Katra ģimene gribētu, lai kāda no tās atvasēm ietu skaisto mūziķa ceļu. Katrai skolai (it sevišķi jau profesionālās ievirzes) būtu patīkami dzirdēt labus vārdus par savu audzēkņu panākumiem pasaulē.
Ar tādām pārdomām mājup devās 26. maija pēcpusdienas koncerta klausītāji Madonas Jāņa Norviļa mūzikas skolas zālē, kur savu meistarību rādīja kādreizējā Valmieras mūzikas skolas audzēkne vijolniece Undīne Cercina un mūsu pašu lolojums – mežradznieks Ilmārs Bērziņš, abi šāgada Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas absolventi (nākamie Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas studenti).
Apbrīnu sagādāja jaunās vijolnieces tehniskā varēšana (E. Elgāra vijoļkoncerts, H. Veņavska „Romance bez vārdiem" un „Kapričiozo"). Kā izteicās mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs: „Nav daudz tādu vijolnieku, kuri, beidzot mūzikas vidusskolu, varētu pacelt tādu programmu."
Ilmārs Bērziņš, kā teica viņa koncertmeistare Lauma Prūse (mūsu skolas absolvente), mērķtiecīgi strādā, lai pilnveidotu tehnisko varēšanu un muzikālo izpildījumu, par ko spilgti pārliecinājāmies, klausoties R. Štrausa „Koncertu mežragam", kas ir „ciets rieksts" ikvienam mežradzniekam, kā arī S. Rahmaņinova „Vokalīzi" – melodiju, kas jāizpilda, kā teica Ilmārs, ar vienu elpu. Runājot par spēles toni (sirsnīgu, siltu un reizē spilgtu) – tas sagādāja baudu ikvienam klausītājam, bet droši vien visvairāk prieka nesa Ilmāra skolotājam Madonas mūzikas skolā – Arturam Kloppem, kam audzēknis ir jau piektais mežradznieks, kurš traucas pa lielās mūzikas taku.
Ar lepnumu jāatzīst, ka mūsu skolā laikam gan nav neviena individuālo mūzikas instrumentu pasniedzēja, kura audzēkņi nespīdētu pie mākslas debesīm, tā atstarojot gaismu savai skolai, saviem vecākiem.
Autore: LĪGA REINSONE,
J. Norviļa Madonas mūzikas skolas
teorētisko priekšmetu skolotāja
Foto no pasākuma