30. marta domes sēdē deputāti iepazinās ar Valda Cēpura kandidatūru, lemjot viņu iecelt jaunizveidojamās Madonas novada pašvaldības policijas (PP) priekšnieka amatā. Iepriekš jau esam informējuši, ka pašvaldības finansētai PP jābūt izveidotai ar 2024. gada 1. janvāri.
Pašvaldības izpilddirektors Uģis Fjodorovs atgādināja, ka pirmais solis PP izveidē sperts pagājušā gada decembrī, izsludinot amata konkursu uz PP priekšnieka vietu. Saņemti četru pretendentu pieteikumi, no kuriem trīs bijuši uz darba interviju. Par piemērotāko izvēlēta Valda Cēpura kandidatūra, kas atbilstoši likumam saskaņota arī Iekšlietu ministrijā.
Valdis Cēpurs, deputātus iepazīstinot ar sevi, lakoniski pauda, ka strādājis Valsts policijā 32 gadus. – No ierindnieka līdz majoram. Sākot no patruļdienesta, ceļu policija, tālāk dežūrdaļa, tagad joprojām vēl strādāju, – viņš atklāja, aicinot uzdot interesējošos jautājumus.
Par pirmajiem veicamajiem darbiem PP izveides procesā Valdis Cēpurs vēstīja: – Uzrakstīt pašvaldības policijas nolikumu, tas būs kā pamats darbībai. Otrs – izstrādāt amata aprakstus darbiniekiem; trešais – veikt personāla atlasi, izsludināt konkursus uz amatiem. Izveidot struktūru ar amatiem un pienākumiem. Apzināt, kāds mums ir novada budžets, ko mēs varam, cik daudz cilvēku piesaistīt šim darbam. Minimālais apjoms, lai nodrošinātu funkciju – mums ir 27 tūkstoši iedzīvotāju Madonas novadā, uz apmēram 2000 iedzīvotāju vajadzētu vienu pašvaldības policijas darbinieku.
Valda Cēpura ieskatā PP varētu veidot iekšējo (uzskaitvedība, administratīvais dienests) un ārējo (patruļdienests) dienestu. Savukārt PP amati varētu būt – vecākais inspektors, inspektors un jaunākais inspektors; inspektoriem esot plašākas pilnvaras nekā kārtībniekiem, skaidroja Valdis Cēpurs.
Jau specifiskāku viedokli par to, kādi būtu viņa kā PP priekšnieka pienākumi un tiesības; cik darbinieku varētu strādāt PP; kāda varētu būt lēmumu pārsūdzēšanas kārtība; vai ir pieredze iepirkumu veikšanā; kur varētu atrasties PP telpas, jautāja deputāte Sandra Maksimova.
V. Cēpurs gan jautājumā par materiāltehnisko bāzi, gan darbinieku skaitu, gan telpām atkārtoti uzsvēra, ka sākumā jāapzina PP izveidei un uzturēšanai pieejamais budžets. Gadījumā, ja budžets ir ierobežots, viņš saskatīja kopīgas sadarbības iespējas ar Valsts policiju (VP).
– Piemēram, gan VP, gan PP darbinieku ekipāžas varētu doties kopīgos izsaukumos, kas jaunākiem PP darbiniekiem vienlaikus dotu arī iespēju gūt reālo darba pieredzi. Tāpat apsvēršanas vērta esot iespēja nomāt telpas Valsts policijas ēku kompleksā Madonā, Avotu ielā 8, viņš vēstīja.
Sandra Maksimova iebilda, ka telpas kādreizējā izmeklētāju mājā neesot apmierinošā stāvoklī, turklāt jau līdz šim kārtībniekiem bijis problemātiski sadarboties ar VP – lai tiktu pie videonovērošanas, kas ir pašvaldības īpašums, materiāliem, tas rakstiski esot jālūdz. "Pašvaldība netiek klāt" videonovērošanas kamerām, apgalvoja deputāte.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs savukārt laboja, ka problēmu tikt klāt videonovērošanas materiāliem neesot. Viņš saredzēja ieguvumus sadarbības veicināšanai starp VP un PP.
– Citu gatavu un labu telpu, kur PP šobrīd atrasties, nevaru iedomāties; parādījās iespēja, ka PP varētu būt tur, kas, manuprāt, ir labs risinājums. Arī par atskurb-
tuvi runājot (no 2024. gada 1. janvāra pašvaldībai jānodrošina atskurbināšanas pakalpojuma pieejamība; šobrīd Madonas novada pašvaldībai noslēgts līgums ar Balvu novada pašvaldību par šādu pakalpojumu. – Aut.) – jau ir gatavas telpas, un ja atskurb-tuve kā tāda nav VP funkcija, nav viņiem vajadzīga, arī to mēs varam izmantot, varbūt pārskatīt Balvu atskurbtuves pakalpojumu, bet gan veidot to paši. Redzu ļoti daudz plusu. Ja var atrast veidu, kā sadarboties, kaut vai ar kopīgām patruļām vai ko tamlīdzīgu, darbu, pasākumu organizētību, domāju, tas ir tikai mūsu kopīgais resurss. Jācer, ka sadarbība būs, tas gan ir svarīgi, lai sadarbojamies, nevis sākam dalīt funkcijas – es to darīšu un es to nedarīšu. Sākotnēji PP ilgu laiku nevirzījām tieši šo bažu dēļ, ka VP atteiksies no lielas daļas savu funkciju. Tur, kur gadiem ir PP pašvaldībās, kā Jēkabpilī, lielāko daļu no VP funkcijām veic PP. Tas, manuprāt, nebūtu mūsu mērķis. Mūsu mērķis būtu sadarbība, nevis pārņemt kādu VP funkciju, – uzsvēra Agris Lungevičs.
Deputāti Māris Olte un Aivis Masaļskis norādīja uz Madonas novada lielo teritoriju, jautājot par V. Cēpura skatījumu uz PP reaģēšanas spējām.
Viņš atbildēja, ka viss atkarīgs no budžeta resursiem – ir iespējams strādāt gan diennakts, gan 8, gan 12 stundu režīmā.
– Varētu būt viena ekipāža, nosauksim to par operatīvo dežūrdaļu, kur saņemt tieši zvanus no iedzīvotājiem, un ekipāža reaģē uz notikumiem. Ja vairāki zvani reizē – izvērtējot, kurš aktuālāks, – iespējamo modeli iezīmēja Valdis Cēpurs. Lai nosegtu 24/7 režīmu, kā minimums nepieciešami 8 darbinieki ekipāžai, kā arī 2 inspektori, lai rīkotu pieņemšanas dienas tālākajos novada punktos – Ērgļos, Lubānā.
Agris Lungevičs akcentēja, ka šobrīd PP izveide ir tikai sākumposmā. Lai saprastu darāmo darbu apjomu, izsaukumu raksturu un biežumu, sākotnējā doma bijusi par 8-12 stundu darba režīmu PP.
– Jautājums, cik tam budžetā varēsim atrast līdzekļu; te gan es teiktu, ka tas ir domes jautājums, cik spēsim šai funkcijai dot finansējumu. Otrs – cik varēsim nokomplektēt reāli kadrus, jo, cik zinu, arī VP mokās ar kadru trūkumu. Domāt, ka rīt dabūsim 15 darbiniekus un tam visam pretī uzreiz būs finansējums un cilvēki –
neesmu tik ļoti pārliecināts. Skaidrs, ka uz to jāvirzās. Tieši kadru atlasē redzu milzu izaicinājumus, tur nebūs vienkārši, – sprieda domes priekšsēdētājs.
Deputāts Kaspars Udrass piekrita, ka daudzi no pretendentam uzdotajiem jautājumiem patiesībā ir mājasdarbs pašiem domes deputātiem – gan atbildot uz jautājumu par budžeta iespējām, gan vēlāk apstiprinot PP nolikumu. Uz viņa vērtējumu, ka telpas VP ēkā neesot ar patīkamu auru, domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls piebilda, ka sienas iespējams piekrāsot, auru ar savu darbu – uzlabot, bet no jauna gādāt citas telpas, pārvietot videonovērošanas kameras, viņaprāt, būtu pārāk izšķērdīgi.
Uz deputāta Gunta Klikuča vaicājumu, vai PP priekšnieks plāno "braukt ar pirkstu pa likumu" un strādāt ar pieeju "desmit minūtes mašīna kaut kur ne tur ir nolikta – uzreiz kvītiņa logā", Valdis Cēpurs pauda: – Pirmais ir cilvēciskums. Sabiedrībā ir jāveido tiesiskā apziņa – ja jāpilda likums, tad jāpilda, bet, protams, mans ieteikums – būt draudzīgiem pret sabiedrību, iet ar pozitīvu skatu uz lietām, nevis tikai sodīt.
Balsojumā atturoties Artūram Grandānam un Sandrai Maksimovai nebalsojot, Valdis Cēpurs tika apstiprināts par Madonas novada pašvaldības policijas priekšnieku.
4.04.2023.