Madonas iedzīvotājiem ir pāris sadzīviski jautājumi, kas attiecīgajā sezonā aktualizējas ik gadu; viens no tiem saistīts ar lielo ķīru jeb, kā tautas valodā ierasts saukt, kaiju radītajām neērtībām. Šiem putniem ligzdojot karjera ezerā, nereti tiek traucēti gan atpūtnieki un peldētāji pie ezera, gan arī pilsētas iedzīvotāji savās ikdienas gaitās.
Tā, piemēram, kāda zvanītāja laikrakstam „Stars" pastāstīja, ka ievērojusi kaiju pulku, kas sasēdis uz Madonas kultūras nama jumta – tas noteikti tiekot pieķēzīts. Sašutumu vairāk izraisa tas, ka atsevišķi iedzīvotāji šos putnus baro pilsētas strūklakā, iespējams, tādēļ tās arī šo apkaimi iecienījušas. Savukārt cits madonietis, izmetot ik vakara loku ar velosipēdu gar kultūras namu, šo kaiju pulku iztraucējis – putni pacēlušies un sākuši visapkārt mīnēt, tikai veiksmīgi izdevies izvairīties no aptaisīšanas. Ja kaiju ieskatā kāds cilvēks pārāk pietuvojas viņu mazuļiem, lielais ķīris tos kareivīgi aizstāvēs, metoties pikējumā.
Kaijas (un, jāteic, arī citi putni) māk izvilkt atkritumus no konteineriem un neēdamās lietas izmētāt. Savukārt kafejnīcās pie āra galdiņiem par savu maltīti var nākties pacīnīties ar kādu drosmīgāku kaiju.
Dabas aizsardzības pārvalde pērn laikrakstu „Stars" tika informējusi, ka šie putni ir lielie ķīri – kaiju dzimtas pārstāvji, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" ir īpaši aizsargājami putni un to saudzēšanai pat ir iespējams veidot mikroliegumu.
Kā vēsta avoti internetā, lielais ķīris sev piemērotās vietās ir ierasts ligzdotājs Latvijā. Vairums ligzdojošo koloniju var novērot ezeros ar peldošas veģetācijas ceriem vai zivju dīķos. Kopumā dažu pēdējo gadu laikā lielo ķīru ligzdojošo pāru skaits strauji samazinājies, taču acīmredzot ne Madonā.
Lielajam ķīrim vasarā ir šokolādes brūna galva, kas no attāluma var izskatīties melna; gaiši pelēka mugura un spārni, kuriem lidojumā var redzēt balto spārna priekšējo malu (kontūru), kas sākas pie pleca, un melnos spārnu lidspalvu galiņus. Kakls, krūtis, vēders un aste ir balti, bet knābis un kājas sarkanas. Ap tumši brūnajām acīm tam ir sarkani neapspalvotas ādas gredzeni.
Jāpiebilst, ka lielie ķīri mēdz ligzdot kopā ar zīriņiem (un nereti šos putnus arī jauc) – arī kaiju dzimtas putniem, kam Latvijā sastopamas 2 sugas: jūras zīriņš (sastopams reti, pārsvarā pie jūras) un upes zīriņš. Lai arī kopējais zīriņu izplatības areāls ir liels, atsevišķos reģionos sugas populācija samazinās un tās izdzīvošana ir apdraudēta. Eiropā upes zīriņš ir aizsargājama suga, arī Latvijā tas ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
„Attiecīgi jau formulējums „īpaši aizsargājama suga" vien liecina, ka šie putni būtu jāsaudzē un iespēju robežās jārūpējas par to dzīves apstākļu ja ne uzlabošanu, tad vismaz nepasliktināšanu," ir uzsvērusi Dabas aizsardzības pārvalde. Likums aizliedz īpaši aizsargājamus putnus ķert, nogalināt, apzināti traucēt, īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, migrācijas laikā, kā arī ir aizliegts postīt šo putnu dzīvotnes.
„Kaiju jautājumā" komentāru sniedza Madonas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Āris Vilšķērsts: – Citus gadus tika runāts par iespējamu saliņu norakšanu karjera ezerā, bet dabas draugi tomēr skatās citādi. Iemesls, kāpēc tik plaši šie putni pie mums ir savairojušies, -te tiem ir ļoti laba ligzdošanas vieta. Bezkaunīgi viņi ir, arī pats esmu piedzīvojis. Bijām apsēdušies „Šlāgerī", kā kāds klients aiziet, tā tūlīt kaijas ir klāt un paķer no šķīvja visu, kas palicis. Daži cilvēki sūdzas, ka Madonā, Saules ielā 42, kaijas vēl speciāli tiek barotas, tad nu putni apkārt vēl vairāk siro. Ir iecere izlikt informāciju, ka no šādas rīcības tomēr vajadzētu atturēties. Tas sagādā problēmas apkārtējiem iedzīvotājiem, ja kāds vēl speciāli kaijas pievilina. Bet dabiskajā vidē – pie karjera – ligzdošanas saistībā šogad nav konkrētu ieceru, ko ar to darīt.
Jāpiebilst, ka lielie ķīri dzīvo salīdzinoši ilgi, pat virs 30 gadiem; pārziemošanai aizlido ap oktobri (no Madonas karjera putni mēdz aizlidot uz jaunām barošanās vietām pat vasaras beigās, tā pauduši apkaimē dzīvojošie). Pieaugušajiem putniem ir tendence atgriezties dzimtajās kolonijās. Varbūt uz to ir jāskatās pat ar zināmu vietējo patriotismu, kā pausts arī Madonas neoficiālajā himnā: „Nometas uz mana balkona margām kaija no jūras un projām skrien…"
15.07.2020.