31. janvārī Madonā notika pilsētas estrādes būvniecības ieceres prezentācijas sanāksme, ko vadīja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora un uz kuru ieradās pārstāvji gan no Madonas, gan Cesvaines, Ērgļiem, Varakļāniem un citām vietām.
Būvniecības iecere paredz Madonas estrādes jaunbūvi un teritorijas labiekārtojumu zemesgabalā Egļu iela 1. Projekts tika pozicionēts ne tikai kā pilsētas vai novada nepieciešamība, bet kā Vidzemes reģiona objekts. Atklājot tā publisko apspriešanu, Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora informēja, ka idejas aizmetņi datējami ar 2014. gadu, kad pašvaldība atzina – estrāde savu laiku ir nokalpojusi, jāveido jauna.
Iepazīstinot ar izstrādāto ieceri, SIA „B&L Projekti" arhitekts Jānis Liepiņš uzsvēra, ka estrādes būve paredzēta kā multifunkcionāla koncertzāle, kurā būs radīti labvēlīgi apstākļi gan koru un deju kolektīvu, gan elektroniski apskaņotu koncertu un brīvdabas izrāžu rīkošanai. Ēkas pamatforma veidota kā gliemežvāks. Tās konstruktīvā shēma veidota no liellaiduma metāla kopņu arkām, kas apšūtas ar plākšņu materiāliem. Sānu sienas skatītāju zonā iecerētas atvērtas pret apkārtējo vidi, saglabājot brīvdabas estrādes funkcionalitāti un estētiku.
Estrādes jaunbūvē paredzēts izveidot vienlīmeņa skatuves daļu 10-15 deju kolektīviem, kā arī iespējams izvietot kora podestus dziedāšanai vismaz 1000 dalībniekiem un kombinējot tos ar mobilo skatuvi. Ziemā vienlīmeņa skatuves daļa būtu izmantojama kā slidotava-hokeja laukums ar iebūvētu vai uzklājamu saldēšanas iekārtu grīdā. Aizskatuvē ēkas trīsstāvu apjomā būtu izvietotas tehniskās telpas, mākslinieku ģērbtuves un palīgtelpas. Kā vertikālā komunikācija te tiktu izmantotas divas izolētās kāpņu telpas, kas ļautu nokļūt arī skatuves stacionārajā balkonā. Atbilstoši optimālajām akustiskajām prasībām skatītāju zona tiktu pārbūvēta, izliecot to sfēriski. Skatītāju augšējās rindas tuvinātas skatuvei, tādā veidā radot priekšnosacījumus ērtai būvapjoma izveidei pazemē, ko plānots izmantot publiskām labierīcībām. Virs tām tiktu veidota jauna ieeja estrādes apmeklētājiem. Plašais vestibils skatītāju plūsmu sadalītu divās daļas. Piedāvājumā ērti atrisinātas arī vides pieejamības normatīvās prasības, izbūvējot sanitāros mezglus un speciāli aprīkotas skatītāju vietas. Virs vestibila tiktu veidota rekreācijas zona – balkons ar tiešu skatuves redzamību caur stiklotu sienu.
Būvniecības ieceres autors uzsvēra, ka būvdarbus, atbilstoši naudas plūsmai, plānots sadalīt četrās būvniecības kārtās. Pirmā kārta – vienlīmeņa skatuves, skatuves sienu un jumta izbūve, teritorijas daļēja labiekārtošana (gājēju ceļa no Parka ielas izbūve); otrā kārta – aizskatuves trīsstāvu apjoma izbūve, teritorijas daļēja labiekārtošana (aktieru transporta novietnes izbūve, teritorijas nožogojuma un apgaismojuma izveide); trešā kārta – skatītāju zonas jumta izbūve ar publisko tualešu izbūvi pagrabstāvā, ieejas vestibila un balkonu izbūve, skatītāju sēdvietu izbūve, teritorijas daļēja labiekārtošana (segums apkārt ēkai, transporta novietnes izbūve); ceturtā kārta – labiekārtošana.
Pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris atgādināja, ka slēgtā tipa estrādi Madonā varēs izmantot starpnovadu iedzīvotāji: – Sarunā ar producentiem esam nonākuši pie slēdziena, ka 3,5 tūkstoši sēdvietu ir optimālais apjoms šodienas vajadzībām. Objekts ir ļoti vajadzīgs, un kā pārvaldnieks par atjaunotu estrādi sapņoju jau piecu gadu garumā. Protams, būs jāmeklē finansējums Eiropas Savienības struktūrfondos, privātās partnerības virzienā, no pašvaldības budžeta vien to paveikt nevarēsim. Tāpēc ir komanda pašvaldības attīstības nodaļā, kuras uzdevums ir strādāt minētajā virzienā. Ja to paveiksim, jaunā estrāde ļaus attīstīties uzņēmējiem, ēdinātājiem, viesnīcu infrastruktūrai utt.
Ilze Šulce: – Šis ir brīnišķīgs sapnis. Mums jāskatās tālāk, lai tas būtu skaists, stabils, labs projekts gan mūsu bērniem, gan mazbērniem. Estrādes izbūvei jānotiek!
Andris Ozoliņš: – Primārais Madonā ir izglītība, nav jābūvē estrāde, bet jābūvē ēkas izglītības vajadzībām, piemēram, mūzikas skolai. Sapņot nav grēcīgi, bet vai šāda estrāde ir ekonomiski izdevīga? Vai tā budžetam nenesīs vienus vienīgus zaudējumus? Kā ieguldītos līdzekļus atpelnīsim? Projekta īstenošanai nepieciešami 3,3 miljoni eiro, cik vēl izmaksās elektrība, ūdens apgāde, apkure? Esmu par estrādes pirmās kārtas izbūvi, par skatuvi, bet tālāk – vadoties pēc apstākļiem.
Dace Caune: – Cik gados plānojat realizēt būvi, kā būs ar skaņas izolāciju apkārtējiem?
Jānis Liepiņš: – Tas būs atvērta tipa objekts, kur ietekme uz apkārtni, protams, saglabāsies.
Guntis Ķeveris atbildēja, ka plānotais estrādes izbūvēšanas termiņš varētu būt desmit gadu, bet tas atkarīgs no tā, kā izdosies piesaistīt līdzekļus.
Jautājums: – Esmu par estrādes projektu, bet gribu vaicāt, vai iedzīvotāji ikdienā varēs iziet cauri estrādei, un kā būs ar plānotajām automašīnu stāvvietām, kā to izbūve ietekmēs tuvumā esošo māju infrastruktūru?
Jānis Liepiņš: – Šobrīd esam būvniecības ieceres stadijā, runājam par konceptu, par ideju, milzīgs inženiertehniskais darbs vēl priekšā. Egļu ielas koridors, protams, ir pašaurs, bet 200 automašīnu ieplūšanu tur var atrisināt.
Guntis Ķeveris: – Cilvēki, kas no Jaunlazdonas puses un Lazdu ielas cauri estrādei iet uz pilsētu, to varēs darīt arī turpmāk. Gājēju ceļi tiks saglabāti. Slēgta teritorija ikdienā būs tikai estrādes būves daļa.
Jautājums: – Vai plānotais 3,5 tūkstoši apmeklētāju skaits nav pārspīlēts?
Guntis Ķeveris: – Veidojot bāzi Smeceres silā, mēs arī neiedomājāmies, ka tā būs tik pieprasīta. Nav brīvu dienu, lai to varētu iznomāt. Līdzīgi ar estrādi. Protams, strādās menedžeris, lai piedāvājuma klāsts būtu optimāls. Vājais punkts Madonā ir viesnīcas. Šobrīd, atbraucot 4 tūkstošiem cilvēku uz Madonu, ir problemātiski, kur visiem palikt. Jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts – samazinot skatītāju skaitu, pieaugs biļešu cenas.
Edgars Šķēle: – Manuprāt, estrādes konstrukcija jārisina citādāk. Gliemežvāka formu ieraudzīt nevaru, un mans priekšlikums ir būvē iekļaut koka konstrukcijas. Madona pozicionējas kā zaļa pilsēta; ja būs metāla konstrukcijas, tā vairāk atgādinās stadionu.
Antra Gotlaufa: – Arhitekts ir madonietis, un tā viņam ir goda lieta, projektējot estrādi, izdarīt maksimumu. Ir nianses, par kurām var runāt, man, piemēram, šķiet, ka konstrukcijā būs caurvējš, es gribētu sānu daļu citādu, bet šodien svarīgākais ir saprast, vai mēs vispār ko darām, vai mūsu pilsētai jaunu estrādi vajag. Uzskatu, ka tā ir nepieciešama!
Silvija Šīre: – Piedāvātā ir ļoti specifiska būve, kuras izstrādē arhitekts ieguldījis lielu darbu. Tieši ar savu specifiku būve ir interesanta. Iespējams, kādam forma var likties apšaubāma, bet pie ieceres vēl jāstrādā, jo projekts ir pašā sākumā. Šobrīd tā ir tikai ideja, un būvvalde izdos būvatļauju projektēšanai, nevis būvniecībai. Viedokļi ir uzklausīti, strādāsim tālāk!
Zigfrīds Gora: – Uzklausījām pozitīvas un ne tik pozitīvas atsauksmes, un tas ir normāli. Sabiedrība netiks atrauta no projekta gaitas arī turpmāk. Informēsim un ļausim sapņot un sapņus piepildīt! Projekta īstenošana liks smagi strādāt, bet galarezultātā sabiedrība varēs baudīt kultūru un atpūsties.
Piebildīšu, ka līdz 10. februārim savus priekšlikumus estrādes koncepta jautājumā pašvaldībā aicināts iesniegt ikviens.
07.02.2020.