Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Apstiprina izmaksu pieaugumu būvdarbiem Ļaudonas skolā

LAURA KOVTUNA

Autors • 02.08.2022.

Apstiprina izmaksu pieaugumu būvdarbiem Ļaudonas skolā
Burtu lielums

28. jūlija domes sēdē deputāti skatīja jautājumu par projekta "Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu uzlabošana Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolā" izmaksu pieaugumu vairākās pozīcijās – sakarā ar papildu darbiem, kas radušies būvdarbu laikā, atsevišķu būvmateriālu cenu sadārdzināšanos, kā arī nepieciešamību paralēli īstenot būvprojektu ugunsdzēsības dīķa izbūvei Skolas ielā 3, Ļaudonā. Pēdējā no pozīcijām deputātu vidū raisīja visvairāk diskusiju par to, cik pamatots ir tieši šis izvēlētais risinājums ugunsdrošības nodrošināšanai.

Runājot par būvdarbiem, projektu sagatavošanas un ieviešanas speciāliste Indra Kārkliņa atgādināja, ka ēku paredzēts nodot ekspluatācijā šogad.
Šobrīd būvnieki esot koncentrējušies uz inženiertīklu izbūvi virtuves daļā, lai augusta beigās šo zonu varētu nodot un skolēnus, pansionāta iemītniekus nodrošināt ar ēdināšanu, sākoties jaunajam mācību gadam. Tāpat arī kopumā darbi tiekot plānoti un veikti tā, lai bērni, atsākot mācības 1. septembrī, nejustos kā būvlaukumā. – Šis projekts nav tāds, ka ejam no viena gala līdz otram, un viss ir izārdīts. Šobrīd būvniekam ir diezgan stingra nostāja: jārēķinās, ka notiek izbūves pa stāviem, katrā no daļām darbus pabeidzot un nododot, – pauda Indra Kārkliņa.

Izmaksas pieaug
Būvniecības laikā veicot būvdarbus, ir radušies papildu darbi, kuru pamatojums ir būvprojekta neprecīzo risinājumu izstrāde, darbu apjomu noteikšana un darbi, kas atklājušies būvdarbu laikā, ko sākotnēji nevarēja paredzēt. Kļūdas būvprojektā un darbu daudzumu apjomos ir konstatētas inženiertīklu – apkures, ventilācijas sistēmu un ūdensapgādes – izbūves būvdarbos. Pēc inženiertīklu izbūves mācību telpās, kur sākotnēji bija iekārtie griesti, paredzēts tos atjaunot. Kopējais nepieciešamais finansējums papildu darbu finansēšanai ir 69 102 eiro (ar PVN). Indra Kārkliņa piebilda, ka gala summa pēc darbu īstenošanas varētu būt mazāka, jo šobrīd esot grūti pēc fakta noteikt, cik daudz būs arī izslēdzamo darbu.
Tāpat saņemts būvnieka, SIA „Trast būve", iesniegums par būvmateriālu izmaksu segšanu. Noslēdzot būvdarbu līgumu, būvuzņēmējs veica vairāku nozīmīgu būvmateriālu pasūtīšanu: ventilācijas sistēmas, ieskaitot gaisa vadus, apkures radiatori un caurules, jumta siltumizolācijas materiāls. Atsevišķus nozīmīgus būvmateriālus būvuzņēmējs nav paspējis pasūtīt, līdz tirgū sāka strauji augt būvmateriālu cenas. Būvuzņēmējs izmaksu sadārdzinājumu ir pieprasījis segt šādiem būvmateriāliem: jumta segumam, PVC logiem, durvīm, fasādes siltumizolācijai. Kopējais pieprasītais būvmateriālu izmaksu sadārdzinājums ir 34 636 eiro.

Izvēlēts dārgs, bet drošs risinājums
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Andreja Eglīša Ļaudonas skola ir 3. grupas būve; lai to nodotu ekspluatācijā, nepieciešams saņemt Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta (VUGD) atzinumu. Pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 326 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 „Ūdensapgādes būves"" un MK noteikumiem Nr. 238 „Ugunsdrošības noteikumi", 2021. izstrādāts būvprojekts „Ugunsdzēsības dīķa izbūve Skolas ielā 3, Ļaudonā, Ļaudonas pagastā", kas Madonas novada pašvaldības būvvaldē akceptēts pērnā gada novembrī. Šā gada maijā darbiem veikta iepirkuma procedūra, kā rezultātā pieņemts lēmums par uzvarētāju. Kopējās būvdarbu izmaksas ugunsdzēsības dīķa izbūvei sastāda 189 140 eiro.
– Saskaņā ar noteikumiem, tā būs ūdenstilpne ar divām akām, neaizsalstošām, lai arī ziemas periodā varētu ņemt ūdeni. Nodrošināts arī atbilstošs sūknis normatīvo aktu prasībām. Veikti izbūves darbi attiecībā uz apgriešanās lauku šīm autocisternām un labiekārtošanas darbi, – darbus uzskaitīja Indra Kārkliņa.
Deputāts Andrejs Ceļapīters iebilda, ka 189 tūkstoši eiro vērts ugunsdzēsības dīķis šķietot nesamērīgi dārgs. Viņš rosināja meklēt lētākus risinājumus, minot piemērus – hidrantu izbūve vai pievads no Aiviekstes.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls skaidroja, ka „ugunsdzēsības dīķis" ir tikai būvdarbu nosaukuma formulējums, bet patiesībā tā būšot vesela inženierkomunikāciju sistēma.
– Skatoties arī plašāk, dīķa izvēle ir tāda, lai prasītajā attālumā, kādā jābūt ugunsdzēsības ārējai ņemšanas vietai, spētu apkalpot, nodrošināt ugunsdrošību gan skolas vajadzībām, gan pansionāta, gan bērnudārza, gan arī katlumājas ārējās ugunsdzēsības vajadzībām, – atbildē pauda Aigars Šķēls. Savukārt hidrantu neesot nevienā no mazajiem ciemiem niecīgā ūdens patēriņa dēļ. Lai hidrantā nodrošinātu vajadzīgo ūdensspiedienu un padevi vienā sekundē, maģistrālā caurule būtu bijusi jāuzbūvē ar nepilnas divas reizes lielāka diametra caurulēm. Savukārt tādās, pie maza ūdens patēriņa, krātos ūdens, tādējādi iedzīvotājiem netiktu nodrošināta dzeramā ūdens kvalitāte. Arī Indra Kārkliņa atzina, ka, meklējot iespējami lētāku risinājumu ārējā ūdens padevei, izskatīti vairāki potenciālie risinājumi, taču neviens no tiem neesot atbildis visām normatīvo aktu prasībām un turklāt spējis nodrošināt ugunsdrošību vēl četriem citiem objektiem. Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs informēja, ka risinājumu izskatīšanā tikuši piesaistīti gan "Madonas ūdens", gan pašvaldības speciālisti, gan projektētāji.

Deputāts Andrejs Ceļapīters mudināja apdomāt dziļurbuma izbūvi, kas izmaksātu vismaz 10 reižu lētāk, un arī tas spētu nodrošināt ugunsdrošību iepriekš minētajām blakus iestādēm: – Urbums turpat skolas stūrī pie stāvlaukuma. Vai tas tika izskatīts? Tur nevajag ne attālumus, ne laukumus, ne īpaši elektrību vilkt, tur visa infrastruktūra ir gatava un blakus. Ir jāieurbjas un jāieliek jaudīgs sūknis. Kaut vai divus urbumus izurbjam, ja emisijas ar vienu nepietiek. Var ieurbt arī pie bērnudārza un katlumājas, tāpat tas maksās 30 tūkstošus, 25 tūkstošus, maksimums, nevis 189 kā tagad.
Aigars Šķēls atzina, ka urbuma ierīkošana ir viens no tehniski iespējamiem variantiem. Tomēr, lai tas spētu nodrošināt nepieciešamo ūdens plūsmu, nepieciešams jaudīgs sūknis.
– Vasarā, dienas laikā, ja nav nekādu negadījumu, tas mums ir pieslēgts pie elektrotīkla. Tomēr, tai pašā skolā, ja, tfu, tfu, tfu, ir nelaimes gadījums, pirmais, kas tiek izdarīts, tiek atslēgta elektrības padeve. Šim urbumam ir jābūt nodrošinātai autonomai elektroapgādei. Labi, ģeneratoru varam uzlikt, tas tur stāv, bet, Mērfija likums, ugunsgrēks notiek, kad ārā ir -30 grādu. Atbrauc ugunsdzēsēji, un mēs šo ģeneratoru iedarbināt nevaram. Dīķis atbilstoši ugunsdzēsēju prasībām nodrošinās drošību visiem mūsu četriem objektiem, bet tai pašā laikā tas būs pirmais visā Ļaudonā normāli pieejamais ugunsdzēsības dīķis, kur jebkurā laikā, arī ziemā pie -30, kad Ļaudonas pagastā vai kaut kur tuvāk ir kāds nelaimes gadījums, VUGD zina un var atbraukt, un dažu minūšu laikā uzpildīt cisternas ar saviem sūkņiem, ar saviem resursiem, – to, kāpēc artēziskais urbums tomēr netika izvēlēts kā problēmas risinājums, komentēja Aigars Šķēls. Uz tālākām Andreja Ceļapītera replikām par to, ka ģeneratoru, lai tas neaizsaltu, varētu ievietot katlumājā vai skolā, tika atbildēts, ka tādā gadījumā līdz sūknim jārok vairākus simt metru garš kabelis, kā arī tas nebūtu risinājums, ja ugunsnelaime izceltos tieši kādā no šīm ēkām.
Sandra Maksimova atgādināja nodegušās Cesvaines pils piemēru, kur -25 grādos arī bija aizsalis it kā tuvējais grāvītis. Tāpat viņa interesējās par bērnu drošību pie dīķa.
Agris Lungevičs atbildēja, ka dīķis būs apjozts ar žogu; kā arī atgādināja, ka tam tiks izbūvētas neaizsalstošās akas, lai ūdens būtu pieejams 24/7 režīmā jebkurā gada temperatūrā. – Ja mēģinām jebkādos citos veidos iedarbināt ar ģeneratoriem, nedod Dievs, ģenerators neiet, negribu būt atbildīgs tam, kāpēc nevarēja iedarbināt, negāja vai deva tikai vieglu spiedienu vai vēl ko citu. Mēs runājam par drošību, par lielāko pamatskolu (no vidusskolas par pamatskolu kļūs šā gada 1. septembrī – Aut.) novadā, par pansionātu, bērnudārzu, kas ir turpat blakus. Droši vien šī nebūs īstā vieta, lai eksperimentētu, – deputātu diskusijas, aicinot balsot par sagatavoto lēmumprojektu, noslēdza domes priekšsēdētājs.
Ar balsu vairākumu un vienu "pret" (Andrejs Ceļapīters) tika nolemts apstiprināt nepieciešamās izmaksas visu iepriekš minēto darbu veikšanai; kopsummā 292 879 eiro tiks ņemti aizņēmumā Valsts kasē.

3.08.2022.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px