Viens no šī domes sasaukuma "strīda āboliem" bijusi Madonas slimnīcas darbība. Arī vienā no pēdējām komitejas sēdēm, pirms tiks ievēlēts un uzsāks darboties jaunais pašvaldības domes sastāvs, esošais deputāts Andrejs Ceļapīters tika mudinājis uzdot par pienākumu slimnīcas valdei un kapitāldaļu turētājam izstrādāt slimnīcas attīstības plānu un rīcības programmu vismaz nākamajiem 12 gadiem.
– Divpadsmit gadu ir tik daudz, cik prasa laiku sagatavot vienu ķirurģijas vai traumatoloģijas speciālistu. Zinot, ka esošais valdes priekšsēdētājs ir pateicis, ka rudenī neturpinās darbu Madonas slimnīcā, zinot arī iepriekšējo darba stilu un metodes, atlikušais darba cēliens būs tāda plūdena pavadīšana darbavietā. Lai būtu kaut kas lietderīgs un paliktu nākamajai valdei, piedāvāju domei pieņemt lēmumu, kas uzdotu kapitāldaļu turētājam un valdes loceklim izstrādāt slimnīcas attīstības plānu un rīcības programmu vismaz 12 gadiem uz priekšu, kur ietvert kadru, materiāltehniskās bāzes analīzi, kā arī nākotnes vīziju par veicamajiem pasākumiem Madonas slimnīcas kapacitātes celšanai un darba uzlabošanai. Tās esošās 2-3 lapas, kas uzrakstītas ministrijas mudinājuma iespaidā, nevar vērtēt par attīstības plānu un rīcības programmu. Ja pietrūkst zināšanu un kapacitātes, tad dot slimnīcas kapitāldaļu turētājam iespēju piesaistīt ārējos konsultantus un sagatavot Madonas slimnīcai jēgpilnu attīstības plānojumu un rīcības programmu. Un darīt to tagad, kamēr ir pārkārtošanās, reformas laiks. Vismaz esošā situācija būs atspoguļota, cerams, arī uz nākotni vērstas ieceres, – uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs gan vērtēja, ka šis neesot tam piemērotākais brīdis. – Vadītāja maiņas brīdis slimnīcā arī liks pamatus jaunai attīstībai, stratēģijai, jauniem virzieniem. Turklāt stratēģija šobrīd jau ir. Tā var patikt vai nepatikt, bet šī stratēģija ir, – viedokli pauda Agris Lungevičs.
Viņš arī atgādināja, ka par slimnīcas darba vērtējumu kapitāldaļu turētāja pārstāvis – pašvaldības izpilddirektora p. i. Āris Vilšķērsts – vienā no iepriekšējām domes sēdēm tika ziņojis. Ar pozitīvu zīmi ir gan slimnīcas finanšu rādītāji, gan tas, ka Veselības ministrija slimnīcai ļāvusi saglabāt visus esošos profilus, kā arī papildus attīstīta traumatoloģija diennakts režīmā un rehabilitācijas pakalpojums. Tāpat ieguldīti Eiropas fonda līdzekļi nodaļu pārbūvē, aprīkojuma iegādē.
– Teikt, ka slimnīca neveic savas funkcijas, nestrādā, es tiešām neņemtos. Manuprāt, esam daudz viņiem pārmetuši, bet, kā jau Vilšķērsta kungs ziņoja, fakti un rādītāji ir labi. Protams, vienmēr var gribēt labāk, strādāt proaktīvāk, ieslēgt vēl kādus papildu mehānismus jauno speciālistu piesaistei. Lai gan, ja nemaldos, šobrīd ir astoņi jaunie speciālisti, kuri saņem vai nu mācību maksu, vai stipendiju un nāks uz Madonu strādāt. Atkal jāteic, ka arī šai jomā noteikti vienmēr var darīt vēl vairāk, bet kopumā ņemot – tiešām prieks, ka saglabājusi pilna profila slimnīcas statusu, pretēji tam, kas notiek citās Latvijas pilsētās. Noteikti ir jāveido ļoti labs attīstības plāns; to redzu ar jauno vadītāju, kam jānāk rudenī, – atzina Agris Lungevičs.
Deputāti savā starpā diskutēja, ka slimnīcas darbībā ir savas problēmas, piemēram, saistībā ar nodaļu darba nepārtrauktību. Jau zināms, ka maijā bija slēgta dzemdību nodaļa sakarā ar personāla ilgstošu prombūtni darbnespējas dēļ. Ar 31. maiju nodaļa atsākusi darboties. Tomēr šai sakarā pārsvaru guva arguments, ka pie trūkumu, kas ir jebkurā darba nozarē, novēršanas jāturpina strādāt – ar jaunu redzējumu, ko viesīs gan izmaiņas domes sastāvā, gan slimnīcas vadībā.
– Mēs jau kavējam nākotnes septiņgadu budžeta plānojumu un iekļaušanos finanšu piesaistē. Jau pirms pusgada bija jābūt gatavam plānam, kā mēs startēsim jaunajā plānošanas periodā. Tas ir aprobežoti no deputātu puses – iestāties pret attīstības plāna un rīcības programmas izstrādi. Kādu motīvu vadīti grasāties atbalstīt gulēšanu un nekā nedarīšanu, kā notiek jau četrus gadus? – neizpratni pauda Andrejs Ceļapīters.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons vērtēja, ka būt vienīgajam, kurš neguļot, šķietot kā pārējo kolēģu gānīšana priekšvēlēšanu gaisotnē. – Arī sociālo un veselības jautājumu komitejā nolēmām, ka problēmas jārisina jaunajam vadītājam, un tas absolūti nav aiz kalniem. 1. jūlijā jaunie deputāti uzsāks darbus, tad arī varēs izsludināt konkursu valdes priekšsēdētājiem ar visiem nosacījumiem, – jautājuma informatīvo izskatīšanu noslēdza Ivars Miķelsons.
08.06.2021.