Martas Riekstas vārdā nosauktā iela Madonā, tādā veidā godinot aktīvo komjaunieti, diskusiju krustugunīs saglabājas jau padsmit gadus. Pēdējo reizi rosinājums atbrīvoties no šī padomju mantojuma un ielu pārdēvēt domē izskanēja pagājušajā gadā. Arī šobrīd jautājums aktualizēts, pirms pāris nedēļām rīkojot tikšanos ar Martas Riekstas ielas iedzīvotājiem, apstiprināja domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora.
Viņš atzina, ka iedzīvotāju viedoklis bijis atšķirīgs. – Uz ielas ir 21 īpašums, tā nav gara iela, visu iedzīvotāju arī nebija klāt, tomēr liela daļa nebija mierā ar priekšlikumu – kāpēc esot jāmaina? Kā es to skaidroju, neskatoties uz to, kāds mums katram liktenis, ar savu darbību, rīcību kaut kādus procesus tomēr esam veicinājuši – šinī gadījumā Marta Rieksta apzināti vai neapzināti bija nostājusies okupācijas varas režīma pusē 1940./1941. gadā, kad mūs okupēja padomju karaspēks. Jebkurš okupants bija tikai priecīgs, ka kāds no vietējiem šo režīmu atbalsta. Viņa organizēja pionieru kustību, tāpat ir ziņas no vēstures, ka ir piedalījusies izsūtīto mantu aprakstīšanā, ir sadarbojusies ar okupācijas varu. Kādi tie iemesli – ne mums par to šodien vairs spriest. Bet uzskatu, ka tādi cilvēki mums godā tomēr nebūtu jāceļ un ielas viņu vārdā nav jānosauc, – komentēja Zigfrīds Gora.
Viņš pauda vēl citu no iedzīvotāju puses izskanējušu viedokli, ka Martas Riekstas nodarījums pret Latvijas valsti un tautu neesot bijis tik nozīmīgs, arī citi savulaik stājušies oktobrēnos, pionieros. Domes pārstāvja ieskatā vēsture latviešiem bijusi sarežģīta un traģiska, ne viens vien nostājies ne tajā pusē, „bet vai šo personu vārdā būtu jāsauc ielas, laukumi?" viņš retoriski jautāja.
– Ne jau par to, ka kādu ļoti nosodām, bet jautājums ir par to, ko godā ceļam? Kāds savukārt izteicās: „Marta Rieksta – tik labi skan, neviens taču nezina, kas viņa tāda ir!" Manuprāt, tas ir vēl bēdīgāk; ja kaut ko kādā vārdā saucam, tad zinām, kāpēc, – pauda pašvaldības pārstāvis.
Viņš atklāja, ka tikšanās laikā jurists iedzīvotājus arī informējis, ka ielas nosaukuma maiņas gadījumā viņiem neradīšoties finansiāli izdevumi. Ņemot vērā valstiski pausto nostāju pārskatīt padomju laika slavinošu objektu un ielu esamību mūsdienās sakarā ar Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā, nākamais solis esot iekļaut jautājumu kādā no domes sēdēm, lai tiktu pieņemts deputātu lēmums par vai pret ielas pārsaukšanu.
– Process noteikti ies kopā gan ar padomju laiku slavinošiem pieminekļiem, gan ielu nosaukumiem. Ministru kabinets izdos sarakstu, tad arī rīkosimies atbilstoši tam, iespējams, arī no savas puses kaut ko pieliksim klāt, jo tāpat muzejs ir apzinājis novada situāciju ar objektiem un nosaukumiem, – vēstīja Zigfrīds Gora.
Aģentūra LETA ziņojusi, ka biedrība „Publiskās atmiņas centrs", kurā apvienojusies daļa bijušo Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas pētnieku, apkopojusi 78 Latvijas ielu nosaukumus, kuri ir mantoti no padomju laikiem un tāpēc būtu maināmi. Madonas novadā tā ir iepriekš minētā Martas Riekstas iela, kā ar Sarkanās armijas partizāna Otomāra Oškalna vārdā nosauktā iela Ošupē un Krievijas galvaspilsētas Maskavas vārdā nodēvētā iela Madonā.
19.07.2022.