Šobrīd aktualizējies jautājums par Madonas novada dalību XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Publiskajā telpā pausta informācija, ka svētki notiks, taču visdrīzāk ne ierastajā – tradicionālajā – formātā. Konkrētais formāts atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredzējusi vairākus konceptu variantus.
Plašāk par to domes 29. aprīļa sēdē informēja domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora.
– Pagājušajā gadā atcēla XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, ir doma tos īstenot šajā vasarā. Martā IZM piedāvāja trīs norises variantus – A, B un C. A variants ir tradicionālais, B – visi pasākumi notiek ārā, koncerts tiek rīkots lielajā Mežaparka estrādē, un C – svētki tiek organizēti pa reģioniem. Tas viss būs saistīts ar esošo epidemioloģisko situāciju, – izstrādāto konceptu būtību skaidroja Zigfrīds Gora. Tā kā iepriekšējās nedēļās epidemioloģiskā situācija tikai pasliktinājusies, vismaz šobrīd par reālāko tiekot izvirzīts C variants, pauda domes pārstāvis. Līdz 27. maijam, kad valdība pieņemšot galīgo lēmumu šai ziņā, pašvaldībām jāsniedz informācija, cik gatavas tās būtu kādām aktivitātēm Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros.
– Tika apkopota informācija novadā, kuri kolektīvi būtu gatavi, visticamāk, C varianta aktivitātēm. Madonas novadā tie ir seši deju kolektīvi, viens koris. Un tikai – varbūt. Tā kā dalība svētkos ir brīvprātīga, to nenosaka kolektīvu vadītāji, bet gan jābūt vecāku
rakstiskai piekrišanai, ka viņu bērns piedalās šādos svētkos, – atklāja Zigfrīds Gora. Viņš arī uzsvēra, ka personīgi uz C varianta īstenošanu raugās skeptiski: – Kopā pulcēšanās ir neizbēgama, un tas ir tas, kas epidemioloģisko situāciju padara nedrošāku. Jāņem arī vērā, ka gadu nekas nav noticis, nav bijuši mēģinājumi, ir mainījušies kolektīvu sastāvi, bērni aizmirsuši repertuāru. Varētu piedalīties tās interešu grupas, kur pulcēšanās ir mazāka vai tās nav, piemēram, zīmēšana, lietišķā māksla, folklora. Kopumā valda arguments, ka nevar pārtraukt šo tradīciju, ar kuru bērniem, kas gatavojušies šiem svētkiem, tiek iedota padarīta darba izjūta. Tomēr es drīzāk uz to raugos skeptiski, jo diemžēl epidemioloģiskā situācija neuzlabojas.
Valda Kļaviņa informēja, ka par notiekošo spriests gan ar kolektīvu vadītājiem, gan izglītības nodaļas vadītāju. Viņu vidū arī valdot drīzāk noraidoša attieksme pret iespējamu svētku rīkošanu C varianta formātā. – Jāapzinās, ka bērni ir diezgan negatavi uzstāties šobrīd. Kā Dziesmu svētku dalībniece kopš 1980. gada uzskatu, ka svētki tajā līmenī, kādu šobrīd Rīgā kāds cenšas noorganizēt, nesniegs to īsto svētku izjūtu bērniem. Tiem, kas piedalīsies pirmo reizi, manuprāt, tas vispār var sabojāt priekšstatu par šo skaisto latviešu tradīciju, – viedokli pauda deputāte.
Deputāts Andris Dombrovskis savā vērtējumā par centieniem organizēt Dziesmu un deju svētkus bija ass: – Par to jāaizmirst, vismaz šogad, un jābeidz murgot!
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs tam piekrita, atgādinot, ka neizprotamie scenāriji nav rosināti pašvaldību, bet gan svētku organizatoru līmenī.
– Manuprāt, murgo tie, kas svētkus organizē un liek pašvaldībām meklēt risinājumus, rīkot atlases un vecāku aptaujas, spiež virsū Dziesmu svētkus, kas reģionos ilgtu trīs mēnešu garumā. Beigās mums atbrauks policija un vēl visus sodīs. Nezinu, kurš to izdomājis un kas par to atbildīgs. Pilnībā piekrītu – kādus vēl Dziesmu un deju svētkus bērniem, ja tie nenotiek Rīgā, bet gan trīs mēnešus šeit, laukos? Man nav saprotams, kas tas tāds ir, – skarbs bija arī Agris Lungevičs. Viņš piebilda, ka šis jautājums domes sēdē iekļauts informatīvi, lai deputāti uzzinātu par notiekošo saistībā ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšanu.
Deputāts Artūrs Grandāns kā kolektīva vadītājs pieļāva, ka kompromisa ceļš C variantam varētu būt individuāla, attālināta kolektīvu uzstāšanās, piemēram, dziesmas iedziedāšana videoklipā Gaiziņkalna galā 10 cilvēku grupiņā.
– Kā Artis Kumsārs savulaik ir teicis: „Ir ārkārtīgi slikti kāpt uz skatuves negatavam." Ar šo bērniem tiktu parādīts, ka tā vispār var darīt, un tas ir slikts piemērs. Arī bērniem, ar kuriem esmu runājis, tas nav vajadzīgs. Tas ir vajadzīgs tiem augšā, birojiem, kuriem jāapgūst 4,5 miljoni eiro, – sprieda Artūrs Grandāns.
Arī domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons, piesaucot savu pieredzi uzņēmējdarbībā, vērtēja, ka dažādie varianti tiek bīdīti cauri pat ne no valdības, bet gan organizatoru puses, kuriem, iespējams, jāapgūst atvēlētā nauda, ir noslēgti līgumi par pakalpojumiem, suvenīriem.
– Iedomājieties, ka pagastu vietējā estrādītē, ievērojot visus noteikumus, sanāk 10 koristi, stāv pa diviem metriem, visiem maskas, vai arī dejotāji mēģina dejot bezkontakta dejas. Kam tas ir vajadzīgs? Noteikti ne bērniem, kas ir galvenie šajā visā. Tiem ir jābūt svētkiem, bet svētki ir izčibējuši. Var to darīt individuāli, iefilmēt un publicēt par prieku sev un citiem. Suvenīrus, kas tik obligāti jāizdala, var vienkārši arī izdalīt bērniem piemiņai par divreiz nenotikušajiem Dziesmu un deju svētkiem. Ierosinu jau šobrīd rakstīt vēstuli, ka atsakāmies piedalīties arī C formātā, – aicināja Ivars Miķelsons.
Domai piekrita deputāti Inese Strode un Andris Sakne. Arī viņš kā Dziesmu un deju svētku dalībnieks kopš 1972. gada atceroties, cik daudz prasījusi gatavošanās svētkiem.
– Tagad grib mocīt negatavus bērnus, kuri nav ne dziedājuši, ne dancojuši teju vai divus gadus. Labākais domes lēmums bija, ka atbalstām papildu darbavietas bērniem vasarā. Piekrītu, ka pašvaldībai jāpauž savs viedoklis šogad svētkos nepiedalīties, nemaz negaidot valdības 27. maija lēmumu. Nav ko tracināt ne bērnus, ne viņu vecākus, – komentēja Andris Sakne.
18.05.2021.