimnāzijas un viesnīcas. 2009. gadā tika atceltas arī civilās aizsardzības aizsargbūvju fonda izmantošanas prasības. Līdz ar to īpašnieki varēja lemt par viņu īpašumā esošu aizsardzības būvju turpmāko izmantošanu pēc saviem ieskatiem.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Madonas daļā skaidroja, ka sakarā ar kara notikumiem Ukrainā tikušas rīkotas civilās aizsardzības komisijas sēdes. Iepriekš minēto iemeslu dēļ kādreizējās bumbu patvertnes ilgstoši nav apsekotas un nav zināms, kādā stāvoklī tās šobrīd ir, vai spētu nodrošināt iedzīvotājiem patvērumu. – Pie vidusskolas tas pagrabs tur ir, var jau būt, ka var izmantot, bet grūti pateikt, kādā stāvoklī tas šobrīd ir. Komisijā vairāk tika runāts par bumbu patvertni, kas ir zem tiesu nama. Tā ir privātpersonas īpašumā, bet esot bijis akcepts, tā kā īpašniekam nekādu pretenziju nav, ka to varētu izmantot, ja tāda vajadzība rastos. Bet arī nav zināms tās pašreizējais stāvoklis, – pauda VUGD Madonas daļas posteņa komandieris Arnis Šmugais.
Jau iepriekš laikrakstam „Stars" Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, kas vada arī Madonas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju, uzsvēra – pat neraugoties uz to, ka privātīpašumos esošās divas bumbu patvertnes nav ne labiekārtotas, ne pieņemamā tehniskajā stāvoklī (nav elektrības un piespiedu ventilācijas), tās labākajā gadījumā varētu uzņemt ap 100 cilvēku. Madonā dzīvojošo ir ap 70 reižu vairāk.
– Un mums vēl ir viss Madonas novads, – uz problēmu norādīja Agris Lungevičs. – Nav tā, ka bumbu patvertņu nav vien Madonas novadā, bet gan to nav visā Latvijā. Nav būtiskas nozīmes, pat ja mums ir kādreizējās 1-2 bumbu patvertnes,
jo tajās vieta būtu vien nedaudziem iedzīvotājiem. Lai problēmu risinātu, jābūt bumbu patvertņu tīklam, – sprieda domes un komisijas priekšsēdētājs.
Jāpārskata patveršanās iespējas
Viņš atzina, ka arī Madonas novadā, pagājušā gada nogalē apstiprinot civilās aizsardzības plānu, kara iespējamības draudi vērtēti kā ļoti maz ticami. Agris Lungevičs pieļāva, ka notiekošais liks izvērtēt riskus un pārskatīt iespējamos risinājumus. Tas arī esot tikai normāli, papildinājumi ir vēlami, jo „civilās aizsardzības plāns nav akmenī cirsts, to var aktualizēt, uzlabot".
Valsts līmenī jau sekojušas pirmās darbības – VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis informēja, ka dienestam dots uzdevums izvērtēt jautājumu par civilās aizsardzības aizsargbūvju sistēmas attīstīšanu. Lai arī starptautiskie dokumenti paredzot, ka kara gadījumā nedrīkst vērsties pret civiliedzīvotājiem, tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā liecina, ka šie noteikumi netiek ievēroti, uzsvēra arī VUGD pārstāvis.
„Līdz ar to arī mums ir jāpārskata šis aizsardzības pasākums, kas nav tikai informācijas izplatīšana vai potenciālā iedzīvotāju evakuēšana," norādīja Mārtiņš Baltmanis, kā vienu no iespējamiem piemēriem minot ēku pagrabu pielāgošanu. Pieaicinot būvspeciālistus, varētu izvērtēt, vai smago ieroču pielietošanas gadījumā konkrētais pagrabs ir izmantojams kā pagaidu patvēruma vieta. Šobrīd tiekot strādāts pie šiem jautājumiem.
Tikmēr iekšlietu ministre Marija Golubeva ceturtdien Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā" atzina, ka šis jautājums jārisina ar pašvaldībām, jo tās atbild par civilās aizsardzības pasākumu īstenošanu. Valsts varētu izvērtēt arī finansējuma jautājumu, taču ministre stipri šaubījās, ka valsts patvertnes būvētu vai tās pielāgotu visās pašvaldībās. Viņa arī piebilda, ka patlaban Latvija negatavojas uzbrukumiem, bet gan pārbauda civilās aizsardzības sistēmas.
Arī pagrabos stāvoklis atšķirīgs
Runājot par pagrabiem – ne visām daudzdzīvokļu mājām tie ir vai arī nav tādā stāvoklī, lai tajos uzturētos cilvēks. SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Oskars Janovičs piekrita, ka uzņēmuma apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju pagrabi esot dažādi. Taču vairākums tomēr esot normālā stāvoklī, lai tajos nepieciešamības gadījumā varētu patverties no karadarbības. – Kurai mājai vien ir, pagrabus var izmantot. Un, ja tāda situācija tiešām būtu, nevienam netiktu liegta pieeja šiem pagrabiem, – viņš uzsvēra.
– Savos apsaimniekojamos pagrabos cenšamies nodrošināt elementārās prasības, arī neaizkraut kāpņutelpas, neaizbarikādēt galvenās ejas. Daudzas mājas pavasaros pasūta būvgružu konteinerus, lai pa ziemu sakrātos „labumus" izmestu. Tāpat mums ir VUGD pārbaudes, pagrabos pārbauda elektroinstalāciju, lai būtu atbilstoši ugunsdrošības normām. Protams, ne jau katrā pagrabā mēs varam ieiet un iedzīvotājus izkontrolēt. Bet vismaz reizi gadā pagrabus apsekot ir mūsu pienākums, tā ka tas tiek darīts, – komentēja Oskars Janovičs.
Jautāts par mitruma un ūdens krāšanos, kas daudzos pagrabos ir liela problēma, viņš piekrita, ka tur apstākļi gan ir bēdīgāki. – Ir mājas, kur tas ir jau padomju laika būvniecības mantojums, sevišķi Jaunlazdonā ir dažas tādas mājas, kur ir paaugstināts gruntsūdens līmenis. Līdz ar to pagrabs vienkārši ir mitrs; bez drenāžas, pamatu atrakšanas, bez lieliem būvdarbiem to nevar novērst. Arī pagrabs ir mājas koplietošanas elements, kas jāuztur par mājas iedzīvotāju uzkrājumu naudu. Ja ir gatavi šādus darbus finansēt, tad – jā. Bet par savu naudu, protams, to nedarām, – pauda Oskars Janovičs.
Viņš piebilda, ka no apsaimniekotāja puses tiekot domāts par ģeneratoru: – Ja pārtrūkst elektrība daudzdzīvokļu mājām, māju iekšējā sistēmā apkures cirkulācija būtu jānodrošina ar ģeneratoru palīdzību šādā situācijā. Tas nav tagad un tūlīt, bet jādomā, jābūt gataviem, ka tāda nepieciešamība var pienākt.
16.03.2022.