21. janvārī Madonas novada domes deputāti Attīstības komitejas sēdē sprieda par Madonas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikuma apstiprināšanu un virzīšanu kārtējai domes sēdei.
Noteikumi nosaka Civilās aizsardzības komisijas (CAK) izveidošanas kārtību, uzdevumus, tiesības, darba organizāciju un komisijā esošo pašvaldību sadarbības teritoriju. Komisija ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Komisijas darbības mērķis ir koordinēt pasākumus katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, kā arī veicināt civilās aizsardzības, katastrofas pārvaldīšanas vai katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas jautājumu risināšanu.
Gatavība reaģēt
Madonas novada pašvaldības Centrālās administrācijas speciāliste civilajā un darba aizsardzībā un ugunsdrošībā Elita Cirse skaidro: – Tā kā katastrofas notiek negaidīti un neplānoti, un reaģēt uz tām nepieciešams nekavējoties, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofas vai tās draudu gadījumā, jāiedarbina valsts agrīnās brīdināšanas sistēma. Minētajā sistēmā ietilpst trauksmes sirēnas, kuras kontrolē un iedarbina no centrālās vadības pults, valsts un pašvaldību institūciju trauksmes un apziņošanas iekārtas, elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kā arī citi inženiertehniskie risinājumi, kas spēj nodrošināt agrīno brīdināšanu. Jāsaka, ka dienestu piederību nevar attiecināt uz kādu specifisku jomu, jo civilās aizsardzības sistēmā iesaistītās institūcijas un dienesti strādā savas kompetences ietvaros atbilstoši dienesta nolikumam un citiem normatīvajiem aktiem neatkarīgi no dienesta piederības militārai vai civilai struktūrai, proti, jebkādās katastrofas situācijās notiek vairāku dienestu sadarbība un pasākumu koordinācija. Ir noteiktas pulcēšanās vietas un izmitināšanas vietas, tiek ierīkotas patvertnes, kas tiks aktivizētas attiecīgo draudu gadījumā.
Elita Cirse norāda: – Nepieciešams apzināties, ka valsts pārvaldes institūcijām nav pilnīga iespēja nodrošināt visu valsts iedzīvotāju aizsardzību krīzes vai kara pirmajās stundās vai pat dienās. Tas nozīmē valsts iedzīvotāju atbildību par sevi, savām ģimenēm un tuviniekiem sākotnējā krīzes vai kara posmā. Valsts atbildība ir piedāvāt sabiedrībai konkrētus pašorganizēšanās modeļus, lai iedzīvotāji zinātu un spētu rīkoties atbilstoši savai pārliecībai, taču iedzīvotāju galvenais uzdevums ir spēt pašorganizēties un pārvarēt atsevišķus krīzes vai kara posmus. Piemēram, kamēr NBS cīnās ar agresora bruņotajiem spēkiem, civilās aizsardzības sistēmas iestādes turpina nodrošināt katastrofas pārvaldīšanas pasākumus (preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas), piemēram, plāno resursus iespējamām dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, organizē praktiskās mācības, reaģē un likvidē katastrofas radītās nemilitārās sekas, piemēram, ugunsgrēkus, plūdus. Sabiedrības informētībai pieejams plašs informatīvais materiāls Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā. Iesaku ieskatīties un piemērot savam individuālam gadījumam.
Atgādinām, ka Aizsardzības ministrija sadarbībā ar citām institūcijām un organizācijām ir izstrādājusi un sabiedrībai sniegusi bukletu „72 stundas: kā rīkoties krīzes gadījumā", kura mērķis ir palīdzēt ikvienam iedzīvotājam labāk sagatavoties iespējamām krīzes situācijām.
Lai stiprinātu pašvaldību kapacitāti un gatavību reaģēt krīzes situācijās, tajā skaitā kara vai militāro draudu gadījumā, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Zemessardzi īsteno mācības pašvaldību civilās aizsardzības komisijām. Mācību laikā tiek izspēlētas dažādas situācijas, kurās civilās aizsardzības komisijām jānovērtē, jānovērš riski un jānosaka reaģēšanas plāns, lai nodrošinātu sabiedrību ar pamatvajadzībām militāra konflikta gadījumā. Vienlaikus ne mazāk svarīga ir brīvprātīga vēlme iesaistīties valsts aizsardzībā, veicot civilās aizsardzības aktivitātes un pildot atsevišķas funkcijas. Jāizvērtē iespēja nodrošināt interesentiem brīvprātīgu iesaisti, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā brīvprātīgā ugunsdzēsēja statusā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests savā mājaslapā apkopojis drošības padomus: kā rīkoties plūdu gadījumā; rīcība stipra vēja laikā; bīstamo ķīmisko vielu noplūde vai radiācijas avārija.
Sabiedrības gatavība
Civilās aizsardzības galvenais mērķis ir sagatavot cilvēku drošas rīcības realizēšanai un pilnveidot gatavību rīcībai krīzes situācijās (plūdi, vētras, kara draudi…). Civilā aizsardzība ir miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuras mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un infrastruktūras objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus. Civilā aizsardzība ir pasākumu kopums, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā. Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kas ir pamats efektīvai un visaptverošai valsts aizsardzības sistēmas funkcionēšanai, nodrošinot civilo un militāro institūciju savstarpēju koordināciju, resursu koordinēšanu un spēju harmonizāciju. Civilās aizsardzības sistēmai jānodrošina iedzīvotāju pamatvajadzības gan miera, gan kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā.
2020. gadā apstiprinātais Valsts civilās aizsardzības plāns nosaka katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci un rīcību katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā – preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kas attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai katastrofas draudu gadījumā, kā arī sniedzot atbalstu valsts aizsardzības sistēmai un nosakot civilās aizsardzības sistēmas darbību gadījumos, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš. 2021. gada 30. decembrī ir izveidots Madonas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns, kurš šobrīd tiek pārstrādāts sakarā ar apvienošanos.
27.01.2026.