6. jūlijā uz savu pirmo sēdi sanāca Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Madonas apvienojamo pašvaldību finanšu komisija.
Saeima, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ir paredzējusi, ka katrā topošajā novadā tiek izveidota finanšu komisija, kurā ir apvienojamo domju priekšsēdētāji – komisiju vada tās domes priekšsēdētājs, kurā ir vislielākais iedzīvotāju skaits.
Likums nosaka, ka pašvaldība, kuru administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvieno, var uzņemties aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības, iznomāt savu nekustamo īpašumu, kā arī atsavināt savu kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 eiro vai 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, tikai pēc tam, kad saņemts pozitīvs apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas lēmums.
Ir izveidota un uzsākusi darbu Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Madonas apvienojamo pašvaldību finanšu komisija, kuras sastāvu veido Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (komisijas vadītājs), Cesvaines novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntars Velcis un Lubānas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks. Finanšu komisijas sēdi sasauc mēneša laikā pēc tam, kad izskatīšanai finanšu komisijā iesniegts attiecīgs pašvaldības lēmums.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs un Ērgļu, Lubānas un Madonas apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas vadītājs Agris Lungevičs norāda, ka administratīvi teritoriālās reforma pārejas periodā pašvaldībām netrūks jautājumu, kurus būs nepieciešams saskaņot topošajā novadā ietilpstošo pašvaldību domju priekšsēdētājiem.
„Gads ir ilgs periods. Novados turpinās dažādu projektu īstenošana, kuriem būs nepieciešami gan kredīti, gan galvojumi. Nevar izslēgt, ka dienas kārtībā var būt arī lielāki kustamās un nekustamās mantas atsavināšanas gadījumi, par kuriem nepieciešams finanšu komisijas saskaņojums. Finanšu komisijas izveidi vērtēju pozitīvi, jo tā ļauj visām reformas rezultātā izveidotajā novadā ietilpstošajām pašvaldībām jau gadu pirms reformas noslēguma ciešāk sadarboties, vienam par otru vairāk uzzināt, kā arī komisija kalpos par sietu gadījumos, ja novada pašvaldība vēlēsies nepamatoti realizēt kādu finanšu ietilpīgu aktivitāti. Tiesa, lēmumi, par kuriem nepieciešams finanšu komisija saskaņojums, jau ir izskatīti un apstiprināti konkrētā novada domē, līdz ar to liela pamata bažām par to pamatotību nav," skaidro Agris Lungevičs.
Pirmais Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Madonas apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas finanšu komisijas lēmums bija par Lubānas novada pašvaldības investīciju projekta „Latgales ielas atjaunošana Lubānā" (kopējā summa – 100 016,69
eiro) saskaņošanu un aizņēmuma ņemšanu (75 000 eiro) projekta īstenošanai. Sēde tika aizvadīta lietišķā, konstruktīvā gaisotnē. Agris Lungevičs uzver, ka līdztekus saskaņojumu sniegšanai par novadu aizņēmumiem, galvojumiem un citām ilgtermiņa saistībām finanšu komisija pildīs arī citu funkciju.
„Finanšu komisijas sēžu neoficiālo daļu plānots veltīt darbam pie apvienotā novada jaunā pārvaldes modeļa. Līdz gada beigām mums jāizstrādā pamataprises mehānismam, kā strādās jaunais novads. Gala lēmums būs jaunievēlēto deputātu ziņā, taču mums ir jāsagatavo pamats. Plānojam jūlija nogalē apmeklēt Rēzeknes novadu, lai apskatītos, kā lielā novada modelis jau šobrīd praksē strādā. Šī pieredze ir svarīga, lai saprastu, kāda būs jaunā dzīve pēc novadu reformas. Jauno novadu reformu gan nevar pielīdzināt iepriekšējai, kas tika īstenota pirms 10 gadiem, kad Madonas novadā apvienojās 15 pašvaldības. Jaunajā reformā esam četri novadi un daudzas iestrādes ir jau skaidras, kā arī procesi katrā novadā – līdzīgi. Neraugoties uz to, ka kardinālu pārmaiņu nebūs, ir nianses, kuras nepieciešams saprast un pārrunāt jau pirms apvienošanās," akcentē Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
08.07.2020.